Ostu likuma grozījumu spēkā stāšanās ļāvusi Ventspils brīvostas valdei lemt par labu jauna ražošanas ēkas būvniecības projekta īstenošanai Ventspils brīvostas teritorijas lidostas industriālajā rajonā. Tuvākajā laikā plānots noslēgt vienošanos ar pašvaldību par zemes gabala valdījuma maiņu, kas ļaus pašvaldībai projektu īstenot.
Ventspils brīvostas pārvalde bija saņēmusi informāciju no Ventspils valstspilsētas pašvaldības par vēlmi īstenot projektu ''Ražošanas ēkas un publiska auto stāvlaukuma izbūve Ganību ielas industriālajā zonā, Ventspilī'', piesaistot tam Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Konceptuālu atbalstu pašvaldībai projekta īstenošanai Ventspils brīvostas valde pauda jau 2021. gada decembrī, bet, lai lemtu par valdījuma maiņu, bija nepieciešams, lai pašvaldība veic projekta īstenošanai nepieciešamā zemesgabala nodalīšanu un tiek pieņemti grozījumi Likumā par ostām, kas noteiktu, ka no ostas pārvades valdījuma var izņemt zemi, kura nepieciešama pašvaldībai projektu realizācijai. Šāda norma likumā tika iestrādāta. Zemes gabala valdījuma maiņa gan aizkavējusies dēļ uzsāktās parakstu vākšanas pret likuma grozījumu spēkā stāšanos, taču 27. aprīlī likuma grozījumi stājušies spēkā un plānotā attīstība ir iespējama.
Ventspils brīvostas pārvalde vienmēr atbalstījusi industriālo attīstību Ventspilī. Lai piesaistītu ražošanas uzņēmumus darbam Ventspilī, kopš 2005. gada Ventspils brīvostas pārvalde uzbūvējusi 11 ražošanas ēkas, ieguldot Ventspils rūpnieciskajā parkā vairāk nekā 50 miljonus eiro. Šobrīd būvniecības procesā ir viena ražošanas ēka. Jo īpaši novērtējot industriālā sektora nozīmi pašreizējos tranzīta sektoram sarežģītajos apstākļos, Ventspils brīvostas pārvalde atzinīgi novērtē pašvaldības gatavību iesaistīties rūpnieciskā parka attīstībā, izmantojot finansiāli izdevīgākus līdzfinansējuma piesaistes instrumentus, nekā pieejami ostas pārvaldei.
Zemesgabala Ganību ielā 99 valdījuma maiņa ar mērķi pašvaldībai īstenot rūpnieciskās attīstības projektu ir pirmais šāds gadījums un ostas pārvalde cer, ka tas kļūs par abu organizāciju veiksmīgas sadarbības piemēru.
Komentāri (9)
Cels kam?
Vai arī cels celšanas pēc.
Beidz panikā spiegt, vispirms uzbūvē ražošanas ēku, tad piesaista ražošanas uzņēmumu.
ir mums kāda tukša ražošanas ēka? Būs gan uzņēmumam, kur ražošanu attīstīt, gan ventspilniekiem darba vietas. Ir tur kas slikts uzņēmējdarbībā vai jaunās darba vietās?
Arī nesaprotu. Ja tik ļoti biedē pārmaiņas, var taču braukt, piemēram, uz Ugāli vai Popi, kur nekas nenotiek.
Nemaz nezināju ka industriālās būves ir kaut kas jauns.
Piemēram, pieostas rūpnīca kādreiz varēja likties super progresīvs projekts.
Gribat radikālas pārmaiņas? Kādēļ gan neatvērt austrumu robežu, tūdaļ rūpniecība plauks griezdamās.
Iespējams ka man nav nekā sevišķi pret konkrēto būvi globālās neveselīgās tendences ietvaros.
Kaut kā pastāvīgi nevaru iečohnīties kam būvē tās jaunās ēkas kad vecās nav ne nojauktas ne saremontētas.
Ak tā, ražošanai...
Tu ņem un uzcel vienu jaunu un renovē vienu vecu. Pēc tam salīdzini un jautājumu vairs nebūs
Paklau, yolo, pieļauju ka pats jau sen esi paveicis TO.
Bet saproties ka atrisinājums tas šeit nav jo kaut vai par piemēru ņemot silikātu ķieģeļu monstru, kas rēgojas tepat pilsētas centrā gandrīz aiz redakcijas loga, nākas noprast dažas elementāras lietas. To, ka uzrodas uzņēmīgi ļaudis kas gatavi kaut ko būvēt, tādu lielu un itkā priekš visiem vai daudziem. Viņi būs, protams, virsotnē un kāds arī labu laiku varēs vadīt tur paredzētos rūpnieciskos procesus, nesāksim jau apskaust. Sacīsim labāk ka uzņemsies atbildību. Viss būs gandrīz pēc zemes mūža mēriem tīri normāli. Taču biznesa vide mēdz mainīties un vēlāk izrādās ka nav ne nozīmes izgatavotajam produktam, rūpniecība vairs nespēj pielāgoties jauniem tirgus nosacījumiem, sienas tikmēr būs noplukušas un nevienam diez ko negribēsies tur pat rādīties. Un - tur uz aerodroma pusi, samērā droši varam sacīt ka lielā cerība būs ka tās ēkas kāds vēl nojauks arī. Tad kur ir problēma, izglītības sistēmā varbūt??
Piemēram, "zaļās enerģijas" ieguve un izmantošana jau labu laiku tiek no valsts puses, kā mēdz sacīt, lobēta : elementāri piemēri būs vēja parki un un elektriskie transporta līdzekļi. Lai gan arī var mēģināt uzskaitīt jaunas problēmas ko šī nozare rada savukārt,.
Varētu likties ka esmu jau stipri tālu no temata. Turpretī par to kā funkcionē tehnogēnā sabiedrība.
Variet jau man stāstīt ka foto redzamais visnotaļ līdzinās pasaulē balvas ieguvušajai strūklakai "Valzivs" ko saglabās kā kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.