Ventspils brīvostas pārvalde ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem pilsētas pašvaldības budžetā. No kādiem ienākumiem tiek veidots un kādām vajadzībām tiek izlietots Ventspils brīvostas pārvaldes budžets? – uz šiem un citiem jautājumiem atbild pārvaldnieks Imants Sarmulis.
Kā veidojas Ventspils brīvostas pārvaldes budžets?
– Nākamā gada budžetam sākam gatavoties jau vasaras sākumā, un šis darbs notiek pēc principa no apakšas uz augšu. Tas nozīmē, ka budžeta izdevumu daļu gatavo visas struktūras apakšvienības. Tie dienesti, kuriem ir ienākumi, tāpat iesniedz savas prognozes kopējā budžeta ienākumu daļā. Tādējādi cenšamies iedarbināt visu mūsu speciālistu potenciālu, gatavojot šo svarīgo dokumentu – budžetu, pēc kura visu gadu ir jāvadās Ventspils brīvostas pārvaldei. Šeit gribu īpaši izcelt Finanšu nodaļas vadītāju Mārīti Grīnpauku, kura faktiski viena pati ar manu līdzdalību savieno kopā gada budžeta ienākumu un izdevumu daļu. Viņai ir fenomenālas darbaspējas un analītiskā domāšana. Varētu šķist, ka Ventspils brīvostas budžeta sastādīšana ir vienkārša lieta. Patiesībā te vienmēr ir vajadzīga rūpīga un dziļa analīze.
Kādi ir galvenie Brīvostas izdevumi?
– Jāsaka, ka budžeta izdevumu daļu sastādām ļoti kritiski, vadoties pēc galvenā principa – izdevumiem pašiem par sevi palielināties nevajadzētu, tieši otrādi – tie pēc iespējas jāsamazina. Vispirms nosakām pamata vai kārtējos izdevumus, kas ļauj Ventspils brīvostas pārvaldei funkcionēt, kā jebkurai citai saimniecībai. Šie izdevumi nav tik cieši atkarīgi no ostas kravu apgrozījuma. Pēc tam pārejam pie nākamās izdevumu daļas, ko sauc par investīcijām. Gribu teikt, ka investīcijas plānojam piecus gadus uz priekšu. Kārtējie izdevumi un investīcijas kopā veido gada budžeta izdevumu daļu. Cenšamies pēc iespējas mazāk tērēt kārtējiem izdevumiem, lai vairāk paliktu investīcijām.
No kādiem avotiem Ventspils brīvostas pārvalde gūst ienākumus? Vai tur ir arī valsts vai pašvaldības dotācijas?
– Nekādus līdzekļus no valsts vai pilsētas budžeta Brīvostas pārvalde nesaņem. Galveno ienākumu daļu – līdz 80% – nodrošina ostas nodevas par kuģu ienākšanu ostā, pārsvarā ārzemju. Konsultējoties ar stividorsabiedrībām, mēs analizējam un prognozējam iespējamo kravu apgrozījumu, bet no tā aprēķinām iespējamo kuģu daudzumu un ostas nodevu lielumu. Nākamais ienākumu avots – maksājumi par Ventspils brīvostas teritorijas un infrastruktūras nomu, ko mums maksā uzņēmumi nomnieki. Dažas struktūras, kā jau sacīju, arī pelna naudu. Piemēram, kuģu tauvošanas dienests.
Vai Ventspils brīvostas pārvaldei vienmēr pietiek līdzekļu, lai realizētu investīciju programmu?
– Viss atkarīgs no tā, cik lielas investīcijas plānojam nākamajam gadam un cik svarīgi ostai ir projekti, kuros plānojam investēt. Ja ar saviem līdzekļiem nepietiek, tad ļoti rūpīgi un pārdomāti izpētām iespējas kredīta saņemšanai vai līdzekļu piesaistei no Eiropas Savienības fondiem. Otrais ir absolūta prioritāte, jo līdzekļi no Eiropas fondiem tiek piešķirti bez atmaksas. Kā redzams, budžeta ienākumu daļa ir kombinēta, tā tiek veidota no vairākiem avotiem. Mums ir izdevies ļoti veiksmīgi piesaistīt Eiropas naudu no visām pieejamajām programmām un fondiem – Kohēzijas, INTERREG, TNT un citiem.
Vai Brīvostas pārvaldei ir bijis budžeta deficīts?
– Budžetu vienmēr veidojam bez deficīta, un uz nākamo gadu vienmēr atstājam nelielu rezervi. Apstiprinātais budžets ir likums visām struktūras apakšvienībām, bet budžeta disciplīna – dzelžaina. Lai palielinātu izdevumu daļu, ir jābūt ļoti pārliecinošiem iemesliem.
Vai varam runāt par Brīvostas ieguldījumu kopējā pilsētas makā?
– Vispirms Brīvostas pārvalde nodrošina ar darbu aptuveni 250 ventspilnieku un maksā par viņiem attiecīgus nodokļus. Turklāt, realizējot investīciju projektus, Ventspils osta, līdz ar to arī pilsēta saņem mūsdienīgu infrastruktūru. Ja nebūtu ostas, tad šos objektus vajadzētu būvēt par nodokļu maksātāju naudu. Piemērus var minēt daudz, nosaukšu tikai pēdējo laika ziņā – Ventas tilta rekonstrukcija un jaunā Apvedtilta būvniecība. Šo objektu izmaksas ir desmitiem miljonu latu, taču pilsēta tam neiztērēja ne santīma. Protams, mēs nenodarbojamies ar tiltu būvniecību. Šie projekti, tāpat kā daudzu pilsētas ielu rekonstrukcija un būvniecība, saistīti ar pievedceļu attīstību ostas termināļu darbības nodrošināšanai. Prāmju satiksmes infrastruktūras izveide, toskait Pasažieru termināļa būvniecība, palīdzējusi Ventspilij kļūt par prāmju satiksmes galvaspilsētu Latvijā. Iedzīvotāji izmanto arī Ventspils brīvostas pārvaldes būvētās ielas. Taču, protams, mūsu galvenā prioritāte ir investīcijas termināļu un rūpnieciskās zonas infrastruktūras celtniecībā un attīstībā, labāku biznesa apstākļu nodrošināšana kā termināļiem, tā arī ražošanas uzņēmumiem. Šiem projektiem pārsvarā ņemam kredītus, kurus pēc tam atdodam no nomas maksas ienākumiem. Varu droši apgalvot, ka pēc investīciju apjoma Ventspils ostai līdzīgu Latvijā nav.
Komentāri (0)