Kuģu satiksmes dienestam visā pasaulē ir vienādas funkcijas– droši ievest un izvest kuģi no ostas. Pēc padziļināšanas 1998. gadā šis uzdevums Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģu satiksmes dienestam kļuva vēl atbildīgāks, jo palielinājās ostā ienākošo kuģu parametri. Vairāk par to – intervijā ar Ventspils ostas kapteini ARVĪDU BUKU.
Kā mainījies Kuģu satiksmes dienesta darbs, padziļinot pieejas kanālu un ostas akvatoriju?
– Lai izvestu lielus kuģus, ir nepieciešama augsta precizitāte un atbildība. Runājot visiem pieejamā un saprotamā valodā, liels kuģis ir precīzi jāizved cauri speciāli izraktam grāvim salīdzinoši seklā jūrā. Mākslīgi izraktā Rietumu pieejas kanāla dziļums ir 17,5 metri. Izmantojot šo kanālu, ostā var ienākt kuģi ar 15 metru iegrimi – tie ir lielākie kuģi Baltijas jūrā, jo lielākas iegrimes kuģi ar kravu nevarētu iziet cauri dāņu šaurumiem Ziemeļjūrā. Pēc padziļināšanas Ventspils ierindojusies starp lielākajām ostām Baltijas jūrā. Pirms padziļināšanas ostā ienāca kuģi, kuru maksimālais garums bija 185 metri, bet tagad ienāk tādi, kuru garums ir līdz 280 metriem.
Kāpēc tas ir tik svarīgi?
– Lielāks kuģis ar lielāku iegrimi var uzņemt vairāk kravas ostā, savukārt kravas īpašnieks – ietaupīt naudu uz kuģu fraktēšanu. Izdevīgāk pārvadāt kravas lielākos apjomos nekā mazos, jo īpaši lielos attālumos. Kuģu satiksmes dienests uzrauga, lai vienlaikus pa vienu un to pašu kanālu viens otram pretim nevirzītos kuģi.
Kā Kuģu satiksmes dienests regulē precīzu kuģu iziešanu caur kanālu?
– Izmantojot mūsdienīgu lokatoru, Kuģu satiksmes dienesta operators regulē, lai kuģis virzītos precīzi pa kanāla vidu, lai tas neuzskrietu uz sēkļa. Kuģi ar 15 metru iegrimi ienāk ostā un iziet no tās, izmantojot Rietumu kanālu, bet kuģi ar 12,5 metru iegrimi – Ziemeļu kanālu.
Vai ir bijuši gadījumi, kad kuģis uzskrien uz sēkļa?
– Ostas kapteinis esmu jau turpat 20 gadu, manā praksē, par laimi, tādu gadījumu nav bijis. Taču pirms manis ir bijis gadījums, kad naftas tankkuģis Neruda uzskrējis uz sēkļa, kuģojot cauri kanālam. Tolaik ostā ienākošo kuģu maksimālā iegrime bija 12,5 metri. Lai novērstu tādus gadījumus, Satiksmes dienestā vienlaikus dežurē divi operatori – viens uzrauga lokatoru, otrs informē loci, kas tajā brīdī atrodas uz kuģa tiltiņa. Tādējādi kuģa drošu kustību kanālā nodrošina dubulta kontrole – locis seko līdzi kuģa iekārtu rādījumiem, bet satiksmes dienesta operators – krastā.
Par ko vēl ir atbildīgi Kuģu satiksmes dienesta operatori?
– Par pareizu un drošu kuģu izvietošanu enkuru stāvvietās.
Kur atrodas enkuru stāvvietas?
– Likums nosaka Ventspils ostas robežas un ārējo reidu. Daļa enkuru stāvvietu atrodas ostas akvatorijas robežās, bet daļa – ārpus ārējā reida. Kuģus izvieto stāvvietās attiecīgi pēc to iegrimes. Jo lielāks kuģis un lielāka iegrime, jo tālāk no krasta būs tā drošā enkuru stāvvieta. Parasti kuģis atrodas enkuru stāvvietā, gaidot kravu ostā vai brīvu piestātni. Attālajās enkuru stāvvietās notiek arī naftas produktu pārkraušana no viena kuģa otrā. Ja nepieciešams, nodrošinām ierobežojošo bonu piegādi pārkraušanas vietā, nosūtām Ventspils brīvostas pārvaldes kuģus, lai nogādātu komandas pārstāvjus krastā vai apmierinātu citas vajadzības.
Vai ir gadījies sniegt patvērumu nelaimē nonākušiem kuģiem?
– Tāpat kā visām ostām pasaulē, arī Ventspils ostai vienmēr jābūt gatavai sniegt palīdzība kuģim, kas nonācis nelaimē. Mūsu ostā šim nolūkam tiek izmantota 37. piestātne vai jebkura enkuru stāvvieta. Par laimi, tāda nepieciešamība rodas ārkārtīgi reti. Viens no gadījumiem, kas visvairāk palicis atmiņā, – pirms vairākiem gadiem ostā ienāca avarējis Igaunijas kuģis Merkurs. Ejot garām Ventspilij, kuģis raidīja signālu par radušos sānsveri, lūdzot atļauju ienākt ostā, lai novērstu šo sānsveri. Bet, ienākot ostā, nezināmu iemeslu dēļ kuģis gandrīz nogrima pie piestātnes, tādējādi aizkavējoties ostā uz vairākiem mēnešiem...
Kur kuģim ir drošāk vētras laikā – ostā vai enkuru stāvvietā?
– Vētrā kuģim visdrošāk ir būt jūrā – ar degunu pret vilni. Pieredzējušiem zvejniekiem kādreiz bija tāds teiciens: zivis – valstij, naudu – sievai, bet pats – ar degunu pret vilni. Tas ir joks.
Cik cilvēku strādā Kuģu satiksmes dienestā?
- Desmit cilvēku – astoņi operatori, kas strādā četrās maiņās, inženieris, kas ir atbildīgs par tehnisko nodrošinājumu, un dienesta priekšnieks. Visi dienesta darbinieki pārzina trīs valodas – latviešu, krievu un angļu. Kuģu kustības dienestā strādā bijušie jūrnieki, kas regulāri papildina zināšanas un iemaņas starptautiskajos mācību centros. Visi ir pieredzējuši profesionāļi un lieliski tiek galā ar pienākumiem.
Ventspils ostā ienākušie kuģi
(no š.g. 1. janvāra līdz 31. jūlijam)
Kuģa tips Skaits Kopējais DWT
Gāzes tankkuģis 30 2422025
Ostas flotiles kuģis 1 439
Velkonis 33 5568
Liellaiva 21 312851
Pasažieru 317 2750592
Sauskravu kuģis 454 7593703
Konteineru 3 12889
Līnijkuģis 1 2679
Karakuģis 1
Tankkuģis (šķidrām 307 10806749
kravām)
Kopā: 1168 vizītes; DWT 21 727 495
Komentāri (0)