100% stabila eksporta

Malmar ik brīdi paplašina savu darbību arī esošās ražotnes ietvaros. Tajā līdztekus metināšanas iecirknim, metāla presēšanas un liekšanas iekārtām darbojas divas modernas lāzera iekārtas, uz kurām metāla loksnes tiek izgrieztas vajadzīgajā formā. Vasarā to klāstu papildinās trešā, pat par 50% ražīgāka. Malmar saražotā produkcija – automašīnu rāmju komponentes, dzinēju un elektroierīču mezglu stiprinājumi – tiek izgatavoti no metāla, kas importēts no dažādām Eiropas valstīm.

Lai arī ievesto kravu skaits pārsniedz izvestās produkcijas apjomu, eksporta produkta pievienotā vērtība ir daudzkārt lielāka. Kad Malmar uz Latviju pārcels arī detaļu krāsošanu, tās pilnībā sagatavos šeit un Ventspils kļūs par uzņēmuma galveno loģistikas centru. Tad detaļas tiks nosūtītas taisnā ceļā uz Zviedriju un kritīsies uzņēmuma ražošanas izmaksas. Arī šobrīd Malmar izmanto vietējo kravu pārvadātāju pakalpojumus un prāmju satiksmi.

Petrovskis, kurš uzņēmumā strādā jau kopš tā dibināšanas Latvijā, stāsta, ka metāla šķērssijas, kas ir vienas no svarīgākajām detaļām kravas automašīnu rāmjiem, atšķiras pēc lieluma. Šobrīd smagākā, kas tiek ražota Ventspilī, sasniedz 30 kg svaru, bet drīzumā tiks ražotas pat līdz 100 kg smagas. Māris laikā, kad Dorsāns de Bijšērs izteica piedāvājumu strādāt Malmar, doktorantūrā studēja inženierzinātni – metāla apstrādes instrumentu projektēšanu un strādāja Rīgā.

Lai arī metālapstrādes nozare viņam nebija sveša, ražošanas vadība Mārim bija izaicinājums. Sākotnēji Latvijā strādāja arī vairāki mātes uzņēmuma darbinieki no Beļģijas, kuri pašlaik uz Ventspili atbrauc vidēji reizi mēnesī. Tagad, kad vietējie darbinieki jau iestrādājušies, vairāk atbildības atstāts pašiem ventspilniekiem. Šobrīd Māris ir ļoti gandarīts un atklāj, ka ieguldītais darbs atmaksājies. Īpaši to var novērtēt, atceroties, kā daudzi no paziņām dzīvoja tā dēvētajos Latvijas treknajos gados un viņu rūpes šodien, par kurām Māris tiem atbild: «Toreiz bija labi tiem, kas tirgoja nekustamos īpašumus un pelnīja ar citiem zemas pievienotās vērtības biznesiem. Mēs tolaik cītigi darbojāmies pa cehu un likām pamatu stabilam biznesam, tobrīd nedomājot, kā ātrāk nopelnīt.»

Savukārt Monika Sāmite, Malmar biroja darbiniece, uz kuras pleciem gulstas atbildība par personāla jautājumiem, lietvedību, administratīvo darbu – līgumiem, kā arī daļu no grāmatvedības, ir netipisks piemērs Latvijā. Viņa uz dzīvi Ventspilī atgriezās pēc darba Anglijā un, patiecoties angļu valodas prasmēm, ieguva darbu beļģu uzņēmumā, kur strādā jau ceturto gadu. Līdztekus jaunā un sievišķīgā Monika studē ekonomikas vadību un raksta bakalaura darbu par mašīnbūves tirgus attīstības tendencēm Latvijā.

Viss nostājies savā vietā, arī ar strādniekiem pašlaik problēmu nav. Tiesa, no pirmajiem, kuri 2006. gadā uzsāka darbu, palikuši vien daži. Māris atceras, ka sākotnējais lielās tautas staigāšanas iemesls bija fakts, ka ražotāji nevarēja konkurēt ar būvniecības nozares algām. «Bija uzņēmumi, kas varēja piedāvāt labāku algu nekā mēs. Līdz ar to darbinieku izvēle nebija liela. Tiesa, arī tolaik gadījās pa kādam lietaskokam, kas arī vēl šobrīd strādā uzņēmumā. Mēs nekad neesam maksājuši milzīgas, bet gan stabilas, vidēja līmeņa algas. Daudziem pirms pāris gadiem tas nebija saprotams. Ir tādi, kas tagad nākuši un prasījušies atpakaļ,» gandarījumu par darba tirgus sakārtošanos pauž ražošanas vadītājs.

Tomēr pieredze rādot, ka darbinieka izglītība un iepriekšējā darba pieredze nav tik svarīga, uzsver Petrovskis. Būtiska ir cilvēka domāšana un attieksme pret darbu. «Pie mums strādā bijušie būvfirmu darbinieki un pat vidusskolas absolventi,» atklāj Māris un stāsta, ka nav daudz uzņēmumu Latvijā, kur darbs notiek pie līdzīgām iekārtām, tādēļ ikvienu darbinieku nākas pašiem apmācīt.

FOTO: Oļegs Robežnieks (no kreisās), Monika Sāmite un Māris Petrovskis pie iekārtas, kas ar lāzera staru izgriež vajadzīgo formu no metāla loksnēm