2021.gadā palielinājies vietējo kravu īpatsvars

Konkurence par kravām starp stividoriem Baltijas valstu ostās ir ļoti sīva, turklāt tranzītkravu apjomus ietekmē ģeopolitiskie apstākļi. Tomēr 2021. gads parādījis vairākas pozitīvas tendences. Kravu grupās, ko būtiski neietekmē ģeopolitiskās svārstības (Ro-Ro, koksnes un lauksaimniecības produkti u.c.) visa gada laikā bija vērojams neliels, bet stabils pieaugums, kopumā palielinot šo kravu apjomu par aptuveni 9%, salīdzinot ar 2020. gadu. Tādējādi tika mazināts negatīvais efekts, ko radīja naftas produktu plūsmas samazināšanās caur ostu 2021. gadā par vairāk nekā 2 miljoniem tonnu. Gada otrā puse iezīmēja pozitīvas tendences akmeņogļu pārkraušanā. Laikā, kad Krievija savas akmeņogļu kravas pārvirzījusi uz savām ostām, Ventspils brīvostai izdevies ieinteresēt Kazahstānas akmeņogļu pārvadātājus.

Vairāk nekā 20% no ostas kopējā kravu apjoma tiek pārvadātas prāmju līnijā Ventspils – Nīneshamna. 2021. gadā sasniegts vēsturiski lielākais pārvadāto vienību skaits un Ro-Ro kravu svars, t.i. – 93 098 kravas vienības, kas kopā veidoja 2,3 miljonus tonnu, un ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Gada sākumā prāmju operators Stena Line un Ventspils brīvostā strādājošais Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) parakstīja līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas. Kā ventspilniekiem redzamākais lielo attīstības plānu simbols šogad no Ventspils sāka kursēt 222 metrus garais prāmis Stena Scandica, kas ir par 30% ietilpīgāks nekā iepriekšējie. Turklāt septembrī Stena Line paziņoja par divu pilnīgi jaunu prāmju piesaisti Ventspils līnijai no 2022. gada. Šie jaunie E-Flexer tipa prāmji būs 240 metru gari un ļaus palielināt kravas ietilpību par 25% un pasažieru salona ietilpību par 33%.

Ventspils brīvostā 2021. gadā kravu pārkraušanu veica 13 termināļi. Pozitīvi vērtējams, ka termināļi ir gatavi elastīgi pielāgoties tirgus prasībām, lai konkurētu. Tā, piemēram, Kālija parks, kas savulaik tika būvēts minerālmēslu pārkraušanai, pēc nozīmīgām investīcijām savā infrastruktūrā tagad pieņem arī graudu kravas.

Gada laikā Ventspils brīvostā apkalpoti 1310 kravas kuģi, no tiem 1007 sauskravas kuģi un 303 tankkuģi. Ostu maksas, ko maksā kuģi, kas ienāk Ventspils ostā, ir galvenais Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumu avots, kas ļāvis veiksmīgi turpināt gan ostas, gan industriālās teritorijas infrastruktūras projektus, kas ir būtiski svarīgi arī Ventspils pašvaldībai. Pašvaldības budžetu Ventspils brīvostas pārvalde pagājušajā gadā papildinājusi ar vairāk nekā 864 tūkstošiem eiro no ostu maksām. Ielu, laukumu un apstādījumu uzturēšanā Ventspils brīvostas pārvalde izlietojusi ap 1,15 miljoniem eiro, pievedceļu atjaunošanā ieguldīts vairāk nekā miljons eiro. 2021. gadā pabeigta Ventspils ostas Ziemeļu mola gandrīz 13 miljonu eiro vērtā atjaunošana, bet industriālajā teritorijā darbu sākušas divas jaunas pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētas rūpnīcas.

Statistikas dati infografikās https://www.portofventspils.lv/lv/par-ostu/osta-skaitlos/