"Ventspils zivju konservu kombināts" oktobra beigās plāno atsākt darbu minimālā apjomā

Šonedēļ notikušajā uzņēmuma valdes un administrācijas pārstāvju sapulcē pārrunāti jautājumi par uzņēmuma turpmāko darbību. Jau vairākus mēnešus uzņēmumā ražošana nenotiek, jo kopš jūnija ir spēkā Krievijas dienesta "Rosseļhoznadzor" noteiktais zivju produkcijas importa aizliegums no Latvijas un Igaunijas, bet kopš augusta - cita Krievijas kontrolējošā dienesta "Rosspotrebnadzor" aizliegums ievest Krievijā piecu Latvijas ražotāju, tostarp "Ventspils zivju konservu kombināta", produkciju. Kā atzina Klindžāns, pašlaik nevienam nekas nav zināms par to, vai un kad Krievija varētu atcelt zivju konservu importa aizliegumu, tāpēc Ventspils zivju konservu fabrika aktīvi pievērsusies citu noieta tirgu meklēšanai. "Ja Krievijas tirgus kaut kad tiks atvērts, tad mēs to uzskatīsim par ļoti lielu bonusu un noteikti šo iespēju izmantosim, bet pašlaik uz to lielas cerības neliekam un strādājam pie citām idejām," atzina Klindžāns.

"Mums ir ideja, ko oktobrī mēģināsim sākt ieviest dzīvē. Līdz oktobra beigām ir plāns atsaukt atpakaļ darbā 70 līdz 100 darbinieku, un ļoti ceram, ka līdz gada beigām varēsim nodarbināt arī vairāk. Idejas mums ir. Galvenais ir nepazaudēt mūsu speciālistus, kuri ir reģistrējušies bezdarbniekos un saņem visas sociālās garantijas," uzsvēra uzņēmuma valdes loceklis.

Par uzņēmuma ieceri Klindžāns plašāk nestāstīja, vien norādīja, ka runa ir par jaunu produktu Eiropas tirgum. "Tās nebūs šprotes," viņš piebilda. Paralēli uzņēmums domā arī par citām idejām, jo iepriekš esot grūti prognozēt, kā noritēs jauno ieceru ieviešana dzīvē. "Ventspils zivju konservu kombināts" strādā pie tā, lai saņemtu nepieciešamos sertifikātus produkcijas eksportam uz jaunajiem noieta tirgiem.

Lai gan Krievijas tirgus, kas sasniedza 80% no "Ventspils zivju konservu kombināta" produkcijas eksporta, uzņēmumam tagad ir slēgts, tas turpinās ražot šprotes eksportam uz pārējiem līdzšinējiem šprotu noieta tirgiem - Gruziju, Azerbaidžānu, Ukrainu u.c. bijušā Austrumu bloka valstīm.

Uzņēmuma vadības sanāksmē šonedēļ apspriests arī jautājums par nākotnē plānoto ražotnes pārcelšanu uz bijušo Ventspils zvērsaimniecības teritoriju un zivju pieņemšanas termināļa būvniecību pie paceļamā Ventas tilta. Neskatoties uz grūtībām, ko radījis Krievijas noteiktais produkcijas importa aizliegums, uzņēmums no šīm iecerēm nav atteicies. Līdz gada beigām plānots sagatavot nepieciešamos dokumentus, lai varētu izsludināt konkursu par projektēšanas darbu veikšanu. Šīs ieceres īstenošanā plānots sadarboties ar Ventspils brīvostas pārvaldi, no kuras uzņēmums varētu jauno ražotni un termināli nomāt.

Kā ziņots, "Ventspils zivju konservu kombināts" apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu. Uzņēmums ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Uzņēmums apsver iespējamo sadarbību ar Ventspils brīvostas pārvaldi, uzskatot, ka ražošanai nepieciešamo teritoriju un telpas varētu nomāt. Tas, vai šīs ieceres būs iespējams īstenot, lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai šādiem mērķiem būs iespējams piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, atzina Klindžāns.

Iespējamo "Ventspils zivju konservu kombināta" pārcelšanu citā vietā septembra sākumā savā iknedēļas preses konferencē komentēja arī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), norādot uz jaunu zvejas ostas rajona attīstības perspektīvu: "Faktiski jau tā vieta ir ļoti ekskluzīva. Vienā pusē ir jūra, otrā pusē - osta. Faktiski visas tā ēkas ir privātas, un, pēc mūsu domām, būtu labāk, ja nākotnē tās tiktu izmantotas, lai attīstītu aktivitātes, kas saistītas ar tūrismu, un varētu būt arī dzīvojamais fonds."

"Ja izdosies piesaistīt Eiropas struktūrfondu naudu, varētu [zivju] kūpināšanu pārcelt prom no šī rajona. Tad zvejas ostas rajons iegūtu pilnīgi citu izmantošanas veidu, un tas varētu dot papildu vilkmi pilsētas attīstībā, bet tas notiks tad, ja tā būs Eiropas nauda. Mēs pašvaldības naudu tam netērēsim," piebilda Lembergs.

Jau ziņots, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" no jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.

Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu.

Krievijas noteiktā šprotu importa aizlieguma dēļ uzņēmums "Ventspils zivju konservu kombināts" ražošanu uz laiku pārtrauca aptuveni vienu mēnesi agrāk, nekā iepriekš bija plānots. Tā kā vasarā izejvielu, proti, zivju, kvalitāte ievērojami pasliktinās, "Ventspils zivju konservu kombināts" ik gadu vasaras periodā uz laiku ražošanu pārtrauc un veic tehnisko apkopi, savukārt darbinieki tikmēr dodas atvaļinājumā. Šogad bija plānots ražošanu turpināt līdz jūlija vidum, bet Krievijas noteiktā šprotu importa aizlieguma dēļ ražošana bija jāaptur aptuveni mēnesi agrāk - jūnija vidū.

Uzņēmums iepriekš cerēja atsākt ražošanu augustā vai septembrī, kad sākas jaunā zvejas sezona un ir pieejamas svaigās zivis.

"Ventspils zivju konservu kombināts" jau pagājušā gada decembrī nopietni izjuta grūtības Krievijas tirgū, kas bija saistītas ar Krievijas rubļa vērtības svārstībām. "Ventspils zivju konservu kombināts" uz laiku samazināja ražošanas jaudu, atlaižot lielāko daļu darbinieku. Šī gada pirmajos mēnešos uzņēmums pakāpeniski atkal palielināja ražošanas apjomu. Ja janvārī uzņēmums organizēja darbu, strādājot pāris dienas nedēļā, tad februārī un martā ražošana jau notika katru dienu vienā maiņā.

LETA