Pēc likumprojekta skatīšanas vairākās komisijas sēdēs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, reģionālās un vides politikas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Likumā par ostām, kas paredz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.
Atbalsta likumprojektu par Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņu
9Likuma grozījumi paredz Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Likuma nosaukums, kurā paredzēts veikt grozījumus, pašlaik ir "Likums par ostām", taču parlaments to nolēmis pārsaukt par "Ostu likumu".
Paredzēts, ka likumprojektu trešajā lasījumā Saeima varētu skatīt 10. februārī. Likumprojektā deputāti vienojās, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam (MK) un Rīgas pašvaldībai līdz šī gada 1. septembrim jāpieņem lēmumu par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldīšanai. Panākot vienošanos par kopīgas - valsts un pašvaldības - kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts ieguldīs Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība - tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā.
Tāpat noteikts, ka AS "Ventas osta" pamatkapitālā līdz 1. septembrim valsts iegulda Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā.
Abās kapitālsabiedrībās noteikts, ka jāievēro nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60% un pašvaldībai - ne vairāk kā 40% kapitāla daļu. Kapitāla daļu turētāji noslēgs akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu turētāju tiesības un pienākumus un noteiktu atbildību saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību.
Likumprojekts paredz, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde likvidējamas līdz 2022. gada 31. decembrim. Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju pieņem MK, un likvidācijas procesu īsteno MK apstiprināta likvidācijas komisija, kura veic Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošina abu brīvostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas līdz ar visu saistīto pienākumu, tiesību un apgrūtinājumu, tostarp kredītsaistību, nodošanu kapitālsabiedrībām, kuras būs ostu pārvaldes abās pilsētās. Noteikts, ka likvidācijas komisijas MK jāizveido līdz 2022. gada 31. martam.
Paredzēts, ka līdz šī gada 31. decembrim tiks pārjaunoti Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes noslēgtie un spēkā esošie līgumi ar ostas pakalpojumu sniedzējiem, attiecīgo brīvostu pārvalžu vietā stājoties kapitālsabiedrībām.
Grozījumos likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanā. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.
Ostu pārvaldības reforma skars Ventspils un Rīgas ostas. Liepājas SEZ saglabās savu statusu līdz 2035. gada 31. decembrim.
Komentāri (9)
Kāpēc valsts tik ļoti neatbalsta Ventspils pašvaldību?
Vai tad nav skaidrs?
Mazā vīreļa,tagadējā cietumnieka alkatīgās agrākās darbošanās dēļ!
Nu vienīgā alkatīgā darbošanās ostā notiek šobrīd, turklāt ļoti vērienīga.
Izsaku līdzjūtību visiem, kas darbojas ostas uzņēmumos, iesaku jau skatīties jauna darba virzienā, valsts vienīgais mērķis ir šo ostu piebeigt, un jau pāris gadus uz to tiek intensīvi strādāts.
Nē, man nav skaidra un saprotama šī situācija, mazā sievele. Lembergs jau izcieš sodu, bet Ventspils pilsētai un Ventspils ostai ir jāturpina attīstīties. Bet Valsts neatļauj pašvaldībai darboties pat ar savu īpašumu. Un pēdējā sēdē visu J. Vītoliņa priekšlikumus noraidīja.
Nevienu no valsts vīriem neinteresē ostas attīstība, pat uzturēšana ne. Pēdējie pāris gadi parādīja, ka tiek mērķtiecīgi simulēta darbība, piemēram, izveidojot to Ventas ostu, kam tiek maksātas lielas naudas, bet kas reāli nekur neko nav darījuši - tas viss ir veids, ka sagrābt Ventspils ostu, naudu no tās, un pilnām kabatām vainot Lembergu, kas jau sen tur nekā nedarbojas.
Un, lai arī skaidri redzams, ka viss pagrimums sākas kopš brīža, kad Ventspils brīvostā šiverē valsts vīti, neļaujot pašvaldībai darboties iedzīvotāju interesēs (vide, darbavietas), joprojām tiek visur vainots Lembergs, jo cer, ka ļautiņi vēl uzķersies uz šo.
Lai nu vēl kāds pasaka, ka šai valdībai nav pārāk gari nagi.
šajā reizē jums jāpiekrīt, Ilona!
Šai valdības kliķei tā vietā, lai kaut ko vērtīgu uzbūvētu vai attīstītu, labāk tīk iznīcināt un graut. Atnāca Kristovskis ar salūtu, nu tik valdīs, nu tik pelnīs. Apsargu par ostas vadītāju ielika, tagad jūrnieki par apsargiem pataisīti, kuģi metāllūžņos sagriezti un līdz gada beigām visu brīvostas pārvaldi likvidēs. Tā nu gribēja saimniekot, domāja, ka nauda nāks kā Lembergam. Bet nekā. Primitīvi apzaga.
Nu,nu!
Nebija jau vairs nekā,ko zagt!
Lembergisti jau visu bija noformējuši...
Kuģi līdz pēdējam nolaisti tika pa to laiku,kamēr pie pilnās siles barojās domes vadība ar "Puzes punduri" priekšgalā.