Rūpniecībā jaunu rekordu gads

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Ventspilī strādājošie rūpniecības uzņēmumi sasnieguši 46% pieaugumu rūpniecības produkcijas izlaidē. Turklāt šis pieaugums bijis arī par 38% lielāks nekā vidēji Latvijā (8%). Ar pluszīmi atzīmējami arī citi būtiski rādītāji. Piemēram, pieaugt turpina uzņēmumu apgrozījums, kas pagājušajā gadā bija 252 miljoni eiro, bet vēl pirms gada – 177 miljoni. Neapšaubāmi būtiski ir ne tikai daudz saražot, bet arī atrast savai produkcijai noieta tirgu, bet Ventspils uzņēmumi arvien pārliecinošāk iekaro ārvalstu tirgus, kuros ir arī augstāka maksātspēja. Pagājušajā gadā pāri robežai aizceļoja 86% saražotā jeb prece 217 miljonu eiro vērtībā, kas arī ir absolūti labākais rādītājs kopš 2002. gada, kad Ventspilī tika uzsākta industrializācijas programmas realizēšana.

Stabilās līderpozīcijās saražotā ziņā turas metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, kuri pērn sarūpējuši produkciju 112 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 49% vairāk nekā visā 2017. gadā. Lielākie metāl­apstrādes un mašīnbūves uzņēmumi Ventspilī ir Bucher Municipal, Malmar Sheet Metal, Ventspils ­metināšanas rūpnīca, Kalmeta, TC ­Steel. Tāpat turpina pieaugt saražotās produkcijas apjoms, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, un šajā rādītājā Ventspils ieņem otro vietu starp republikas pilsētām, atpaliekot vienīgi no Valmieras.

Kopumā kopš 2002. gada darbam Ventspils brīvostas industriālajā zonā piesaistīti vairāk nekā 20 ārvalstu un pašmāju ražojošie uzņēmumi. 2010. gadā pirmo reizi darba vietu skaits rūpnieciskajā sektorā Ventspilī pārsniedza to skaitu ostas uzņēmumos. Rūpniecības uzņēmumu apgrozījuma rādītāji Ventspilī kopš 2002. gada palielinājušies 34 reizes, bet eksporta apjoms pieaudzis pat 68 reizes.

Ventspilī notikusi īsta revolūcija

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Jau no gadsimtu mijas, cik nu to ļauj mūsu iespējas un rocība, Ventspilī īstenojam industrializācijas politiku, un šajos gados vērojama grandioza izaugsme, ko labi raksturo apgrozījuma pieaugums no septiņiem līdz vairāk nekā 250 miljoniem eiro. Jau 2000. gadā, izvērtējot Krievijas plānus, sapratām, ka milzīgā atkarība no tranzīta apjomiem ostā Ventspilī var beigties ar sociālekonomisku katastrofu. Pieauga arī ģeopolitiskā konfrontācija, bet mana prognoze bija, ka tā vēl turpinās pieaugt, kā tas arī ir. Apgrozījuma pieauguma dinamika ataino mērķtiecīgu, strukturētu tautsaimniecības attīstību un reizē pierāda, ka tautsaimniecības struktūru var mainīt, ja strādā ilgtermiņā. Diemžēl Latvijā šādas mērķtiecības nekad nav bijis, nevienā valdībā. Sākot ar Godmani, kuram gan īsti pārmest nevar, jo bija citi laiki, un ieskaitot citas valdības. Ir tikai normāli, ka 86% visa saražotā aiziet eksportā, jo ar tik mazu iekšējo tirgu kā Latvijā tā tam ir jābūt. Protams, eksports atkarīgs arī no citu valstu ekonomikas, un šobrīd dzirdamas runas par tās bremzēšanu, tajā skaitā Vācijā. Ir neskaidrība ar Lielbritāniju, kas, protams, arī var kaut kādā mērā negatīvi ietekmēt Latviju un Ventspili, bet šobrīd rezultāti ir šādi.

Būtiskākās šobrīd ir metālapstrādes un mašīnbūves nozares, jo mēs esam galvenais to centrs Latvijā. Agrāk nekā tāda nebija, jo mums bija tikai viena ventilatoru rūpnīca, bet šobrīd notikusi īsta revolūcija. Izaugsme vērojama arī rūpniecības produkcijas izlaides apjomā uz vienu iedzīvotāju, kurā vēl nesen bijām stipri atpalikuši, bet tagad varam cerēt pakāpties uz pirmo vietu arī šajā rādītājā. Šobrīd to ieņem Valmiera, bet mēs pēdējo divu gadu laikā apjomu esam divkāršojuši. Kopumā šajā jomā notikušas būtiskas izmaiņas, jo vairāki vēsturiski rūpniecības centri atpaliek vai tikai nedaudz pārsniedz Latvijas vidējo rādītāju. Neliels pieaugums pēdējos gados vērojams arī tajos, bet mēs noteikti nevaram runāt par industriāli attīstītu valsti. Lai tas notiktu, nepieciešama īpaša programma, kas pirms kāda laika gan tika izstrādāta, bet pēc tam nolikta malā.

Kopš 2010. gada nodarbinātība rūpniecībā pārsniedz darba vietu skaitu ostas uzņēmumos.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā un republikas pilsētās 2018. gadā pret 2017. gadu, %

Ventspils apstrādes rūpniecības uzņēmumu apgrozījums 2002., 2017. un 2018. gadā, faktiskajās cenās, milj. EUR.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā, % no Latvijas vidējā rādītāja.