Ventspils brīvosta līdz ar citām Latvijas ostām kā pirmā Eiropā ieviesusi jauno informatīvo drošības sistēmu SafeSeaNet. Ventspils pieredze kalpo kā platforma nepārtrauktai sistēmas pilnveidošanai vienotā Eiropas Savienības telpā un kā piemērs trešajām valstīm. Nesen Ventspils ostā viesojās Ukrainas Jūras ostu administrācijas delegācija, lai iepazītos ar ostas darbību un SafeSeaNet sistēmu.
Ukrainas ostu pārstāvji ieradās Ventspilī, lai iepazītos ar Latvijas pieredzi informācijas sistēmas SafeSeaNet izmantošanā un Eiropas Savienības direktīvu ieviešanā, kas skar ostas un jūras kuģošanu, stāsta Krasta apsardzes dienesta kuģošanas drošības inspektors Deniss Bičkovs. Viesi apmeklēja Rīgas, Ventspils, Liepājas un Klaipēdas (Lietuva) ostu. Ventspils brīvostas pārvaldes Ostas kapteiņa dienestā viņi tikās ar kapteini Arvīdu Buku, uzzināja, kā praktiski tiek izmantota SafeSeaNet sistēma, un saņēma atbildes uz daudziem jautājumiem.
Parakstot līgumu par asociāciju ar Eiropas Savienību, Ukraina uzsākusi savas normatīvās bāzes harmonizāciju, toskait arī ostu un jūras pārvadājumu jomā. Šā gada septembrī veikti kuģu kontroles deregulācijas pasākumi ostās, atceļot sešu dienestu komisiju, kas kāpa uz kuģa klāja, kad tas ienāca ostā vai izgāja no tās, stāsta Ukrainas Infrastruktūras ministrijas Jūras ostu administrācijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Voronojs. Vecā sistēma veicināja korupciju un kavēja ostu darbu. Komisija pieprasīja uzrādīt līdz simt dažādu dokumentu, kā dēļ kuģi mēdza aizturēt ostā uz divām trim stundām, bet korupcijas apjoms sasniedza 400–500 dolāru no viena kuģa, stāsta Voronojs.
Kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēma SafeSeaNet, kura jau vairākus gadus darbojas Latvijā un ko plāno ieviest arī Ukraina, kontrolē kuģus ostā attālināti, bet uz klāja, kuģim ienākot ostā vai izejot no tās, kāpj tikai locis. Viesi interesējās arī par ostu pārvaldīšanas modeli Latvijā. Līdz 2013. gadam Ukrainas ostas tika pielīdzinātas uzņēmumiem. Pirms diviem gadiem veiktās reformas rezultātā ostu saimnieciskā un administratīvā funkcija ir atdalītas. Pēc ukraiņu domām, vērtīga ir arī brīvo ekonomisko zonu pieredze Latvijas ostās. Ukraiņu ostām pagaidām tādu zonu nav, lai gan visās konkurējošajās ostās tās darbojas, stāsta Voronojs.
Ventspils ostas kapteinis Arvīds Buks pastāstīja, ka viņa dienesta galvenais pienākums ir nodrošināt drošu kuģošanu ostā. Ukrainas ostās ostas kapteinis veic arī daudz citu funkciju, kas sarežģī viņa darbu, piemēram, izsniedz jūras pases, ko Latvijā dara Jūras administrācija. Gultnes padziļināšanas darbu veikšanu Ukrainas ostās vēl pavisam nesen vajadzēja saskaņot ar pieciem valsts dienestiem, pilsētas administrāciju ieskaitot. Tam vajadzēja pusgadu, atzīst Voronojs, piebilstot, ka ar lielām grūtībām izdevies lauzt šo praksi, atstājot saskaņošanu tikai ar vides dienestu.
Vjačeslavs Voronojs bija patīkami pārsteigts par Latvijas ostu attīstības līmeni. Pēc iedzīvotāju skaita Ukraina ir 20 reizes lielāka nekā Latvija, bet pēc kravu apgrozījuma apsteidz mūsu valsti tikai divas reizes. Ļoti svarīgi, pēc Voronoja domām, ka Latvijā ar ostu zemi rīkojas ostas administrācija. Ukrainā zeme ostās ir vairāku valsts institūciju pārziņā, kas līdz ar to praktiski neļauj iznomāt zemi un piesaistīt privāto finansējumu ostām. Ukrainas viesi augstu novērtēja arī komplekso drošības sistēmu Ventspils ostā. Šī joma Ukrainas ostās ir iedīgļa stadijā, atzīst Voronojs.
Komentāri (0)