Nosaka pareizo virzienu

Dodoties pa vadlīnijas asi

Par vadlīnijām tiek dēvēta vairāku bāku, zīmju, uguņu sistēma, kas izvietota attiecīgā secībā, veidojot izvietojuma līniju, ko sauc par vadlīnijas asi. Ir līniju un mērķējuma vadlīnijas. Praksē visizplatītākās navigācijas iekārtas ir līniju vadlīnijas, kas atrodas arī Ventspils ostā, skaidro Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģošanas atbalsta dienesta aprīkojuma uzturēšanas grupas vecākais hidrogrāfs Aivars Beitāns.

Vadlīnija sastāv no divām zīmēm vai bākām (Ventspils ostā rietumu kanālā ir trīs bākas), kas izvietotas uz taisnas līnijas tajā virzienā, kas nodrošina drošu kuģošanu. Tādēļ zīmes un bākas tiek dēvētas par vadlīnijām. Taisnā līnija, kas savieno šīs zīmes un norāda drošas kuģošanas virzienu, tiek saukta par vadlīnijas asi.

Kad tiek kuģots pa vadlīnijas asi, ir redzams, ka priekšējā vadlīnijas zīme sakrīt pa vertikāli ar rietumu vadlīnijas zīmi. Priekšējā zīme aizsedz aizmugurējo, atstājot atklātu tikai pēdējās augšējo daļu. Ja ir tāds bāku izvietojums, tad parasti saka, ka tās atrodas vadlīnijā.

Ja kuģis novirzās no vadlīnijas ass pa labi vai pa kreisi, kuģa kapteinis uzreiz pamana, ka vadlīniju zīmes nesaskan; jo lielāks kļūst redzamais attālums starp zīmēm, jo attiecīgi tālāk no vadlīnijas ass novirzās kuģis.

Naktī kuģotājs redz nevis vadlīniju zīmes, bet ugunis to virsotnēs. Kad aizmugurējās zīmes uguns atrodas uz vienas vertikālas līnijas ar priekšējās zīmes uguni, tas nozīmē, ka kuģis iet pa vadlīniju asi (vad­ugunis). Kad kuģotājs sāk manīt vaduguņu nesakritību, tas nozīmē, ka kuģis noiet no vaduguņu ass. Turklāt, ja tiek pamanīts, ka augšējā vaduguns aiziet pa labi no apakšējās, tas nozīmē, ka kuģis iet no vadlīnijas ass pa labi, bet, ja augšējā vaduguns aiziet pa kreisi no apakšējās, tas nozīmē, ka kuģis novirzās pa kreisi no vadlīnijas ass. Tādas vadlīnijas tiek dēvētas par galvenajām navigācijas vadlīnijām.

Speciālas krāsas un formas

Ziemeļu jeb Ventspils ostas ieejas kanāla dziļums ir 12 metri, rietumu kanāla dziļums ir 15 metri. Visa kanāla garums ir nepilni 8 kilometri, platums – 184 metri. Ventspils ostas ziemeļu virziena priekšējā (zemākā) bāka atrodas Ostgalā, Zvejas ostas teritorijā, bākas aug­stums ir 25 metri. Tā ir saskaņota ar aizmugurējo bāku, kas atrodas 940 m attālumā Pētera ielā, pie 2. pamatskolas stadiona. Bākas aug­stums ir 35 metri.

Ventspils ostas rietumu virziena priekšējā (zemākā) bāka atrodas pie uzņēmuma Ventamonjaks. Bākas augstums ir 15 metri, uguņu redzamība – 14 jūras jūdzes. Ventspils ostas rietumu virziena vidējā bāka atrodas Dzintaru ielā. Tās augstums – 18 metri. Rietumu virziena rietumu (augšējā) bāka atrodas Kantsonciema rajonā, pie Ziemeļu ielas. Šīs bākas augstums – 30 metri. «Būtu pietiekami arī ar divām bākām, taču, tā kā mēs pagarinājām un padziļinājām kanālu, lai varētu ienākt lieli kuģi ar daudz lielāku iegrimi, ar lielāku tilpumu, nolēmām, ka ir vajadzīga arī trešā bāka, kuru uzbūvēja 80. gados,» stāsta Beitāns.

Vadugunīm ir ievērojami jāatšķiras ar savu krāsu un formu no citiem pilsētas objektiem, lai kuģa vadītājs no jūras puses varētu uzreiz identificēt tam vajadzīgās navigācijas zīmes. Trīs rietumu virziena bākas ir dzeltenmelnā krāsā, bet ziemeļu bākas – oranži baltas, un tām visām ir taisnstūra formas aizsargs. Tāda forma ir vislabākā bākuguns zīmju aizsargu forma, jo nodrošina precīzu siluetu un maksimāli vēlu iestājas zīmes punktiņa redzamības moments. Priekšējās bākas ir 4 metrus platas, aizmugurējās – 6 metrus.

«Līdz 2003. gadam uz vadugunīm atradās lielas gāzes lampas, kas skaļi skanēja un nebija drošas, taču pēc modernizācijas uzstādīja jaudīgas gaismas diodes lampas. Priekšējām bākām izgaismojuma leņķi ir 16 grādi, aizmugurējām – 32 grādi, rietumu virziena bāku izgaismojuma leņķis ir 16, 16 un 32 grādi. Pagājušajā gadā mēs nomainījām gaismas aparātus pret vēl modernākiem, jo gaismas diodes ar laiku zaudē savu sulīgumu,» norāda Beitāns. Pirms modernizācijas, atceras speciālists, pie 2. pamatskolas stadiona esošā bāka spīdēja daudzdzīvokļu māju logos, jo izgaismojuma leņķim bija teju 180 grādi.

Vadugunis var redzēt no 15 jūdžu jeb aptuveni 27 kilometru liela attāluma. Vaduguņu bākas ir veidotas no dzelzs, un tām ir koka aizsargi. Ja pazūd elektrība, bākas aptuveni 2 diennaktis var darboties arī autonomi. Bet, lai bākas nebojātu un nesmērētu putni, uz tām ir uzstādītas stieplītes, kas putnu nosēšanos padara ļoti neērtu.

Ja ir bieza migla, strauja temperatūras maiņa, bāku ugunis vadlīnijās kapteinis var arī nepamanīt. Tad viņš pilnībā paļaujas uz navigācijas monitoru, Kuģošanas atbalsta dienesta operatoriem un personīgo pieredzi.

Ziemeļu virziena divas bākas. Mūsu loču kuģītis nedaudz novirzījies no vadlīnijas ass.

Ventspils ostas ziemeļu virziena priekšējā bāka Ostgalā.

Ventspils brīvostas pieredzējušais locis Aleksandrs Parijenko rāda, kā pēc bāku ugunīm var noteikt asi kanālā. Turoties pie tā, kuģa kapteinis nekad neuzskries uz sēkļa.