Mērķējam uz Silīcija ieleju

Vācu eksperti jau tolaik deva padomu attīstīt ne vien transporta, kokapstrādes un metālapstrādes nozari, bet pievērsties arī augstajām tehnoloģijām, tostarp elektronikai un informācijas tehnoloģijām. Tādēļ Ventspils brīvosta lēma piedalīties Ventspils Augsto tehnoloģiju parka dibināšanā. Līdz šim ieguldītais darbs un līdzekļi ne vien elektronikas ražošanas attīstībā Ventspils elektronikas rūpnīcās, bet arī informācijas tehnoloģiju biznesa cālēnos sācis nest pirmos augļus. Pēc pasaules IT mekas – Silīcija ielejas – apmeklējuma Ventspils jaunie uzņēmēji atzīst: varam savas zināšanas eksportēt uz ASV un gūt no tā peļņu šeit pat.

Šogad pirmo reizi Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmēji devās oficiālā un ļoti vērtīgā misijā uz Silīcija ieleju Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Jāatzīmē, ka līdz šim latvieši vietai, kur tiek izšķirti pasaules IT uzņēmumu likteņi, piekļuva vien pievienojoties igauņu delegācijām vai, ja bija iespēja, organizējot braucienus paši uz savu roku. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora IT uzņēmumiem šī bija pirmā iespēja Silīcija ielejā pastāstīt par savām idejām un ļaut pasaulei uzzināt, ka arī šeit mīt perspektīvi uzņēmumi, kuri var pildīt pasaules grandu pasūtījumus vai iegūt ielejas investoru uzmanību.

Misiju uz Silīcija ieleju organizēja nesen izveidota organizācija StartupLatvia, kura centīsies jaunajiem uzņēmumiem piesaistīt pasaules investīciju fondu finansējumu, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tās iznākumu uzņēmēji vērtē kā veiksmīgu – dažu dienu laikā iegūtas jaunas, citur neiegūstamas zināšanas par IT biznesa vidi, kā arī ietekmīgi kontakti. Tomēr viens no lielākajiem ieguvumiem, pēc pašu uzņēmēju vārdiem, ir atziņa, ka arī Latvijas, tostarp Ventspils, uzņēmumi var iekļauties šajā naudīgajā biznesa nišā un tas nebūt nenozīmē, ka mums jākļūst par lētu zinošu cilvēku eksportētāju. Varam šeit pat uz vietas strādāt un radīt produktus, kas tālāk tiek pārdoti Silīcija ielejas grandiem, nodokļus, peļņu un smadzenes, atstājot Ventspilī.

Misijas organizētāji atklāj, ka jau šobrīd notiek darbs pie nākamā brauciena plānošanas, jo, apzinoties, ka kāja durvīs ir ielikta, nedrīkst pieļaut, ka durvis aizkrīt ciet, tādēļ steigšus jāizpilda uzdotie mājasdarbi un jāatgriežas. Tomēr, ņemot vērā augstās konfidencialitātes prasības, sīkākas potenciālo darījumu detaļas pagaidām netiek atklātas.

Tomēr Ventspils uzņēmumu pārstāvji neatteica pastāstīt par iespaidiem, kas radušies, apmeklējot Silīcija ieleju.

Mūsu uzņēmēji piedalījās konferencēs, semināros, kā arī apmeklēja tādus pasaules grandus kā Skype, Nokia, Microsoft un Google. Tiem bija arīiespēja prezentēt savas prasmes un biznesa idejas Silīcija ielejas pārstāvjiem un investoriem.

Jāatzīmē, ka kopš 2005. gada, kad pilsētā tika izveidots Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un līdz ar to arī Biznesa inkubators, informācijas tehnoloģiju un elektronikas uzņēmumu skaits ir strauji audzis, no astoņiem uzņēmumiem pieaugot līdz pat vairāk kā pussimtam.

Alekss Fišmeisters, SIA Molips

– Silīcija ielejas apmeklējuma programma bija piesātināta. Viena no vērtīgākajām bija apmācība, kā, pārvarot latvisko mentalitāti un kautrīgumu jeb – ko tad es tāds mazs un sīks varu piedāvāt –, īsā laikā, pat 30 sekundēs, prezentēt savu biznesa ideju vai nišu. Tieši šis treniņš atstāja vislielāko iespaidu. Deviņu stundu ilgais, intensīvais kurss bija aizraujošs un noderēja mūsu prezentācijās Silīcija ielejas investoriem. Viena no atslēgām: kā no bieza biznesa plāna nonākt līdz pašai esencei – izstāstīt to pārējiem laikā, kamēr izdeg sērkociņš. Patiesībā, aizbraucot tur, iespējams iegūt sapratni, ka nav nemaz tik neiespējami iesaistīties tirgū, kas ir simtiem tūkstošu reižu lielāks nekā Latvijā. Patiesībā tā ir vienas lidmašīnas biļetes cena – un viss var notikt, ja ir laba ideja un produkts.

Dāvis Štegmanis, SIA Intelligence Media Group

– Pēc brauciena uz Silīcija ieleju redzam savu uzņēmumu perspektīvu. Pēc tam, kad sākām dedzināt sērkociņus, visiem radikāli izmainījās prezentācijas un pat skatījums uz saviem produktiem. Silīcija ielejā ir cits temps, cits apjoms un tirgus ir simtiem tūkstošu reižu lielāks. Latvijā domā tā: dabūšu 80% nozares tirgus, tas būs veiksmes stāsts. Tur domā savādāk: dabūšu 1% kopējā tirgus nišas, tas jau būs veiksmes stāsts. Jo 1% ASV, Indijā vai Ķīnā ir desmit reizes vairāk nekā 80% Latvijā. Turklāt amerikāņi mums ātri atklāja – strādāšana notiek citviet pasaulē, tādēļ nav problēmu to darīt arī, piemēram, Ventspilī. Silīcija ielejā galvenokārt norit pārdošana, prezentācija un filtrācija. Nauda, sadarbojieties ar ieleju, var palikt šeit, un tas ir tas, kas vajadzīgs Latvijai, kurā vietējais tirgus ir niecīgs. Tur uz vietas programmēšana un izstrāde notiek pavisam nedaudz. Vēl kas, protams, jāņem vērā: nevajag mērķēt kļūt pašiem par nākamo Google;tas, uz ko jātiecas, – veidot šeit ražotnes, darbavietas, kas ražotu Amerikai un pasaulei. Kādēļ Japānai ir tik liels IKP? Viņi ražo – viņi necenšas radīt savus brendus – vienkārši ražo.

Salvis Roga, VATP Biznesa inkubatora vadītājs

– Man šis ir pirmais brauciens pāri okeānam, un ir savi atklājumi, piemēram, kā pilnveidot inkubatoru darbību. Vide, kas ir radīta ASV, lai uzņēmējs vai potenciālais uzņēmējs īsā laikā varētu saņemt konsultācijas, notestēt savu biznesa ideju un veiksmīgi piesaistīt tai investīcijas, būtu jāpārnes uz šejieni. Pamati jau ir ielikti, bet, jāatzīst, lielā panākumu atslēga, kuras pagaidām mums trūkst, ir komunikācijas kultūra. Amerikāņi, piemēram, aktīvi sarunājas ar visiem – gan ar pazīstamiem, gan nepazīstamiem. Eiropieši ir kautrīgāki, atturīgi, bet mums jākļūst atvērtākiem. Viens no piemēriem: mēs inkubatorā gribam mazus, slēgtus kambarīšus, savukārt tur ir atklātā tipa ofisi, kas nozīmē sarunas, jaunas idejas un radošu vidi. Turklāt inkubācijas process, kurā jāpārbauda idejas dzīvotspēja, ir krietni īsāks – maksimums pusgads. Silīcija ielejas investori meklē idejas, kuras var ātri attīstīt un īsā laikā sasniegt lielu lietotāju skaitu. Jāatklāj, ka Silīcija ielejas investori veido lauvas tiesu no visām ASV investīcijām.

Dairis Kuciks, SIA Informatics

– Apmeklējām arī lielās korporācijas, un iespaids ir tāds, ka tie ir radoši, brīvi uzņēmumi, kuros viss radīts tā, lai cilvēkos saglabātu rotaļīgumu, radošumu, pat bērnišķību, radot tam atbilstošu vidi. Piemērs – inkubatorā trepju vietā ir slīdkalniņš un apakšā spilveni. Mana atziņa: ja uzņēmējam interesē, kā pelnīt lielu naudu, ASV ir tas tirgus, par ko jādomā. Mērķis – strādāt un dzīvot Latvijā, bet, lai klienti un nauda plūst no Amerikas. Tur ir cita pirktspēja, amerikāņu publikai ļoti patīk jaunumi. Tā ir divu kontrastu zeme: uzņēmumi ir konservatīvi uz jaunumu ieviešanu, bet privātpersonām vajag visu jaunāko un ātrāko. Aiziet tie projekti, kuri īsā laikā var sasniegt lielu lietotāju skaitu. Un pasauli vēl ir ar ko pārsteigt, katru gadu Silīcija ielejā tiek izauklētas vidēji trīs pasauli mainošas idejas. Viena no pēdējām – mākoņdatošana, ko sākotnēji savām vajadzībām jeb ērtībai uzprogrammēja divi studenti. Pagājuši tikai pāris mēneši, un šī programma jau tiek lietota visā pasaulē.

Silīcija ieleja (Silicon Valley), nereti arī nepareizi saukta par Silikona ieleju, ir reģions ASV Sanfrancisko līča dienvidu daļā, Kalifornijā. Līdz pat 20. gs. vidum reģions bija pazīstams ar aprikozēm un valriekstiem jeb, citiem vārdiem sakot, – ar lauksaimniecību. Nosaukums sākotnēji attiecās uz lielo reģionā esošo integrālo shēmu projektētāju un ražotāju skaitu, bet vēlāk sāka attiekties uz visiem reģionā esošajiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Šobrīd to izmanto kā metonīmu augsto tehnoloģiju sektoram un ieleja ir mājvieta vairāk nekā pusei pasaules varenāko informācijas un datortehnoloģiju uzņēmumu. To koncentrācijas un skaita ziņā Silīcija ieleja ieņem pirmo vietu pasaulē. Tajā pukst tādu grandu kā, piemēram, Hewlett-Packard, Apple Computer, Nokia, Microsoft, Skype, kā arī neskaitāmu citu sirdis.Sekojot Silīcija ielejas piemēram, tehnoloģiskie parki ir izveidojušies arī citur ASV un pasaulē, piemēram, Bangalore Indijā, internetpilsēta Dubajā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Wireless Valley Zviedrijā, M4 corridor Lielbritānijā, Sophia Antipolis Francijā. Latvijā, iespējams, kādreiz varētu būt sava Silīcija ieleja Ventspilī, visi priekšnoteikumi – augstskola, pētniecības iestādes, nozares uzņēmumi un atbalstošas organizācijas – pilsētā soli pa solim ir izveidotas. Šobrīd vien jāturpina iesāktais, jāpilnveidojas un jāgaida raža.