Likvidēs vēsturisko naftas piesārņojumu

Īstenojot šo pēdējo gadu vērienīgāko vides attīrīšanas projektu, tiks ne tikai likvidēts vēsturiskais grunts piesārņojums ar naftas produktiem Baltijas jūras tuvumā, bet arī apturēta tā tālāka izplatība. Projekta īstenošanas izmaksas pārsniegs piecus miljonus eiro.

Attīrāmās teritorijas – pašvaldības SIA Ūdeka bijušo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorija Dzintaru ielā 68 un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu trases teritorijas daļa Dzintaru ielā 52c – atrodas vien pārdesmit metrus no Baltijas jūras krasta un Ventspils ostas Ziemeļu mola. Abi šie zemes gabali pieder pilsētas pašvaldībai, bet nodoti valdījumā Ventspils brīvostai.

Sanācija jeb piesārņotās teritorijas attīrīšana tiks veikta, pielietojot speciālas ilgtspējīgas tehnoloģijas, kas ļaus likvidēt grunts masīvā esošo brīvo naftas produktu frakciju. Paralēli Baltijas jūras krasta zonai aptuveni 300 metru garumā piesārņotajā teritorijā ierīkos filtrējošas un attīrošas barjeras sistēmu, kas nodrošinās piesārņotā gruntsūdens migrācijas pārtraukšanu Baltijas jūras virzienā, pilnībā novēršot jūras akvatorijas piesārņojuma riskus. Papildus attīrīšanas darbiem tiks īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa, paaugstinot iedzīvotāju izpratni par aktuāliem vides un klimata jautājumiem.

Ventspils ostas teritorijai attīstoties pēc Otrā pasaules kara, tika būvēti naftas un ķīmisko kravu pārkraušanas termināļi – Ventspils naftas pārsūknēšanas bāze, Ventspils pieostas rūpnīca. Līdzās tām bija ierīkots padomju armijas tanku poligons. Ir informācija, ka poligona darbības laikā vairākkārt notikušas degvielas noplūdes. Arī bieži naftas pārsūknēšanas bāzes cauruļvadu plīsumi trasē konstatēti jau kopš pašiem uzņēmuma darbības pirmsākumiem 1961. gadā. Vēlāk, 80. gados, tika noteikts arī to cēlonis – nepietiekama cauruļvadu metināšanas kvalitāte. Ņemot vērā, ka ar naftas produktiem piesārņotā teritorija atrodas ļoti tuvu Baltijas jūras krastam, kā arī Ventai, applūšanas gadījumā pastāv iespēja, ka piesārņojums var nekontrolēti izplatīties un apdraudēt piekrasti, Baltijas jūru un cilvēku veselību.

14. jūlijā Ventspils brīvostas pārvalde parakstīja līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas administrē Norvēģijas grantu vides un klimata programmas atklāto konkursu Ar vēsturiski piesārņotajām teritorijām saistīto risku samazināšana. Līgums paredz veikt vēsturiski ar naftas produktiem piesārņoto vietu Ventspilī – bijušās uzņēmuma Ūdeka attīrīšanas iekārtu teritorijas un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu trases teritorijas – sanāciju sadarbībā ar partneriem no Norvēģijas – nodibinājumu International Development Norway AS – un Latvijas – Ventspils Augsto tehnoloģiju parku. Projekta īstenošanas periods – no šī gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Projekta budžets ir 5 117 000 eiro. Norvēģijas puses līdzfinansējums – 4 349 450 eiro.

Vēsturiskā naftas piesārņojuma hronika
- Piesārņojuma vieta – bijušo attīrīšanas iekārtu teritorija Dzintaru ielā 68 un maģistrālo naftas produktu cauruļvadu trases teritorija Dzintaru ielā 52c
- 1961. gads – darbu sāk Ventspils naftas pārsūknēšanas bāze
- 70. gadi – avārijas maģistrālajos cauruļvados ar naftas produktu noplūdēm
- 80. gadi – tiek konstatēts, kas cauruļvadu plīsumu iemesls ir nepietiekama metināšanas kvalitāte
- 90. gadi – naftas produktu piesārņojums sāk parādīties attīrīšanās iekārtās
- No 1991. gada – tiek veikta piesārņoto teritoriju izpēte un novērtējums
- No 2005. gada – notiek piesārņotās teritorijas sanācija
- 2009. gads – piesārņotajā teritorijā izveidots monitoringa urbumu tīkls
- 2021. gada 14. jūlijs – tiek parakstīts līgums starp Ventspils brīvostas pārvaldi un VARAM par vērienīga projekta uzsākšanu vēsturiskā naftas piesārņojuma likvidēšanai
- Projekta partneri – International Development Norway AS (Norvēģija), Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (Latvija)
- Projekta izmaksas – 5 117 000 eiro

Degradētas vides atveseļošana ir ventspilnieku interesēs

Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks

– Paviršākiem fakta vērtētājiem varētu šķist, ka šāds degradētās vides atjaunošanas projekts neveicina ostā pārkrauto kravu apjomus, tāpēc ziņa ir mazsvarīga. Tomēr tas tā nav.

Minētais projekts jeb sasniegums ir nozīmīgs kā ventspilniekiem nepieciešamas tīras vides, tā arī Ventspils brīvostas pārvaldes, Norvēģijas valsts, virknes iesaistīto institūciju sadarbības dēļ. Šķietami neticami, bet kādu laiku pastāvēja risks, ka projekts netiks realizēts atsevišķu institūciju tuvredzīgas neizlēmības dēļ.

Saņemot informāciju, ka milst draudi pazaudēt iespēju piesaistīt Norvēģijas vides un klimata programmas līdzfinansējumu 4 349 450 eiro apmērā, Ventspils brīvostas pārvalde nekavējoties uzņēmās vadošo lomu projekta virzībā. Brīvostas valde deva nepārprotamu norādi rīkoties ātri un mērķtiecīgi. Nebija ne mazāko šaubu, ka degradētas vides atveseļošana ir ne tikai vides, jūras, pilsētas, bet arī pašu ventspilnieku nākotnes interesēs.

Tagad projekta rezultātā tiks novērsta gadu desmitiem uzkrātā naftas piesārņojuma izplatīšanās teritorijā, kas atrodas vien dažu desmitu metru attālumā gar Baltijas jūras krastu rajonā ap Ziemeļu molu un agrākajām pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Esmu gandarīts, ka mana kā brīvostas valdes locekļa līdzdalība ir sekmējusi šādu ārkārtīgi svarīgu nodomu realizāciju. Atceros, ka astoņdesmito gadu beigās, būdams vides aktīvists un jauns inženieris, daudzkārt ar dažādām komisijām apmeklēju arī šo piesārņoto teritoriju. Toreiz piesārņojuma likvidēšanai lēstā finansējuma summa netika atrasta tiem laikiem nereāli milzīgā apjoma dēļ. Tomēr tagad, pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem līdzekļi šīs degradētās teritorijas sanācijai ir sarūpēti. Vides attīrīšana tiek uzsākta. Manuprāt, tas ir vēsturisks ventspilnieku dzīves kvalitāti uzlabojošs notikums.

Pilsētas dome atbalsta projektu

Tatjana Valdmane, Ventspils pilsētas domes vecākā vides aizsardzības speciāliste

– Piesārņotā teritorija ir labi zināma un jau daudzus gadus atrodas vides aizsardzības speciālistu uzmanības lokā. Tā iekļauta Latvijas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, ko uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Kā zināms, vēl pagājušā gadsimta 70. gados netālu no uzņēmuma Ūdeka bijušajām attīrīšanas iekārtām esošo maģistrālo cauruļvadu teritorijā diezgan bieži notika avārijas ar naftas produktu noplūdi, trases garumā izveidojoties trim piesārņojuma areāliem. Kopā ar gruntsūdeņiem šie naftas produkti virzījās tuvāk attīrīšanas iekārtām.

90. gadu sākumā piesārņojums sāka parādīties atsevišķos attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskajos mezglos, tostarp sūkņu stacijā, dūņu laukos. Sākot ar 1991. gadu, šajā teritorijā notika izpētes darbi un piesārņojuma novērtēšana. Šo darbu sāka Latvijas Ģeoloģijas pārvalde, pēc tam turpināja SIA BaltOstGeo, tad – SIA Venteko. Cik zināms, arī teritorijas attīrīšanu no naftas produktiem veiks Venteko.

No 2005. gada šajā teritorijā jau veikti arī sanācijas jeb piesārņojuma likvidēšanas darbi. Tā pati firma Venteko veica virs gruntsūdeņiem peldošā naftas produktu slāņa atsūknēšanu. Sanācijas darbus apgrūtina tas, ka, kaut gan šajā bijušajā attīrīšanas iekārtu teritorijā virszemes būves un iekārtas demontētas, vēl joprojām saglabājušās daudzas pazemes komunikācijas, kurās piesārņojums turpina uzkrāties.

Apmēram 2009. gadā SIA Venteko piesārņotajā teritorijā izveidoja monitoringa urbumu tīklu, laiku pa laikam atsūknējot no tā naftas produktus. Un tomēr piesārņojums parādījies jau gandrīz pašā Baltijas jūras krastā. Lai novērstu tālāku naftas produktu virzību uz jūras pusi, firma Venteko ierīkojusi to ceļā reaktīvās barjeras.

Tādēļ Ventspils brīvostas pārvaldes projekts ir ļoti nozīmīgs, lai attīrītu šo teritoriju, kas paredzēta perspektīvai attīstībai. Pilsētas domes Vides aizsardzības komisija arī atbalstīja šo projektu. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā minētās teritorijas sarežģītību, pēc sanācijas veikšanas būs nepieciešams vēl vairākus gadus nodrošināt teritorijas monitoringu, lai pārliecinātos, ka piesārņojums ir likvidēts pilnībā.