Klaviermūzikas koncerts “Ungāru un latviešu klavierainavas”

To organizē Ungārijas Republikas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību, lai popularizētu ungāru mūziku Latvijā un padziļinātu Ungārijas – Latvijas kultūras sakarus.

Koncertu programmā būs iekļauta ungāru komponista Ferenca Lista majestātiskā Trešā ungāru rapsodija, kā arī viena no augstākajām virsotnēm romantiskajā klaviermūzikā – Sonāte si minorā, kuras pamatā ir motīvs, kas līdzīgi kā Sfinksa ietver visdziļākos noslēpumus, izpaužot pretmetu: labā un ļaunā, dievišķā un dēmoniskā sadursmes.

Savukārt tautas mūzikas melodijas un ritmi ieskanēsies ne tikai vitalitātes pārpilnajā Bēla BartokasvītāSešas rumāņu dejas, kas tapusi saistībā ar Transilvānijas pievienošanu Rumānijai, bet arī apcerīgajās un liriskajās latviešu komponistu Jāzepa Vītola un Pētera Vaska klavierminiatūrās. Koncertā izskanēs arī šim projektam speciāli veltīti jaundarbi, tostarp pirmatskaņojumi.

Koncertā izskanēs Daces Aperānes Cimbala, kur lai pietuvinātos ungāru tautas instrumenta cimbalas skanējumam, komponiste pielietojusi netradicionālus klavierspēles paņēmienus uz stīgām, ungāru mūzikai raksturīgas skaņkārtas, harmonijas un melodijas. Savukārt Gundegas Šmites Ungāru klavierainavas tapušas, iedvesmojoties no spilgtās un savdabīgās 20.gs. ungāru laikmetīgo komponistu – Bēla Bartoka un Ģērģa Ligeti mūzikas, kā arī ungāru tautas melodiju neparastajām, neregulāri stūrainajām ritmiskajām struktūrām.

Tāpat arī koncertā būs iespējams dzirdēt Jāņa Zandberga skaņdarbu Čardašs, kasbalstīts uz divu ungāru skaņkārtu apvienojumu, tā izveidojot īpašu modu. Skaņdarbā izmantotas arī šai tradicionālajai ungāru tautas dejai raksturīgās tempa variācijas. Kā pirmatskaņojums koncertā izskanēs arī ungāru komponista Mātē Hološa Latmotīvi. Skaņdarba nosaukums radies vārdu latviešu motīvi apvienojumā un vērš uzmanību uz tajā izmantotajiem latviešu tautas dziesmu melodiju fragmentiem, kas ungāru komponista iztēli rosinājuši, iedziļinoties etnomuzikoloģes Dr. art. Andas Beitānes pētījumos par vokālo daudzbalsību latviešu tradicionālajā mūzikā.

Ungārijas vēstniecība ar šo koncertu ciklu vēlas demonstrēt abu tautu draudzību un ciešos kultūras sakarus. Mākslinieces Zandbergas atskaņotie skaņdarbi rudenī tiks izdoti kompaktdiskā, un ir paredzēts, ka programma tiks izpildīta arī Budapeštā.

Diāna Zandberga (Baibusa), kuru Spānijas laikraksts La Vanguardia nodēvējis par pianisti, kurai pirkstos ir uguns - klavieres sākusi spēlēt piecu gadu vecumā. Starptautisku atzinību viņa izpelnījusies jau 1995. gadā starptautiskajā pianistu konkursā Concours musical de France Parīzē, iegūstot Galveno balvu.

Pēc maģistra grāda iegūšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Jura Kalnciema klasē, viņa turpinājusi studijas doktorantūrā pie profesores Jeļenas Ļebedevas un profesora Sergeja Osokina. No 2000. līdz 2004. gadam Diāna studējusi Eiropas Mūzikas akadēmijā Milānā pie leģendārā pianista Lazara Bermana, bet no 2004. līdz 2008. gadam Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā pie izcilās spāņu pianistes Alisijas de Laročas(Alicia de Larrocha).

Kopš 1996.gada Diāna Zandberga koncertējusi Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Somijā, Francijā, Slovākijā, Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Vācijā, Itālijā, Kubā un Amerikas Savienotajās Valstīs, gan atskaņojot soloprogrammas, gan arī uzstājusies kā soliste ar Šumenas simfonisko orķestri Bulgārijā, Katalonijas simfonisko orķestri (diriģents Uve Munds) Palau de la Musica Catalana Barselonā, Bakau Filharmonijas simfonisko orķestri (diriģents Frančesko Atardi (Francesco Attardi)) Rumānijā un Itālijā Milānā Teatro dal Verme prestižā koncertcikla Serate Musicali ietvaros un Krievijas Valsts simfonisko orķestri Klasika (diriģents Aleksandrs Kantorovs) Sanktpēterburgā Šerementjevu pilī, Starptautiskā Mocarta simpozija noslēgumā (2011).

Pianistes spēle ieskaņota vairākos kompaktdiskos – Transkripcijas (2003), Sapņi par Spāniju (2011) un Veltījums Lista divsimtgadei (2012).