Ar Eiropas Savienības atbalstu nākamo trīs gadu laikā Ventspils ostā taps divas jaunas piestātnes un terminālis, kas gan nostabilizēs Ventspils ostas kā lejamkravu pārkraušanas vietas pozīcijas, gan ļaus spert nozīmīgu soli kravu apgrozījuma palielināšanā Ventspilī.
Iespaidīgie būvniecības darbi Ventspils brīvostā turpinās. Augusta beigās Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par publiskā finansējuma piešķiršanu projektu Ventspils brīvostas sauskravu termināļa būvniecība un Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība līdzfinansēšanai. Darbi noritēs abos upes krastos.
Jaunais sauskravu terminālis turpinās ostas infrastruktūras attīstību kreisajā krastā aiz Ventas tilta. Ventspils brīvostas pārvalde jau noslēgusi līgumu par termināļa nomu ar SIA Ventplac, kas turpmāk koksni pārkraus aiz tilta. Savukārt SIA Noord Natie Ventspils Terminals, kura teritorijā patlaban darbojas Ventplac, iegūs vairāk nekā piecus hektārus teritorijas, kur varēs plānot savu turpmāko attīstību. Jaunajā terminālī paredzēts izbūvēt 300 metru garu un 8 metrus dziļu piestātni.
Pateicoties tādam piestātnes garumam, vienlaikus kravu varēs uzņemt divi kuģi. Vairāk nekā 5 ha lielajā teritorijā tiks izbūvēti kravu laukumi, jauni dzelzceļi un pievedceļi. Sauskravu termināļa būvprojekts jau ir izstrādāts un apstiprināts, drīzumā tiks izsludināts iepirkumu konkurss, informē brīvostas pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis. Līdz gada beigām Ventspils brīvostas pārvalde cer noskaidrot būvdarbu izpildītāju, lai varētu parakstīt līgumu ar ģenerāluzņēmēju par termināļa celtniecību. Savukārt krasta nostiprinājuma darbi Ventas kreisajā krastā jau rit pilnā sparā.
Ventas labajā krastā, vietā, kurā ventspilnieki pieraduši redzēt peldošo celtni, taps 12. piestātne. Šo dziļūdens piestātni īpaši gaida Skandināvijas māju moduļu ražotājsBau-How. Mazalis gan precizē, ka 12. piestātne Ventas labajā krastā būs universāla, to varēs izmantot dažādu kravu pārkraušanai. Šo projektu īstenojot, tiks būvēts jauns sadzīves kanalizācijas zemūdens cauruļvads (dīkers), jo tiks padziļināta Ventas gultne un pašreizējais dīkers tam traucē.
Savukārt lejamkravu rajonā galvenais notikums būs jaunās 35. piestātnes būvniecība. Tur esošais 1. muliņš celts pirms vairāk nekā 50 gadiem, kas jau ir pietiekami ilgs hidrotehnisko būvju ekspluatācijas laiks. Savas ilgās ekspluatācijas dēļ tas ir novecojis un piesārņots, vairs nevar tikt izmantots un tiks nojaukts. Līdz ar to Baltic Coal Terminal varēs dubultot piestātnes pārkraušanas jaudu. Lai nezaudētu kopējo lejamkravu piestātņu jaudu, tiks būvēta jaunā 35. piestātne. Piestātnes projektētais dziļums – 16,5 metri, kas ļaus apstrādāt vislielākos tankkuģus, kādi vien Baltijas jūrā var ienākt.
Kopējās investīcijas projektu īstenošanai plānotas vairāk nekā 30 miljonu latu apmērā, plānotais ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums – ap 16,5 miljoniem.
Tāpat turpinās pērn uzsāktā ostas termināļu pievedceļu izbūve. Šogad tiks pabeigta divu pilsētas ielu, kas ved uz ostas termināļiem un tiek izmantotas tranzīta kravu transportēšanai – Poruka un Saules –, posmu rekonstrukcija, kā arī tiks paplašināti Brīvības un Lāčplēša, Brīvības un Durbes ielas krustojumi. Nākamajā gadā plānots pabeigt Tērauda ielas jaunā posma un infrastruktūras rūpnieciskajā teritorijā Kaiju ielā 9 izbūvi, tiks rekonstruēts Dzintaru un Embūtes ielas krustojums un Embūtes ielas posms līdz Tārgales ielai, Krasta iela, Sārnates, Pulkveža, Pīlādžu, Krasta iela.
Nākamajā gadā ieplānoto objektu uzskaitījums sola būvniecības kompānijām daudz darba. Prakse rāda, ka interesi par Ventspils brīvostas objektiem izrāda ne tikai vietējie celtnieki, bet arī viņu kolēģi Liepājā, Talsos, Saldū, Lietuvā un Krievijā.
Komentāri (0)