Atbrīvojas no verdzības

Uz sarunu viņš, viens no pirmajiem anonīmo alkoholiķu (AA) Ventspils grupas Vindava dalībniekiem, ierodas kopā ar diviem draugiem – Katju (60), kas ir skaidrā 12 gadus, un Jāni (34), kurš alkoholu nelieto 4 gadus. Katram no viņiem ir savs stāsts, bet visus vieno vēlme izjust dzīves garšu, paliekot skaidrā. Agrāk prieks radās tikai iedzerot – vien tad bija dūša līksmoties, bet pārējā laikā virsroku ņēma dusmas un vainas izjūta, jo sirdsapziņa teica: «Stop, tu nodzersies!» Kamēr tas nav noticis, alkoholiķis dzīvo maldos, ka prot dzert un spēj apstāties, bet tā ir tikai ilūzija.

Haralds (50) saka: «Arī es negribēju atzīt, ka nespēju iztikt bez alkohola. Skatoties uz citiem, kam patika iedzert, sapratu, ar ko tas var beigties, bet kur tad nu es... Kādā dusmu brīdī pateicu: «Jūs redzēsiet, ka es vairs nedzeršu!». Izturēju trīs gadus, bet visu laiku biju ļoti nīgrs un nervozs, pat suns no manis baidījās, jo nepratu dzīvot skaidrā, tāpēc, protams, norāvos.» Rezultāts – vēl pamatīgākās iedzeršanas un halucinācijas.

Reiz Haraldam šķita, ka grīdas vietā istabas vidū parādās bedre, citreiz pusdienu stutējis skapi – «domāju, ka uzkritīs virsū» –, pēc tam viņa acu priekšā atdzīvojās pelnu traukā nodzēstie izsmēķi. «Mamma, redzot manu ārprātu, raudāja. Mēģinot attīrīt manu organismu no alkohola, mājās nāca māsiņa un špricēja, bet, kad viņa aizgāja, atkal dzēru. Beigās nonācu Jelgavas psihenē, bija atmiņas zudumi, pat nesapratu, kā tur nokļuvu. Sāku apmeklēt Minesotas programmu, bet, nepabeidzis to, pārbraucu mājās. Domāju – eh, jānosvin atgriešanās Ventspilī. Nopirku litru šņabja, izdzēru 700 gr un nobijos... Kopš tās dienas esmu skaidrā,» saka Haralds. Viņaprāt, vienīgās zāles, lai paliktu skaidrā, ir AA atbalsta grupas sapulču apmeklēšana. Tas palīdz izturēt grūtos brīžos, kad pazib doma: «Cik labi būtu izdzert!»

Pirmos piecus gadus Haralds sapulcēs klusējis, tikai pēc tam sācis runāt, uzmundrinot citus. «Tas ir svarīgi, jo atnāk jauniņais, kas ir patīkami pārsteigts, ka skaidrā var dzīvot 16 gadus, kā, piemēram, es. Būtiski ir ne tikai nepacelt pirmo glāzīti, bet arī saprast, ka man neviens neaizliedz dzert – tas ir mans lēmums, brīva izvēle, ko palīdz nostiprināt AA kustībā izmantotā 12 soļu programma,» uzsver Haralds.

Šo programmu savās sapulcēs lieto arī no azartspēlēm atkarīgie. Viens no viņiem, Jānis, vispirms sācis apmeklēt AA sapulces, pēc tam kopā ar citiem puišiem izveidojis azartspēlmaņu atbalsta grupu: «Kad spēlēju, nebiju vairs noteicējs par savu laiku, pat, dodoties makšķerēt, varēju attapties spēļu zālē, kur pazuda laika sajūta, nauda un pašcieņa. Mājās atgriezos drebošām rokām, štukoju, kad atkal tikšu spēlēt.»

Ieklausījusies Jānī, Katja, kas savulaik dzērusi visu, kas trāpījies pa rokai, pamazām zaudējot cilvēcisko izskatu, tagad pateicas Dievam un atbalsta grupai, kas palīdzējusi viņai jau 12 gadus palikt skaidrā: «Viss mums ir atļauts, bet ne viss mums der. Man neviens nav aizliedzis dzert, bet apzinos, ka esmu alkoholiķe un grādīgie dzērieni mani pazudinās. Tieši tāpēc regulāri apmeklēju AA grupu, jo te ir otrās mājās un savējie, kas sapratīs.»

Uzziņai

Anonīmie alkoholiķi (saziņai 29803304), no azartspēlēm atkarīgie (28669829) un narkomāni (29144591) tiekas Raiņa ielā 16.