Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents Andrejs Domkins atzīst, ka Ventspils ir lielisks piemērs, kā, pateicoties valsts un pašvaldības atbalstam, var piesaistīt investīcijas koksnes mūsdienīgas un kompleksas pārstrādes ražotņu izveidei.
Pēdējos desmit gados meža nozarē Latvijā ir realizēti dažādi sadarbības un pētniecības projekti un šo aktivitāšu rezultātā izveidots spēcīgs sadarbības tīkls, kurā iesaistījušies profesionāļi no ražošanas sektora un zinātnieki, kas nodarbojas ar minēto problēmu izpēti.
Ventspils savukārt ir lielisks piemērs, kā, pateicoties valsts un pašvaldības atbalsta instrumentu sinerģijai, var piesaistīt investīcijas koksnes mūsdienīgas un kompleksas pārstrādes ražotņu izveidei. Principiāli jauni koksnes produkti ir viens no risinājumiem, kā saglabāt konkurētspēju globālajā tirgū, bez tam ir ļoti būtiski, lai šie produkti mazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Jau šobrīd enerģija ir atslēgas vārds eksporta tirgos.
Efektīvi materiāli jaunu ēku būvniecībā un renovācijā var samazināt enerģijas patēriņu par 40–50%, bet, ja neefektīva būvniecības prakse turpināsies, ēkas līdz 2050. gadam varētu veidot 70% no visas CO2 emisijas. Šūnu materiāls, ko ražo Dendrolight Latvija, ir viena no pēdējo gadu ievērojamākām Eiropas kokrūpniecības inovācijām.
Tam ir paredzams plašs pielietojuma klāsts klasiskajās koksnes izmantošanas jomās, bet pēc būtības būs jārada jauni produkti, jo šāda materiāla izmantošanas pieredzes nav.
Koksne ir vienīgais plaši pieejamais materiāls, kas nepārtraukti atjaunojas, turklāt kokmateriālus iegūst ilgtspējīgās mežsaimniecībās, kas pievērš uzmanību ekonomiskajiem, sociālajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Pateicoties Latvijas bagātīgajiem mežu resursiem, kokrūpniecība ir otra lielākā rūpniecības nozare. Tā veido ap 17% no rūpniecības pievienotās vērtības un sasniegusi visstraujāko attīstību Latvijas neatkarības gados.
Arī nākotnē tās stratēģiskā loma Latvijas tautsaimniecībā tikai palielināsies. Lai arī lielākā daļa kokrūpniecības produkcijas ražošanas notiek Rīgas un Pierīgas reģionā, kur tiek saražota vairāk nekā puse produkcijas, arī pārējie Latvijas reģioni dod būtisku ieguldījumu. Kopumā koksnes pirmapstrādes sektorā ir izveidota moderna tehnoloģiskā bāze, kas gan pēc produktivitātes, gan saražotās produkcijas atbilst starptautiskā tirgus prasībām. Tā ir stabila bāze tālākās pārstrādes ar augstu pievienoto vērtību ražošanas attīstībai.
Tālākās pārstrādes sektorā laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam veiktas nopietnas iestrādnes un notikusi iekārtu, tehnoloģiju, kā arī produktu nomaiņa. Attīstījusies koka māju un moderno plātņu ražošana, kā arī galdniecības, namdaru un mēbeļu ražošanas sektori. Sākti vairāki inovatīvi un uz augstu pievienoto vērtību orientēti projekti, kas ievērojami palielina gan nozares konkurētspēju, gan apgrozījumu.
Komentāri (0)