Ventspilniekiem vairāk ierasta ostas dzīve šķiet, raugoties uz to no krasta un ūdens virspuses, – funkcionējošās termināļu iekraušanas iekārtas, ienākošie un izejošie kravas kuģi un prāmji, šurpu turpu kursējošie velkoņi. 

Ostas zemūdens dzīvē ieskatīties var vien daži cilvēki. Un tie ir Ventspils brīvostas pārvaldes ūdenslīdēji.

Kā izskatās un kas dzīvo Ventas upē un Baltijas jūrā pie Ventspils krastiem – to var pajautāt ūdenslīdējiem Denisam Lapinam, Valdim Smorodovam un Vasilijam Jakovļevam. Ūdenslīdēju pamatdarbs ir kontrolēt zem ūdens esošo hidrobūvju stāvokli, apskatīt un nepieciešamības gadījumā novērst ķibeles Ventspils brīvostas flotes kuģu korpusos, kuru netrūkst, – no loču kuteriem līdz zemessmēlējam Dzelme.

Ūdenslīdēju piesaistīšana bieži atbrīvo no vajadzības dzīt kuģus uz Rīgas vai citu doku, kas ļauj būtiski ietaupīt laiku un līdzekļus. Vecākais ūdenslīdējs Deniss Lapins un lineārais mehāniķis Andris Galbaliņš izgudrojuši ierīci kesonu, kas ļauj remontēt Dzelmes spārnu dzinekļus bez dokošanas. Kesons izolē no ūdens to kuģa korpusa daļu, kuram vajadzīgs remonts, un ļauj strādāt remontstrādniekiem, neizceļot kuģi no ūdens.

Ventspils ostas zemūdens pasaulei raksturīgs diezgan duļķains ūdens. To savukārt ietekmē grunts upes gultnē un regulārie gultnes padziļināšanas darbi priekšostā. Vēl viena akvatorijas īpatnība – ūdens temperatūra ziemā ir mīnusos. Šajā ziemā ūdens temperatūra augšējos slāņos sasniedza -1º. Šogad jūra pārsteidza ūdenslīdējus arī dziļumā, kur parasti ūdens temperatūra nav zemāka par 2–3º. Februārī 33 metru dziļumā visattālākās enkuru stāvvietas rajonā ūdens temperatūra bija tikai 0,2º.

Uz vietu, kur ūdenslīdējiem jāstrādā, viņus nogādā specializēts kuģis Neptūns. Kuģis ir aprīkots ar ierīcēm un iekārtām, ar kuru palīdzību tiek uzturēti sakari un nodrošināta ūdenslīdēju spēja uzturēties un strādāt zem ūdens. Patlaban Neptūnam notiek plānots remonts Ventspils ostā. Ņemot vērā ostas akvatorijas īpatnības, ūdenslīdējiem nereti nākas strādāt apgrūtinātos un pat bīstamos apstākļos, steidzot palīgā kuģiem, kas nonākuši sarežģītās situācijās. Šoziem tā gadījās vismaz divas reizes.

Februārī liels tankkuģis (tonnāža 110 000 t), stāvot reidā Ventspils ostā, iekļuva spēcīgā vētrā un pazaudēja enkuru kopā ar 320 metru garu ķēdi, kuru kopējais svars bija 58 tonnas. Tika nolemts, ka darbus veiks no Ventspils brīvostas hidrogrāfijas kuģa Kapteinis Orle klāja kopā ar pieredzējušu komandu, kuras ūdenslīdēji jau izcēluši 70 enkuru. Parastos apstākļos enkura meklēšana reidā nesagādātu nekādas grūtības pieredzējušajiem Ventspils ūdenslīdējiem, tomēr situāciju sarežģīja neparasti aukstais ūdens 33 metru dzi­ļumā, kurā nepārtraukti radās problēmas ar ierīču darbību, ledus lauki darba rajonā un 15–20 grādu liels sals. Iegremdējoties neskaitāmas reizes, enkurs un ķēde tika atrasti un nostiprināti, bet pēc tam pacelti uz tankkuģa klāja.

Otrs negadījums piemeklēja norvēģu kuģi Anette, kas avārijas ­stāvoklī ienāca ostā ar saliektiem dzenskrūves spārniem. Tas bija noticis biezā ledus dēļ. Zem ūdens apskatot dzenskrūves spārnus, ūdenslīdēji piedāvāja apgriezt nolocītās malas. Šoreiz ūdenslīdējiem vajadzēja strādāt vairāk nekā piecas stundas, turklāt redzamība līdzinājās nullei un ūdens temperatūra bija mīnusos. Gala rezultātā kuģis droši nokļuva līdz nozīmētajai ostai un turpināja darbu bez papildu remonta. Tā bija viena no tehniski sarežģītākajām operācijām aizvadītajā ziemā.

Bez ūdenslīdēju palīdzības nevarēja iztikt arī celtnieki, kas veica Ventas tilta rekonstrukciju. Ūdenslīdēji tīrīja akvatoriju ap tiltu un veica citus uzdevumus. Ūdenslīdēji stāsta, ka zemūdens pasaulē pēdējos gados parādījušās mūsu vietām neierastas sugas – piemēram, krabji. Iespējams, tie atbrauc kuģos ar balastūdeņiem no siltām jūrām. Tie, kas izdzīvo, paliek Ventspils ūdeņos.

Un ko tik ūdenslīdēji neatrod jūras un Ventas dzelmē! Pirms akvatorijas padziļināšanas bieži tika atrasti vācu ieroči. Zem tilta, no Pārventas puses, gultnē manīts liels daudzums velosipēdu. Kad padziļināja Ventas gultni un stiprināja krastus pils tuvumā, ūdenslīdēji redzēja bojātas un nogrimušas ķieģeļu velves atliekas. Ūdenslīdēji pieļauj, ka viņiem izdevies ieraudzīt pazemes ejas fragmentus, caur kuru kādreiz no Livonijas ordeņa pils varēja zem Ventas gultnes nokļūt pretējā krastā.

Ūdenslīdēju darba apstākļi Ventspils ostā

ūdens temperatūras svārstības – no -1º ziemā līdz +23º vasarā

maksimālais dziļums – 18 m ostā, 34 m reidā

redzamība – no 15 m reidā līdz 0 m Ventā

darbu maksimālais ilgums zem ūdens – līdz 6 stundām dienā

Ūdenslīdēju interesantākie atradumi Ventspils akvatorijā

dižakmeņi

enkuri

ieroči

nogrimuši kuģi

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: