Industriālā mantojuma lepnums – bākas

Kurzemē dalību bija pieteikuši kopskaitā 13 objekti, tostarp arī Ventspils brīvostas pārraudzībā esošās bākas – Ovišu, Užavas un Akmeņraga. Sestdien bākās norisinājās Atvērto durvju diena.

Visu trīs bāku uzraudzes – Iveta Bādere (Oviši), Iveta Rūde (Užava) un Tatjana Vešņakova (Akmeņrags) – apstiprināja, ka atpūtnieku interese sestdien bijusi ievērojama. Piemēram, Užavas bāku apmeklējuši vairāk nekā 170 cilvēku, informēja Rūde. Savukārt Ovišu bāka šajā dienā bija ne tikai industriālā mantojuma dienu dalībniece, bet arī viens no kāda fotoorientēšanās brauciena kontrolpunktiem, pastāstīja Bādere.

Akmeņraga majestātiskais simbols

Šajā reizē aicinām ielūkoties Akmeņraga ikdienā – vietā, kur slejas 38 metrus garā Akmeņraga bāka. Ejot vecāku pēdās, objektā uzraudzes pienākumus jau 30 gadus veic Tatjana Vešņakova. Tatjana ir pārliecināta, ka «dzimtene sākas no pagalma», un, kaut arī viņas dzimtā pilsēta ir turpat netālā Liepāja, Akmeņrags dzīves laikā kļuvis par ļoti nozīmīgu vietu. Tur viņa pavadījusi arī daļu bērnības.

Patlaban ikdienā Tatjana uztur labā kārtībā ne tikai bāku, nodrošinot tur tīrību un patīkamu vidi apmeklētājiem, bet arī tās apkārtni. Tāpat Tatjanas darba uzdevumos ir sagaidīt viesus. Savukārt tehnisko jautājumu un problēmu risināšana ir Ventspils brīvostas pārziņā.

Bākas pakājē ir saglabājies bijušais ciems, kurā kādreiz dzīvoja bākas darbinieki un viņu ģimenes. Šodien par to liecina trīs dzīvojamās mājas, no kurām vienā dzīvo Tatjanas ģimene, pirts, malkas šķūnis, saimniecības ēka, noliktava, kūts u.c. Līdzās apbūvei iznesīgs slejas Tatjanas iekoptais mauriņš. Sieviete padomājusi ne tikai par apstādījumiem un gaumīgiem dārza objektiem, bet arī dažādiem sīkumiem, kas tur rada īpašu noskaņu.

Karstākais laiks gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē ir vasara. Apmeklētāju interese par bāku kā tūrisma objektu nav mazinājusies – šosezon to apmeklējuši vairāki tūkstoši viesu, informēja Vešņakova. Sieviete novērojusi, ka pēdējā laikā aizvien biežāk Akmeņraga bāka kā galamērķis tiek izraudzīta mērķtiecīgi, nevis spontāni garāmbraucot. Navigācijas objekts interesi raisa kā vietējos Latvijas iedzīvotājos, tā arī ārvalstu tūristos. Bākas uzraudze pastāstīja, ka kuplā pulkā ciemiņi tiek sagaidīti no Lietuvas, Vācijas. Pēdējā laikā biežāk ierodas arī franči un igauņi.

Akmeņraga bāka pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar atrašanos vienā no kuģošanai bīstamākajām vietām Baltijas jūras piekrastē. Kuģotājus tā vienlaikus brīdina par akmeņainu sēkli. Tā augstākajās vietās aptuveni vienu kilometru no krasta jūras dziļums esot pat pusmetrs, zināja teikt Tatjana.

Lai arī šo gadu desmitu laikā sarasts ar skaistajiem dabasskatiem un mierpilno noskaņu, viņa joprojām mīl vietu, kurā dzīvo. Ik dienas uzlūkojot bāku, Tatjana guvusi pārliecību, ka katrā cilvēkā, līdzīgi kā tas ir bākās, vajag būt gaismiņai, kas ne tikai atšķir no citiem, bet arī izgaismo ceļu pašam pie sevis.

Izveidotas iespaidīgas kolekcijas

Akmeņraga bākas atpazīstamību veicina uzraudzes vērienīgā dzintaru un interesanto akmeņu kolekcija. Viņa ietrenējusi roku arī dzintara apstrādē, kas ir viens no sievietes vaļaspriekiem. Sarunas laikā kolekcionāre sniedza arī vairākus vērtīgus padomus. Piemēram, tiem, kuri šaubās, vai viņu atradums ir dzintars, Tatjana iesaka to pasist pret zobu. Ja dzirdama skaņa, ko parasti rada plastmasa, tas ir dzintars! Uzzinot par Tatjanas kolekciju, vairākus iespaidīgus dzintarus viņa saņēmusi arī dāvinājumā. Piemēram, viens atceļojis no Kaļiņingradas, kur atrasts sauszemes dzintara raktuvēs. Tatjana kolekcionē arī fosilijas jeb pārakmeņojumus, kuros redzamas kukaiņu un augu atliekas un nospiedumi. Tāpat viņas kolekciju papildina arī mūspusei neraksturīgi un neparasti akmeņu veidi, tostarp ir onikss, jašma, melnais silīcijs u.c.

Viss notiek pirmoreiz!

Sestdien Akmeņragā valdīja liela rosība. To apmeklēja ne tikai tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, bet arī ventspilnieki, tostarp Santa, Edgars, Zane un mazā Emīlija. Devušies Liepājas virzienā, vispirms viņi apmeklēja Užavas bāku un pēc tam – Akmeņraga bāku –, kurās viesojās pirmo reizi. Pērn industriālā mantojuma dienās viņi devušies Kolkas virzienā, apmeklējot Ovišu un Šlīteres bākas, tāpēc šogad nolēmuši braukt uz otru pusi, pastāstīja Edgars. «Iespaidīga bāka! Nedomāju, ka šeit būs tik forši!» pārsteigta bija Santa. Apmeklētāji uzteica ne tikai skatu, kas paveras no bākas paša augstākā punkta, bet arī tās izskatu. Un, par spīti līņāšanai, patīkami pārsteigusi arī Užavas bāka. Dodoties mājup, viņi jutās gandarīti par redzēto un gūtajām emocijām, kas neatstāja vienaldzīgus.

Saistoši tūrisma objekti

Gan Kurzemes Tūrisma asociācijas izpilddirektore Jana Bergmane, gan arī Ventspils Tūrisma informācijas centra vadītājas pienākumu izpildītāja Dace Kalsere ir pārliecinātas, ka bākas kā tūrisma objekti mūsdienās ir saistošas. «Apmeklētājiem atvērtās bākas Kurzemes piekrastē iepazīstina ar reģiona vēsturi, optikas un jūras drošības tehnikas attīstību, kā arī apbur ar lieliskiem skatiem uz apkārtni un jūru,» sacīja Kalsere. Viņa arī pastāstīja, ka viesi, kuriem ir padziļināta interese par militāro un industriālo mantojumu, meklē informāciju par šādiem objektiem un to pieejamību apmeklētājiem.

Jāpiebilst, ka Ventspili industriālā mantojuma dienās pārstāvēja arī Piejūras brīvdabas muzeja dzelzceļš. Apmeklētājiem bija iespēja bez maksas izbraukt ar velodrezīnu, izgatavot savu pastmarku un apzīmogot to pasta vagonā.

Akmeņraga bākā ir iespēja uzkāpt pa vītņveida kāpnēm.

Bākas uzraudzes kolekcijā ir dažāda veida un lieluma dzintari. Daļa no tiem ir īpaši un neparasti.

Viens no Tatjanas vaļaspriekiem ir dzintara apstrāde. Rezultātā top arī dažādi izstrādājumi, tostarp rotas.

Viesmīlīgā Akmeņraga bākas uzraudze Tatjana Vešņakova apmeklētājus sagaida ar smaidu.

Mērojuši vairāk nekā simts pakāpienus augšup, apmeklētāji izbauda apkārtni no putna lidojuma.

Akmeņraga bākas sarkanais mūra tornis gaumīgi kontrastē ar apkārtējo ainavu.

No tā dēvētā bākas balkona paveras vienreizīgs skats uz jūru.