Šogad aprit 20 gadi kopš ostu pāriešanas neatkarīgās Latvijas jurisdikcijā un nacionālās ostu likumdošanas izstrādāšanas. Ventspils osta šo gadu laikā piedzīvojusi jaunu attīstības posmu. Daudzi Ventspils brīvostas pārvaldes tagadējie un bijušie darbinieki bijuši šo notikumu aculiecinieki un tiešie dalībnieki.
Ventspils brīvostas un tās pārvaldes struktūras izveidošanu var uzskatīt par vienu no visveiksmīgāk realizētajiem neatkarīgās Latvijas ilgtermiņa projektiem. 1991. gada novembrī Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu par Latvijas Jūrniecības pārvaldi, kas pārņēma no PSRS Jūras flotes ministrijas visas Latvijas ostas.
1992. gada 26. martā Ventspils tautas deputātu padome pieņēma lēmumu par ostas administrācijas izveidi. Par pirmo pārvaldnieku tika iecelts Alfrēds Mačtams, viņa vietnieki bija Guntis Tīrmanis un Arvīds Jansons.
Pirmie darbības gadi Ventspils ostai kļuva par vērienīgas celtniecības un attīstības laiku. «Vispirms bija jānostiprina ostas akvatorijas aizsargbūves – Dienvidu un Ziemeļu moli un viļņlauži,» atceras Arvīds Jansons, kas gandrīz 10 gadu – no 1992. gada līdz 2002. gadam – vadīja Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) tehnisko dienestu.
90. gadu sākumā aizsargbūves bija ļoti vājas – abus molus caurskaloja viļņi, nokļūt līdz molu ugunīm bija neiespējami. Lai nostiprinātu Ziemeļu molu, izmantoja 3000 kubikmetru akmeņu. Tie tika atvesti no Užavas. Nostiprināja arī Dienvidu molu, kas tagad ir viena no ventspilnieku un pilsētas viesu iemīļotākajām pastaigu un atpūtas vietām.
Šodien ir grūti iedomāties, ka arī Ventas promenāde kādreiz izskatījās pavisam citādi. Pareizāk sakot, nekādas promenādes vispār nebija. Ventspils brīvostas pārvaldnieka palīgs Guntis Tīrmanis atceras, ka visa krastmala bija slēgta brīvai apmeklēšanai, jo tur atradās padomju armijas jūras robežsargi. Pilsētas krastmalas atjaunošana pēc padomju karaspēka izvešanas no Latvijas tāpat tika iekļauta VBP pirmo būvobjektu sarakstā. «Krastmalas izbūvi pasūtīja pilsētas dome. Krastmalas posmu no Livonijas ordeņa pils līdz tirgum būvēja no jauna,» atceras Jansons.
Pagājušā gadsimta 90. gadu beigās sākās grandiozi darbi pie Ventspils ostas akvatorijas, kuģu ienākšanas kanāla un Ventas gultnes padziļināšanas. Pateicoties šiem darbiem, Ventspils osta ir pakāpusies uz jauna pakāpiena kuģu apkalpošanas ziņā un sākusi pieņemt lielākos naftas tankkuģus un sauskravas kuģus, kādi vien var ienākt Baltijas jūrā.
VBP vadījusi arī bezprecedenta darbus, būvējot ūdensvada dīkeru Ventas gultnē. Vienā tunelī ar ūdensvada pārvadu ievietoja arī jaunus elektrības kabeļus un citas inženierkomunikācijas. Rekonstruēja un būvēja jaunas piestātnes. Par vienu no pirmajām kļuva 10. dziļūdens piestātne, kas tika uzbūvēta metāla pieņemšanai un uzglabāšanai, 35.a piestātne ķīmisko kravu iekraušanai.
Kālija minerālmēslojumu kompleksam uzbūvēja otro kārtu, un, pateicoties tam, terminālis Kālija parks kļuva par vienu no lielākajiem pasaulē. Visos termināļos būvēja jaunus kravas laukumus.
Kopš paša Ventspils brīvostas darbības sākuma tās attīstība tika tālredzīgi plānota daudzus gadus uz priekšu. Tā, piemēram, tika izbūvēti dzelzceļa tīkli līdz tagadējam terminālim Noord Natie Ventspils Terminal, kaut arī paša termināļa vēl pat padomā nebija. «Vietā, kur tagad atrodas konteineru terminālis, bija aizaudzis purvs,» atceras Jansons.
Drīz pēc tam sāka būvēt 16. un 17. piestātni, ko tagad izmanto, lai pietauvotu kravas un pasažieru prāmjus. «Tas bija ļoti intensīvas būvniecības laiks. 10 gadu laikā ostas attīstībā ieguldīja aptuveni 80 miljonus latu,» saka Arvīds Jansons.
Viņš ar pateicību atceras savus kolēģus un pakļautos – tehniskās daļas darbiniekus Aivaru Jēkabsonu, Andri Galbaliņu, Ilgoni Delti, Konstantīnu Novikovu, Dantesu Zaporoščenko, Arni Mazali, kas pēc tam pārņēma no viņa tehnisko dienestu un pašlaik to veiksmīgi vada. Arvīds Jansons uzsāka darbu pie termināļu un Ventspils brīvostas industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcijas projekta, kas vēl joprojām tiek īstenots dzīvē.
Galvenie Ventspils brīvostas attīstības posmi
1992.–1994.g. – pilsētas krastmalas promenādes būvniecība
1993.g. – Ziemeļu un Dienvidu molu nostiprināšana
1995.g. – 10. dziļūdens piestātnes būvniecība
1996.–1998.g. – ostas akvatorijas un kuģu ienākšanas kanāla padziļināšana
1998.–2001.g. – Ventas gultnes padziļināšana
1998.–2001.g. – rekonstrukcija, nostiprināšana un jaunu piestātņu būvniecība ostā
1998.–2001.g. – NNVT termināļa būvniecība
2005.g. – graudu termināļa būvniecība
2006.g. – sulu termināļa būvniecība
2008.g. – ogļu termināļa būvniecība
2006.–2010.g. – pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas termināļiem, ieskaitot prāmju termināli un Apvedtiltu, autoceļu tilta rekonstrukciju
2010.–2014.g. – pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas termināļiem un industriālajām zonām
No Arvīda Jansona atmiņām
Pašreizējo ekskursiju kuģīti Hercogs Jēkabs sākumā izmantoja kā pārceltuvi starp Ventas labo un kreiso krastu. Pēc tam kādu laiku tas kursēja līdz dārzkopības kooperatīviem. Lai kuģītis varētu pietauvoties Packules upē, bija uzbūvētas speciālas laipas. Vienreiz Hercogs Jēkabs, kā ierasts, piestāja pie dārzkopības kooperatīva, bet izlaist pasažierus krastā nevarēja – zagļi bija nojaukuši un aiznesuši laipas. Kutera komanda tomēr neapjuka – visi kā viens metās ūdenī un uz rokām nogādāja pasažierus krastā.
Komentāri (0)