ERVĪNU ŽVAGINU uzskata par vienu no pieredzējušākajiem Kuģu satiksmes dienesta operatoriem, bet plašo radiotehnikas zināšanu dēļ – vēl arī par inženiera labo roku.
Kā regulētājs platā ielā
0Viņa prasmīgajās rokās no jauna sācis darboties ne viens vien radioaparāts.
Ervīns Žvagins kādreiz beidzis Liepājas jūrskolu kuģu radista specialitātē. Tagad tādu specialitāti Liepājā jūrniekiem nemāca. Arī slaveno Morzes ābeci kuģi savstarpējā saziņā un ar krastu sen vairs neizmanto – to nomainījusi globālā pozicionēšanas sistēma (GPS).
Bijušais kolhoza Sarkanā bāka zvejas kuģu radists atminas, kā 90. gadu sākumā uz kuģiem parādījās pirmās GPS ierīces. Toreiz Žvagins strādāja uz kuģa Dzintarkrasts. «Uz kuģa nonāca liela kaste; lai noķertu pavadoni un uzzinātu kuģa atrašanās vietu, vajadzēja vairākas stundas. Toreiz mēs neticējām, ka drīz bez GPS nespēsim iedomāties kuģu satiksmi. Taču jau pēc pieciem gadiem GPS parādījās uz visiem kuģiem, bet vēl nedaudz vēlāk – arī automašīnās un pat mobilajos tālruņos,» radiotehniķis nepārstāj brīnīties.
1997. gadā Ervīns Žvagins sāka strādāt Ventspils brīvostas pārvaldē. Radiotehniķa zināšanas palīdzējušas bijušajam radistam apgūt jauno lokatoru, toskait arī kursos Vācijā. Tikpat viegli viņš orientējas arī neskaitāmajos monitoros savā pašreizējā darba vietā Kuģus satiksmes dienestā. No viņa darba atkarīgs, lai ikviens satiksmes dalībnieks atrastos precīzi viņam noteiktajā vietā.
ERVĪNA ŽVAGINA LIELĀKAIS LOMS
Kuģu satiksmes dienesta operators diennakti strādā, pēc tam trīs ir brīvas. Pēc saspringtas maiņas viņam ir laiks atpūsties un pievērsties iemīļotai nodarbei. Ervīnam Žvaginam patīk makšķerēt. Viņa lielākais loms – 8 kilogramus un 100 gramus smaga līdaka. Ervīns kā kaislīgs makšķernieks neatklāj savu makšķerēšanas vietu, vien nosaka, ka tas bijis pie Ventas Landzes rajonā. Mīļākais zivju ēdiens – karsti kūpinātas un paša gatavotas butes. Ventspilnieki šo ēdienu dēvē par pepinātu buti.
Komentāri (0)