Šodien industriālajā parkā Ganību ielā Ventspils brīvostas teritorijā notiek svinīga kapsulas iemūrēšana mašīnbūves rūpnīcas pamatos. Beļģu uzņēmums Malmar Sheet Metal cer pēc gada no Ganību ielas 107 transportēt smago kravas automašīnu gatavās detaļas tieši pasūtītājiem – Volvo-Renault Group, Atlas Copco u.c.
Fotogrāfijas no svinīgā kapsulas iemūrēšanas pasākuma.
Uzņēmums ar nepacietību gaida jaunās telpas Ganību ielā 107. Galvenais būvuzņēmējs Ostas celtnieks jau trīs mēnešus veic celtniecības darbus. Pavasarī plānots uzsākt iekārtu montāžu, bet nākamā gada vasarā – arī pašu ražošanu. 1320 kvadrātmetru plašās telpas Fabrikas ielā 6 ražotnei ir kļuvušas par šauru. Patlaban Malmar Sheet Metal piedzīvo īstu ražošanas bumu.
«Ja līdz vasaras atvaļinājumiem mēs katru nedēļu uz Beļģiju sūtījām trīs pilnas 25 tonnas smagas mašīnas ar detaļām, tad tagad jau sūtīsim sešas septiņas tādas mašīnas,» saka ražotnes direktors Māris Petrovskis.
Pagājušajā nedēļā uzņēmumā sāka ražot jaunu produkciju, kuras vajadzībām faktiski arī tiek būvēts jaunais cehs. Tās ir divu veidu īpaši smago pašizgāzēju un piekabju stiprinājumu šasiju šķērssijas. Šīm detaļām tiek izvirzītas visaugstākās drošības un kvalitātes prasības, jo pie vienas no tām tiek stiprināta ar smiltīm vai citiem būvmateriāliem pildīta piekabe, bet otra savieno pašizgāzēja šasijas galvenos velkošos tiltus.
Lai varētu pildīt savas saistības ar pasūtītājiem, Malmar Sheet Metal Fabrikas ielā nomā papildu ražošanas telpas (623 m2) un atklātas noliktavas telpas (550 m2), lai jau tagad uzsāktu šķērssiju ražošanu.
Plānotais šķērssiju gada apgrozījums ir iespaidīgs – 2,2 miljoni eiro pašizgāzējiem ar piekabēm un 4,4 miljoni eiro smagajiem pašizgāzējiem ar dubultasi. Šķērssiju ražošanas grandiozais pasūtījums liek sarosīties būvniekiem. Vecajās telpās nav iespējams veikt pilnu detaļu apstrādi, kas kavē ražošanas apjomu palielinājumu. Ventspilī tiek veikta metāla lāzergriešana, liekšana, metināšana, štancēšana, kniedēšana un presēšana.
Savukārt, lai detaļas apstrādātu ar cinka fosfātu, nogruntētu un nokrāsotu, tās tiek transportētas uz Beļģiju un Lietuvu. Šomēnes vienu no operācijām, kas līdz šim tika veikta Beļģijā, sāka veikt Ventspilī – tā ir detaļu apstrāde ar skrošu strūklu. Speciālā iekārta ir iepirkta Itālijā un uzstādīta pagaidu cehā.
Pēc pārcelšanās uz savu ražošanas cehu Ganību ielā visa šasiju detaļu apstrāde notiks Ventspilī. Šeit tiks atvērta viena no lielākajām pulverkrāsošanas līnijām Austrumeiropā. Kravu mašīnu šasiju gatavās detaļas tiks transportētas no Ventspils tieši pasūtītājiem. Tas būtiski paātrinās pasūtījumu izpildi, vēl vairāk palielinot ražošanas apjomus. Tieši to arī paredz Malmar Sheet Metal attīstības projekts, būvējot jaunu 6,5 tūkstošus kvadrātmetru lielu cehu.
Ražošanas ēkas būvniecībā un jaunajās iekārtās tiks investēti vairāk nekā 4 miljoni latu. 45% šīs summas jeb aptuveni 2 miljonus sniedz Eiropas Savienība. Jaunās ražotnes zemi kompānija nomā no Ventspils brīvostas. Jaunajā cehā strādās vismaz 100 cilvēku – jau esošajiem vairāk nekā 70 pievienosies vēl aptuveni 30.
Uzņēmums jau 2009. gadā bija gatavs īstenot jauno projektu, taču toreiz krīzes pārņemtās bankas nepiešķīra kredītus. Finansiālais atbalsts nāca no Eiropas Savienības un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), piešķirot līdzfinansējumu jaunās pievienotās vērtības ražošanai. 2010. gada martā Malmar Sheet Metal parakstīja līgumu ar LIAA. Atšķirībā no nozares kopumā Ventspils uzņēmums krīzi praktiski neizjuta, par ko liecina arī kompānijas dažādu gadu apgrozījuma skaitļi.
Ražošanas apjomu samazinājums pasaules mašīnbūvniecībā par 35–55% sakrita ar laiku, kad tika saņemti jauni pasūtījumi detaļu ražošanai, un Malmar Sheet Metal izmantoja nelielu atelpas brīdi saspringtajā ražošanas procesā, lai sagatavotos jaunai ražošanai. Krīzes dēļ Ventspilī no darba netika atlaists neviens darbinieks.
Beļģijas metālapstrādes kompānija Malmar NVmeitasuzņēmumu Malmar Latvia nodibināja 2005. gada oktobrī. Bet jau pēc gada Ventspils uzņēmumā Malmar Sheet Metal sāka ražot pirmās detaļas smago kravas automašīnu šasijām. Pilsētas pašvaldība sniegusi atbalstu jaunajam uzņēmumam, piedāvājot Biznesa inkubatora pakalpojumus.
Ražotnes direktors Petrovskis, kas bija pirmais jaunās ražotnes darbinieks, atminas, kā pats cauru nakti saiņojis detaļas un krāvis pirmajā mašīnā, kas devusies uz Beļģiju. Patlaban metālapstrādes uzņēmumsMalmar Sheet Metal dinamiski attīstās un nodrošina ventspilniekus ar stabilu darbu un konkurētspējīgu atalgojumu.
Dorsāns de Bijšērs, Malmar Sheet Metal valdes priekšsēdētājs un īpašnieks:
– Tas, ka šobrīd būvējam ēku un investējam iekārtās, kuras nevar tā vienkārši vienā dienā paņemt un aizvest, nozīmē, ka mēs ar Ventspili saistām savu nākotni. Šis nebūs beidzamais projekts un investīcijas, kuras mēs plānojam ieguldīt šeit. Jo mums patīk šejienes infrastruktūra ar pilsētu un prāmju satiksmi, pilsētas pārvaldes darbība un citas lietas šeit. Gribu pateikties pilsētai par atbalstu un ļoti ceram uz tādu un varbūt pat lielāku atbalstu, kā arī sapratni arī nākotnē, jo bez tās nedomāju, ka jebkādus investīciju projektus te būtu iespējams realizēt.
Ventspils izvēlēta tādēļ, ka
• ir tiešā prāmju satiksme ar Zviedriju un Vāciju,
• tuvu Krievijas robežai, kas var būt potenciāls tirgus nākotnē,
• ieinteresētas valsts instances (pilsētas dome, Ventspils brīvostas pārvalde).
Malmar Sheet Metal attīstības posmi Ventspilī
• 2005. gada oktobris – nodibina kompāniju Malmar Latvia, Beļģijas kompānijas Malmar NV meitasuzņēmumu. Pamatprodukcija – detaļas smago kravas automašīnu šasijām, kā arī nelielos daudzumos – rūpnieciskajiem kompresoriem un aviācijai.
• 2006. gada vasara – pieņemti darbā pirmie darbinieki; rudenī – sākas ražošana; novembrī – uz Beļģiju nosūta pirmo mašīnu ar gatavo produkciju.
• 2007. gada pavasaris – pieņemti papildu darbinieki, saņemtas papildu iekārtas no Beļģijas, toskait pirmais metāla lāzergriezējs.
• 2008. gada sākums – pieņemti darbā pirmie inženiertehniskie speciālisti un izsludināta papildu darbinieku pieņemšana darbā; sāk gatavoties attīstības projektam.
• 2009. gads – pasaules ekonomiskās krīzes dēļ banka anulē līgumu un darbs pie attīstības projekta apstājas; iesniegts pieteikums LIAA par līdzfinansējuma saņemšanu no ES fondiem; saņemti jauni pasūtījumi smago kravas automašīnu detaļu ražošanai.
• 2010. gada pavasaris – parakstīts līgums ar LIAA, izsludināti jauni iepirkumu konkursi, turpinās darbs pie projekta.
• 2011. gads – sāk gatavoties un ražot šķērssijas smago pašizgāzēju šasijām.
Nodarbināto
skaits
2006.g. – 8
2007.g. – 8
2008.g. – 31
2009.g. – 27
2010.g. – 50
2011.g. – 70
Uzņēmuma
gada apgrozījums (LVL)
2006.g. – 19968
2007.g. – 1710071
2008.g. – 2158741
2009.g. – 2250869
2010.g. – 2974553
2011.g. (jūlijs) – 2177330
Komentāri (0)