15 industrializācijas gadi Ventspils brīvostā

Pateicoties tam, pieaug rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, samazinās pilsētas ekonomikas atkarība no tranzīta. Šogad ražošanas ēku būvniecībai piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums.

Vēl trīs ēkas

Nesen Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza līgumus par ES finansējuma saņemšanu trīs ražošanas ēku būvniecībai. Līgums par vienas ēkas būvniecību parakstīts 2016. gada beigās, bet vēl divi līgumi tika noslēgti šogad. Jaunas rūpnieciskās ēkas tiks uzbūvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) un industriālajā zonā Ganību ielā 103. Nākotnē jaunajās ēkās atradīsies ražotnes, kur plānots izveidot 150 darba vietas.

Vienai ēkai, kas tiks būvēta VATP, jau ir nomnieks. Tajā atradīsies Ziemeļeiropā unikālā elastīgo iepakojuma materiālu ražotne Immer Digital. Februāra sākumā šis uzņēmums atvēra savu ražotni Ventspilī un jau plāno paplašināt darbību, parakstot ar Ventspils brīvostu topošās rūpnieciskās ēkas (6000 m²) nomas līgumu. Ēka tiks būvēta līdzās Tehnoloģiju centram, kur lielāko daļu platības jau aizņem Immer Digital. Patlaban notiek projektēšana, ēkas būvniecības iepirkuma konkursu plānots izsludināt pavasarī, bet būvdarbus pabeigs nākamajā gadā.

Līdztekus tiks būvētas vēl divas ēkas divu jaunu ražotņu izvietošanai. Vēl viena ēka tiks uzbūvēta VATP, tās platība būs 4100 m². Patlaban notiek projektēšana, rudenī plānots izsludināt būvniecības konkursu. Otra ēka tiks uzbūvēta Ganību ielā, papildinot tur jau esošo industriālo rajonu, kur strādā metālapstrādes uzņēmums Malmar Sheet Metal un komunālo automašīnu ražošanas uzņēmums Bucher Municipal. Patlaban notiek projektēšanas darbi, rudenī plānots izsludināt būvniecības iepirkumu konkursu. Par abu ēku iznomāšanu notiek pārrunas ar potenciālajiem nomniekiem.

«Ventspils brīvostas pārvaldes plāni un noslēgtie trīs līgumi par jaunu ražošanas ēku būvniecību norāda, ar kādu dinamiku attīstās Ventspils brīvostas industriālā zona. Protams, darbs ar šīm trim ražošanas ēkām neapstāsies. Ventspils ir viens no svarīgākajiem industriālajiem centriem Latvijā, un mums ir jāturpina darbs pie tā attīstības,» uzskata Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.

Diversifikācijas tālredzība

Jau 90. gadu beigās kļuva skaidrs, ka Krievija, kuras eksports veido lauvas tiesu Ventspils ostas kravu apgrozījuma struktūrā, savā transporta politikā mērķtiecīgi īstenos kursu uz pašmāju ostu stiprināšanu. Krievijas Federācijas valsts programma Transporta sistēmas attīstība (2013–2020) nosaka uzdevumu virzīt Krievijas kravu plūsmu uz savām ostām no Baltijas un Ukrainas, kaimiņvalstu ostām atstājot ne vairāk kā 5% sava tranzīta (2011. gadā šis apjoms bija 17,1%). «Ventspilij, kuras saimnieciskajā un tieši ostas darbībā 90. gadu beigās ļoti lielu īpatsvaru aizņēma transports, tas nozīmēja nepieciešamību meklēt alternatīvu iedzīvotāju nodarbinātībai,» skaidro Udodovs.

Ventspils dome, rūpējoties par nākotni, uzņēma kursu uz rūpniecisko attīstītību, paralēli attīstot tūrismu, atpūtas un izklaides objektus, lai padarītu pilsētu saistošu ne tikai tūristiem, bet arī uzņēmējiem. Tūkstošgades sākumā Ventspils brīvostas pārvaldei tika dots uzdevums attīstīt industriālās zonas brīvajās teritorijās, kuras tolaik veidoja 600–700 ha. Tika izvirzīts ambiciozs mērķis – piesaistīt investorus jaunu ražotņu atklāšanai Ventspilī un jaunu darba vietu izveidei, mainot nodarbinātības struktūru un vienlaikus veidojot bāzi vietējo kravu ražošanai.

Galvenā nozare – rūpniecība

15 gadu garumā Ventspils brīvostas pārvalde būvējusi ražošanas ēkas un inženierkomunikācijas, īstenojusi dažādus mārketinga pasākumus Latvijā un ārzemēs, lai piesaistītu Ventspilij investorus. Vēs­turiski Ventspilī bija ļoti maz ražošanas ēku – mantojumā no padomju laikiem bija palikušas tikai bijušās kokapstrādes uzņēmuma Ventspils koks un ventilatoru rūpnīcas ēkas. Bijušā Ventspils koka teritorijā tagad attīstās sveču rūpnīca Diana Sveces un Ventspils metināšanas rūpnīca.

Prakse rāda, ka piesaistīt investorus, piedāvājot viņiem zemi apbūvei, ir gana sarežģīti. Parasti investori grib nākt uz jau gatavām telpām, kur uzreiz var izvietot ražošanu, stāsta Udodovs. Tādēļ Ventspils brīvostas pārvalde nolēma būvēt ražošanas ēkas un tās iznomāt. Šiem mērķiem ir izdevies piesaistīt arī līdzekļus no ES fondiem. Kopš 2000. gadu sākuma Ventspils brīv­ostas teritorijā uzbūvēts jau vairāk nekā 37 000 m² ražošanas telpu, kuras nomā dažāda lieluma ražotnes. Katru gadu no telpu nomas Ventspils brīvostas budžetā nonāk vairāk nekā miljons eiro. «Tas nozīmē, ka ne tikai pilsētas ekonomika ir diversificēta, bet arī Ventspils brīvostas pārvaldes ieņēmumu struktūrā parādījies jauns un nozīmīgs postenis – industriālo telpu noma,» norāda Udodovs. Dažas ēkas tika būvētas konkrētām ražotnēm. Daļa ēku, kas būvētas ar ES atbalstu saskaņā ar finansējuma nosacījumiem, iznomātas trim savā starpā nesaistītiem ražotājiem. Laika ziņā pēdējais atbalsts, kas saņemts no ES trīs rūpniecisko ēku būvniecībai, paredz, ka tās jāiznomā mazajiem un vidējiem komersantiem, kas rada jaunas darba vietas. Trīs ēku kopējā platība veido aptuveni 14 000 m².

15 gadu laikā Ventspils brīvostas industriālajās zonās izveidotas aptuveni 1400 darba vietas. Ventspilī patlaban rūpniecībā ir nodarbināti vairāk cilvēku nekā ostas termināļos. «Tas nozīmē, ka izvirzītie mērķi tiek sasniegti – arvien vairāk palielinoties rūpnieciskajam sektoram, pilsētā mainās nodarbinātības un tautsaimniecības struktūra,» uzsver Udodovs.

Rūpniecības attīstība Ventspils brīvostas teritorijā notiek vairākās industriālajās zonās – Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, Ganību ielā (Malmar Sheet Metal, Bucher Municipal), Kustes dambī (Arbo Windows, Pobeda Confectionery, Kalmeta u.c.), Rūpniecības ielā (Diana Sveces, Ventspils metināšanas rūpnīca u.c.), Talsu ielā 200 (Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija plāno šogad šeit uzbūvēt saldētavu). Ventspils brīvostas teritorijā rezervētas arī citas platības rūpnieciskajai ražošanai.

Plānotā jaunā ražošanas ēka Ganību ielā. Ēkas platība ~4100 m².

Ražošanas ēka nr. 6 ~6000 m² platībā nākamajā gadā tiks uzbūvēta VATP, līdzās Tehnoloģiju centram. Blakus tai uzbūvēs ~4100 m² lielu ražošanas ēku nr. 7.

Industrializācijas rezultāti

- uzbūvēts un iznomāts vairāk nekā 37 000 m² ražošanas telpu

- izveidotas aptuveni 1400 jaunas daba vietas

- nodarbinātība ražošanas jomā pārsniegusi nodarbinātību ostā

- ieņēmumi no telpu nomas – aptuveni 1 miljons eiro gadā

Vajadzīgs valsts atbalsts

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Pagājušajā gadā ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu visā Latvijā uzbūvētas astoņas ražošanas ēkas, toskait divas Ventspilī. Tas ir Tehnoloģiju centrs un Elektronikas centrs. Pirmā būvniecībā ieguldīti 1,2 miljoni eiro no struktūrfondiem jeb aptuveni 30%. Tas pats attiecas uz Elektronikas centra ēku, kas šobrīd ir pilnībā noslogota. Mūsu pieredze rāda, ka, ja ir vēlme attīstīt industriju, ir jābūvē industriālās ēkas un jāiznomā telpas uz noteikumiem, kuru mērķis nav nopelnīt, bet gan piesaistīt investorus. Ēku būvniecībā ieguldītie līdzekļi atmaksājas caur īres maksu 13–15 gadu laikā. Bet nopelnīt var, saņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru maksā tie, kas tur strādā. Tehnoloģiju centrā jau darbojas uzņēmums Immer Digital, kas plāno ievērojami paplašināt savu ražošanu. Pateicoties mūsdienu iekārtām un tehnoloģijām, ražotne kļūs unikāla. Protams, ja nebūtu piedāvātas jaunas ēkas, mūsdienīgas telpas, Ukrainas investori neatnāktu uz Ventspili.

Latvijā ir jābūt rūpniecisko ēku būvniecības investīciju programmai reģionālajos centros, kur atkarībā no attīstības līmeņa valsts piešķirtu līdzekļus dotāciju izteiksmē līdz 50% no izmaksām. Kā resursu var izmantot Latvijai piešķirtos, bet vēl pagaidām neapgūtos līdzekļus no ES struktūrfondiem. Turklāt valstij ir lieli zemes īpašumi, kas netiek izmantoti. Tāpat ir ēkas, kas valstij nav vajadzīgas tās funkciju izpildei un kas šobrīd ir kā nasta valsts budžetam. Ventspilī ir jāuzbūvē vismaz viena ražošanas ēka gadā, bet vēl labāk – divas.