Lai par Ventspils iespējām zinātu

Kā jūs vērtējat ostas darbības rezultātus 2017. gadā, kas nu jau kļuvis par vēsturi?

– Apkopojot pagājušā gada rezultātus, visi ostas termināļi kopā pārkrāvuši vairāk nekā 20 miljonus tonnu kravu. Tas ir labs rezultāts – par 1,2 miljoniem tonnu vairāk nekā 2016. gadā. Te gan jāpiebilst, ka kravu apgrozījuma pieaugums sasniegts pārsvarā uz pārkrauto akmeņogļu rēķina. Tādu ostai tradicionālu kravu veidu kā naftas produkti un minerālmēsli apjoms diemžēl ir krities. Seši no 11 privātajiem ostas termināļiem spējuši palielināt kravu apjomu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Ostā strādājošie termināļi ir privāti, un brīvostas pārvalde nekā to darbu ietekmēt nevar, bet kā teritorijas pārvaldītājam brīvostas pārvaldei ir svarīgi, lai visa valdījumā nodotā infrastruktūra nestu maksimālu labumu pilsētai un ostai. Tāpēc nevar neuztraukt tas, ka kālija mēslojuma pārkraušanas terminālis praktiski ir dīkstāvē.

Ļoti veiksmīga ir prāmju operatora Stena Line darbība Ventspilī. Jau otro gadu pēc kārtas Ro-Ro jeb ar prāmjiem pārvadātās kravas pārsniedz 2 miljonus tonnu, un to apjoms turpina pieaugt. Savukārt pasažieru skaits gada laikā ir gandrīz 210 tūkstoši. Tas jau ir ļoti vērā ņemams apjoms pat ostām, kas orientējas tieši uz pasažieru satiksmi. Salīdzinājumam, tas nozīmē, ka visi Ventspils iedzīvotāji vismaz 5 reizes gadā būtu braukuši ar prāmi. Ostas darbības kopējais rezultāts mūs apmierina – ja izdosies arī turpmāk saglabāt kravu apgrozījumu 20 miljonu tonnu apmērā, tas būs ļoti labi. Kā katru gadu, arī šogad Ventspils brīvostas pārvalde ir apkopojusi privāto termināļu dotās kravu apjoma prognozes 2018. gadam. Ja tās piepildīsies, un mēs ļoti ceram, ka tā būs, tad arī šogad varam rēķināties ar līdzvērtīgu kravu apjomu.

Kas varētu ietekmēt šī gada plānu izpildi?

– Mēs zinām, ka pastāv Krievijas ostu attīstības programma, tā tiek īstenota dzīvē. Tādēļ viss Krievijas kravu apgrozījuma pieaugums aiziet uz Krievijas ostām. Mēs ceram saglabāt pašreizējo kravu apgrozījuma līmeni, jo labi apzināmies savas iespējas – lielā pieredze, ātri un kvalitatīvi apkalpojot kuģus, labs ģeogrāfiskais stāvoklis, pateicoties tam, kuģiem, kas fraktējas uz Ventspili, nevajag apmaksāt papildu ziemas apdrošināšanu. No šī viedokļa mūsu osta kļūst daudziem vēl saistošāka tieši ziemas laikā, jo kuģu ienākšana mūsu ostā ir daudz lētāka nekā citās ostās. Taču Ventspilī tāpat ir viszemākās ostas nodevas, ko iekasē ostas pārvalde. Toskait tās ir zemākas nekā kaimiņu ostās, ar kurām mēs konkurējam.

Saprotot, ka līgumus ar kravu īpašniekiem slēdz termināļi, Ventspils brīvostas pārvalde savu iespēju robežās palīdz tiem attīstīt biznesu – piedaloties visos pasākumos, kuros varētu ģenerēties krava Ventspilij. Tā ir gan Ķīna, gan Krievija, gan Baltkrievija, Kazahstāna, Indija, Uzbekistāna. Ventspils osta piedalījās Transporta nedēļā, kas notika decembrī Krievijā. Latvija bija vienīgā ārzemju valsts, kas tur piedalījās, mūsu delegāciju vadīja satiksmes ministrs Uldis Augulis. Esam priecīgi par to, jo no Krievijas pienāk galvenā kravu plūsma mūsu ostā.

Ja mēs runājam par gaidāmajiem rezultātiem, tad, protams, tās vispirms varētu būt ķīniešu kravas. Sākumā tās pienāks nelielā daudzumā. Pēc dažiem gadiem runa var būt par 5–8 tūkstošiem vilcienu gadā uz visu Eiropu. Un jāsaprot, ka liela daļa aizies caur Baltkrieviju, Poliju. Bet ar kaut kādu daļu var rēķināties arī Ventspils, pateicoties Stena Line prāmju pārvadājumiem uz Skandināviju. Ventspils tiek pamatoti pozicionēta kā vārti uz Skandināviju, šis ir ātrākais un ērtākais jūras ceļš. Mēs noslēdzām sadarbības līgumu ar industriālā parka Lielais akmens administrāciju Baltkrievijā, kas ir nozīmīgs spēlētājs Ķīnas jaunā zīda ceļa projektā. Citiem vārdiem, izmantojam ikvienu iespēju, lai Ventspils osta savu vietu loģistikas ķēdēs saglabātu un rastu jaunus ceļus, lai par Ventspili zinātu.

Vai viss ir atkarīgs tikai no Ventspils?

– Izšķirošu lomu ķēdītē Ražotājs–Pārvadātājs–Kravas terminālis ostā–Kuģis–Kravas saņēmējs spēlē dzelzceļš un terminālis ostā. Jāsaka, ka Latvijas dzelzceļš un Satiksmes ministrija izrāda lielu aktivitāti, lai kādu daļu Ķīnas kravu varētu pavērst Latvijas virzienā. Protams, šī kravu plūsma nevarēs aizvietot beramkravu un lejamkravu miljonu tonnas no Krievijas un Baltkrievijas. Tādēļ Latvijai ir svarīgi saglabāt labas attiecības ar šīm valstīm. Tagad mēs gatavojamies Ministru prezidenta Māra Kučinska vizītei uz Baltkrieviju šā gada februārī. Vizītes sagatavošanā piedalās arī Ventspils brīvostas pārvalde.

Taču ir arī problēmas, par kurām mēs nevaram klusēt. Samazinoties kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, aktualizējies līdzekļu trūkums infrastruktūras uzturēšanai. Ir pieņemts lēmums paaugstināt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu par 7%. Uztveram to kā sliktu signālu un domājam, ka ir jāmeklē citi risinājumi. Latvijas dzelzceļa infrastruktūra ir nonākusi līdz tādai robežai, kad tā vairs nespēj sevi uzturēt tikai uz biznesa ienākumu rēķina. Starp citu, mūsu dzelzceļš ir teju vienīgais Eiropā, kas pagaidām tiek galā ar pašfinansēšanu. Latvijas valdībai ir jāsaprot, ka ilgi tā turpināties nevar. Piemēram, Somijā valsts budžets pilnībā uztur gan dzelzceļu, gan autoceļus. Turklāt ES direktīva paredz ilgtermiņa sadarbību starp dzelzceļa infrastruktūras turētāju un valsti, kas paredz valsts līdzfinansējumu. Pozitīvi ir tas, ka agrāk Latvijā arī pasažieru pārvadājumi tika segti ar kravu pārvadājumu ienākumiem, bet tagad šos izdevumus sedz valsts. Kravu pārvadājumu valsts dotācijām nevajag nemaz tik daudz naudas – aptuveni 10 miljonus eiro 2018. gadā. Šo naudu atrast nav grūti, ir vajadzīga tikai politiskā griba. Nenovērtējama loma šajā jomā ir Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai ar mūsu pilsētas pašvaldības vadītāju Aivaru Lembergu priekšgalā, kurā pārstāvēti visi dzelzceļa pārvadātāji, visas lielo ostu pārvaldes, lielais vairums stividorsabiedrību, kā arī citas nozares. Vienā no pēdējās asociācijas sēdēm nolemts atrisināt jautājumu par dotācijām kravu dzelzceļa pārvadājumiem. Pozitīvu lomu un uzstājību šajā ziņā pauž Satiksmes ministrija un pats Latvijas dzelzceļš. Ir cerība, ka kopīgiem spēkiem šo jautājumu izdosies atrisināt.

Atgriezīsimies pie Ventspils ostas. Vai tajā ir plānota jaunas infrastruktūras izbūve?

– Osta ir uzbūvēta, no tehniskā aprīkojuma un cenu politikas viedokļa tai nav līdzvērtīgu ostu ne Latvijā, ne Baltijā kopumā. Esam pateicīgi Satiksmes ministrijai, ka mūsu ostai piešķīra 30 miljonus eiro no Eiropas Kohēzijas fonda ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu infrastruktūras uzlabošanai, kā arī hidrobūvju, vispirms jau Dienvidu un Ziemeļu molu, atjaunošanai. Kas attiecas uz jaunu termināļu izbūvi, tad šobrīd izstrādes stadijā ir gāzes termināļa privātais projekts.

Vietējā presē izskanēja bažas par šī topošā objekta drošumu.

– Domāju, ka tas ir sabiedrības nepietiekamas informētības rezultāts no projekta izstrādātāju puses. Pirmkārt, ir svarīgi atgādināt, ka ir divu veidu gāze: dabasgāze, ko izmantojam arī, piemēram, automašīnu uzpildīšanai, un rūpnieciskā gāze, piemēram, propāns-butāns, kas jātur zem spiediena. Pēdējā, protams, ir daudz bīstamāka nekā dabasgāze. Bet mēs šobrīd runājam tikai par dabasgāzi. Projektā plānots, ka sašķidrinātā dabasgāze pienāks Ventspilī, Ziemeļu mola laukumā, kas ir tālu no pilsētas, un tur notiks regazifikācija – tās pārveidošana gāzveida stāvoklī. Uzbūvējot gāzes termināli, gāzes lietotāju drošība pieaugs, jo viņi atteiksies no rūpnieciskās jeb saspiestās gāzes par labu dabasgāzei. Latvijā daudzas pilsētas ir gazificētas un tāda pati dabasgāze nonāk iedzīvotāju dzīvokļos. Tādēļ baidīties nav pamata – dabasgāze ir gan lētāka, gan drošāka nekā saspiestā gāze. Mēs ceram, ka gāzes terminālis tiks uzbūvēts un kalpos visas pilsētas labā. Ventspilij tā ir gazifikācijas iespēja.

Ventspilnieki vēlas uzzināt, vai tiks atjaunots pasažieru prāmis uz Igaunijas salu Sāremā?

– Pirms vairākiem gadiem, kā visi atceras, Sāremā kuģošanas kompānija veica pasažieru prāmju pārvadājumus starp Ventspili un Igauniju, izmantojot kuģi Scania. Ventspils pašvaldība un brīvosta tolaik paveica milzu darbu un arī ieguldīja prāvus līdzekļus, lai līnija sāktu darbību. Četrus gadus to noturēt izdevās, bet tad krīze diemžēl to apstādināja. Sāremā iedzīvotāji joprojām atminas tos laikus, kad pie viņiem ieradās tūristi no Latvijas – līdz 14–15 000 gadā. Igauņi uzskata, ka tas atdzīvināja viņu biznesu un ieviesa daudzveidību salas dzīvē. Iedzīvotāju skaits Sāremā salā ir līdzīgs kā Ventspils pilsētā un novadā. Viņi pat izdeva bukletus latviešu valodā. Šobrīd Sāremā pašvaldība mēģina atjaunot prāmju pārvadājumus. Mēs viņus atbalstām šajā ziņā. Taču šeit ir divi būtiski jautājumi: kas pārvadās pasažierus un kas dotēs šo līniju. Ja igauņi piedalīsies ar finansējumu, arī Latvijas puse šo iespēju izskatīs. Līdz šim gan finansiāli projektu atbalstīja tikai Ventspils. Šis bizness prasa diezgan lielus izdevumus. Būs kuģis – būs līnija, nebūs kuģa – nebūs līnijas. Viss ir ļoti vienkārši.

Teju katru gadu brīvostas industriālajā zonā tiek atvērtas jaunas ražotnes. Vai šogad šī tradīcija tiks saglabāta?

– Mums ir izdevies piesaistīt līdz­finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda trīs rūpniecisko ēku būvniecībai – 1,16 miljonus eiro katrai. Šogad sāksim būvniecību. Pārventā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā taps divas ēkas – iepakojumu ražošanai un elektronikas komponentu ražošanai. Trešā ēka tiks būvēta līdzās Bucher Municipal Ganību ielā. Uz šo ēku jau pieteikušies divi pretendenti, vēl tiks vērtēts, ar kuru slēgt nomas līgumu. Katrā ziņā uzņēmumi ir gatavi sākt darbu, tiklīdz telpas būs pieejamas. Pie šīm ēkām arī izbūvēsim pievedceļus un ierīkosim komunikācijas. Laba sadarbība Ventspils brīvostas pār­valdei izveidojusies ar biedrību Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija Inārija Voita vadībā. Tai esam labiekārtojuši teritoriju Talsu ielā 200, esam izbūvējuši pievedceļus un automašīnu stāvlaukumus, ierīkojuši komunikācijas, bet viņi savukārt tur ir uzbūvējuši saldētavu zivju uzglabāšanai.

Ventspils brīvostas pārvalde piedalās zvejas laivu un kuģu vēsturiskās ekspozīcijas izveidē. Kāds ir peldošās bākas Irbenskij liktenis? Bija iecere to atdot Ventspilij.

– Atgūt to Ventspilij neizdevās, taču mēs esam priecīgi, ka piedalījāmies šīs bākas glābšanā. Pēc bākas Irbenskij norakstīšanas tā daudzus gadus atradās Krievijas ostā Kronštatē, pavisam aizmirsta. Visticamāk, to būtu sagriezuši metāllūžņos. Par laimi, atradās entuziasti, kuri nolēma bāku glābt. Mēs arī atsaucāmies šai iniciatīvai un izrādījām vēlmi iegādāties to kā muzeja eksponātu. Tomēr īpašnieks nolēma, ka bāka paliks Kaļiņingradas Jūras muzejā. Bākai Irbenskij tika veikts remonts Kronštatē, un nesen to nogādāja Kaļiņingradā, kur tā jau ir atklāta apskatei. Mums notiek šobrīd pārrunas par to, ka, iespējams, kādu laiku to varētu eksponēt pie mums. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Ventspilī ir saglabāts šīs bākas enkurs.