"Venta" ir profesionāls satelīts

"Venta ir jauns, unikāls satelīts, bet šādus satelītus nevar uztaisīt tukšā vietā. Jābūt tehnoloģijām, kuras ir pieejamas un dod pašu galveno – garantiju, ka šis satelīts strādās orbītā. Pie Ventas kā šī projekta vadītājs sāku strādāt 2008. gadā, bet pie mazajiem satelītiem darbojos jau sen.

Man, pateicoties uzņēmuma OHB System vadītājam, bija iespēja eksperimentēt ar mazajiem, neprofesionālajiem satelītiem (tie ir satelīti, kuriem nav pasūtītāja). Es tolaik nodarbojos ar startiem – braucu uz Krieviju un slēdzu līgumus par palaišanu kosmosā. Sākotnēji bija doma papildus nolīgtos kilogramus – piemēram, ja šauj gaisā 1000 kg, parasti vēl 10 tiek ņemti rezervei – izmantot balansēšanas masai, bet es teicu: nē, nē, ielikšu tur kaut ko iekšā. Tā sākās mazo satelītu attīstība. Soli pa solim tas aizgāja tik tālu, ka arī uz leģendārās firmas Space X raķetes bija mūsu mazais satelīts.

Izgatavojām pirmos satelītus, kuros bija īpaša elektronika kuģu raidīto signālu uztveršanai. Šī jau vairākus gadus kosmosā pārbaudītā tehnoloģija izmantota arī uz Ventas, un AIS raidītājs ir Latvijas satelīta derīgā krava.

Ir ļoti svarīgi, lai satelītu ražotu no tehnikas, kas jau ir pārbaudīta, jo, kad tas tiek palaists kosmosā, vairs nav ne mazākās iespējas tam piekļūt. Tas ir kā dakterim, kad viņš operē slimnieku, – slimnieks ir vai nu dzīvs, vai miris. Tas pats ar satelītu – vai nu viņš lido, vai nelido.

Ventas projektā sadarbojāmies arī ar Zviedrijas kosmosa uzņēmumu Microtex, kas tieši uz šī satelīta izvēlējies testēt jaunu elektronikas tehnoloģiju plug-and-play. Tā ir absolūta inovācija, izgatavota pēc amerikāņu militāristu pasūtījuma. Līdz ar zviedru iesaistīšanu mēs iegūstam arī lielu atpazīstamību pasaules kosmosa industrijā. Visur, kur zviedri stāsta par plug-and-play, tiek stāstīts arī par Ventu. Sanāk, ka amerikāņi lido līdzi mums, nevis mēs viņiem. Galvenais ieguvums no šīs tehnoloģijas būs iespēja ātri uzbūvēt mazos satelītus"