Ostā darba uzraudzībai izveido jaunu dienestu

2018. gada rudenī KNAB notika struktūras pārkārtošana, un tās rezultātā septiņi darbinieki biroju pameta. "de facto" zināms, ka toreiz izdienas pensijā devās arī operatīvais darbinieks Miķelsons. Kāds vārdā neminēts KNAB darbinieks toreiz žurnālam "Ir" sacīja, ka reformas mērķis bijis atbrīvoties no politikā aizgājušo KNAB darbinieku, tagad Jaunās konservatīvās partijas biedra Jura Juraša un šogad martā mūžībā aizgājušās Jutas Strīķes cilvēkiem. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to noliedza.

Raidījums noskaidrojis, ka Miķelsons Valsts drošības dienesta (VDD) iebildumu dēļ nav ticis pie kārotā privātdetektīva sertifikāta, kam pieteicies īsi pēc KNAB pamešanas. Savukārt šī gada sākumā viņam piedāvāts amats Satiksmes ministrijas pārraudzītajā Ventspils brīvotas pārvaldē.

"Lai neparalizētu ostu, tika pieņemts lēmums, ka nepieciešams izveidot kaut ko, kas uzrauga šos procesus terminālos, terminālu struktūrās, dibinātājos, patiesajos labuma guvējos," jauna amata izveidi skaidro ostas pārvaldnieks Andris Purmalis. Uz amatu bijuši četri-pieci kandidāti, no kuriem tikai Miķelsons esot bijis gatavs uzreiz darbu pieņemt.

Pec pārvaldnieka teiktā, Miķelsona kandidatūra saskaņota ar kādu no tā paša drošības dienesta, kas neļāva Miķelsonam kļūt par detektīvu.

Purmalis stāsta, ka ostas drošības konsultatīvajā padomē, kurā pārstāvētas arī drošības iestādes, viņš esot ieminējies, ka tiek meklēts finanšu un kontroles dienesta vadītājs. Padomē arī kandidatūras apspriestas.

Uz jautājumu, vai Miķelsonu kā piemērotu ieteicis kāds no drošības iestādēm, Purmalis atbildēja: "Ja es nemaldos, tas varēja būt arī Valsts drošības dienesta pārstāvis, kas komunicē ar mani pastāvīgi un uzrauga kritisko infrastruktūru." Šī VDD darbinieka vārdu Purmalis neminēja.

Tomēr, cik zināms "de facto", oficiāli ar VDD Miķelsona kandidatūra skaņota netika. Ostas pārvaldnieks gan ir pārliecināts - ja Miķelsons nedrīkstētu ieņemt šo amatu, kāds viņam to būtu signalizējis. Pielaide darbam ar valsts noslēpumu Miķelsonam amata vajadzībām nav nepieciešama.

Satiksmes ministra birojā "de facto" atbildēja, ka ministrija nav bijusi iesaistīta Miķelsona kandidatūras izvēlē un apstiprināšanā.

Raidījums noskaidrojis, ka policijas atteikumā piešķirt Miķelsonam detektīva sertifikātu norādīts, ka VDD rīcībā ir ziņas, ka Miķelsona darbība ir vērsta pret valsts, sabiedrības vai citu personu likumīgajām interesēm.

Miķelsons policijas lēmumu nedot viņam detektīva sertifikātu apstrīdēja tiesā, un tur skaidroja, ka viņam, strādājot KNAB, bijusi cita specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja - izsniegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Tādēļ viņš VDD rīcību uzskata par patvaļu.

Tiesa gan secināja, ka detektīva sertifikāts Miķelsonam nedots pamatoti. Publiski pieejamajā tiesas spriedumā drošības dienesta argumenti nav skaidroti, jo atzinums satur pretizlūkošanas un operatīvo informāciju, tādēļ ir valsts noslēpums.

Miķelsons sazvanīts sākotnēji raidījumam paudis, ka ir gatavs par šo lietu izteikties. Taču nākamajā nedēļā pēc jautājumu saņemšanas paziņoja, ka interviju nesniegs, jo nav pārliecināts, ka viņa skaidrojumus nesagrozīs. Miķelsons rakstiski norādīja, ka ir pārliecināts, ka tiesu uzvarēs, bet neuzskata, ka viņam tas būtu jākomentē presei.

Latvijā izsniegti vairāk nekā 100 detektīvu sertifikāti, un VDD iebilžu dēļ tos atsaka reti. Pirms Miķelsona iepriekšējais gadījums bijis pirms pieciem gadiem.