Lai arī, izanalizējot pasaules tendences, jau pērnā gada nogalē brīvostas vadība rēķinājās ar iespējamu kravu apgrozījuma samazinājumu 2013. gadā, pirmais mēnesis tomēr bijis veiksmīgs. Kravu apjoms saglabājies teju vai iepriekšējā janvāra līmenī – sasniedzis turpat 3 miljonus tonnu – un bijis lielākais starp Baltijas ostām.
«Ņemot vērā ekonomisko situāciju pasaulē, šā gada kravu apgrozījumu esam prognozējuši piesardzīgi, tomēr janvārī termināļi strādājuši rezultatīvi un kopumā gandrīz sasniegts pagājušā gada izcili veiksmīgais līmenis. Katra pārkrautā kravas tonna dod ienākumus ne tikai pašam terminālim, bet arī brīvostas pārvaldei ostas infrastruktūras attīstībai un ir dzinējspēks ekonomikā, kas termināļu maksāto nodokļu veidā dod ienākumus valsts un pašvaldību budžetā,» analizējot janvāra rādītājus, uzsver Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs A. Lembergs.
2013. gada janvārī Baltijas valstu ostu līdere pēc pārkrauto kravu apjoma bijusi Ventspils. Otrajā vietā ir Klaipēda, trešajā – Rīga, ceturtajā – Tallina. Kravu apgrozījums janvārī gan nepārsniedz pagājušā gada janvāra rezultātus – šā gada pirmajā mēnesī Ventspils ostā kopumā pārkrauts 2,967 miljoni tonnu.
Šā gada janvārī ostā visvairāk pārkrauts naftas produktu – 1,6 miljoni tonnu, t.i., par 7% vairāk nekā pērn janvārī. Otrs lielākais kravu apjoms bijis akmeņoglēm – 919 tūkstoši tonnu. Akmeņogļu pārkrauts par 2% mazāk nekā pērn. Savukārt trešais lielākais kravu apjoms jau tradicionāli bijis ro-ro kravām. Tiesa, salīdzinājumā ar pērnā gada veiksmīgo janvāri, šā gada pirmajā mēnesī vērojams samazinājums par 4%.
Pieci no desmit Ventspils brīvostas termināļiem janvārī palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers. Šajā terminālī janvārī kravu apgrozījums pieaudzis par 42%. Savukārt SIA Ventall Termināls pārkrāvusi par 133% vairāk nekā pērn janvārī. Arī akmeņogļu pārkraušanas terminālis AS Baltic Coal Terminal audzējis pārkrauto kravu apjomu par 8% salīdzinājumā ar 2012. gada pirmo mēnesi.
AS Ventspils tirdzniecības osta janvārī fiksētspieaugumspar 4%, bet SIA Ventamonjaks serviss – par 19%. Savukārt sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada janvārī bijuši AS Kālija parks (tajā kravu apgrozījums krities par 76%), SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvusi par 5% mazāk nekā pērn janvārī, Noord Natie Ventspils Terminals –par 6%, bet SIA Ventplac – par 8% mazāk. Savukārt Ventspils Grain Terminal janvārī nav spējis piesaistīt nevienu kravu.
Komentāri (0)