Līdztekus lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Ventspils brīvostas rūpniecības teritorijā strādā arī vairākas salīdzinoši nelielas ražotnes, ikdienā ventspilnieku acīm un ausīm paliekot mazāk pamanāmas. Tādēļ šoreiz painteresējāmies, kā sokas darbs divos kaimiņu uzņēmumos – Ventspils-Andren un Froli Baltic.
Uzņēmuma Froli Baltic pārstāve Ketija Boitmane smejoties piekrīt, ka patiesi dažkārt paziņas jautā, vai pie viņiem maz kaut kas notiek, jo, braucot garām Froli,noKustes dambja nepateikt, ka ražotnē darbs notiek divās maiņās un ik nedēļu tiek sagatavotas vismaz trīs līdz četras kravas eksportam. Boitmane stāsta, ka liela daļa no uzņēmuma darbiniekiem esot aktīvi kājām gājēji vai riteņbraucēji un arī ziemā savu divriteni nebūt neieziemo šķūnītī vai pagrabā, bet liek lietā. Rezultātā uzņēmumā esot veselīgs darba kolektīvs.
Turklāt vēl aizvien tajā strādā tie paši darbinieki, kas kopš Froli darbības sākuma Ventspilī kļuva par tā komandu. Arī Ketija Boitmane, kura darbu uzņēmumā sāka vēl kā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes studente, guvusi iespēju dinamiskam darbam starptautiskā ražošanas uzņēmumā. Viņai uzticēta ražošanas plānošana, eksporta un mārketinga jautājumi. Šobrīd viņa kopā ar kolēģiem aktīvi piedalās arī produktu klāsta paplašināšanā Ventspils ražotnē.
Jau pāris mēnešu Froli Baltic Ventspilī ir arī savs šūšanas cehs. Tajā tiek izgatavoti pārvalki ortopēdiskajiem spilveniem, kas rūpnīcā top no mīkstā poliuretāna, kā arī speciālas somas virsmatračiem un ortopēdiski automašīnu sēdekļu pārvalki, kas pielāgojas autobraucēja muguras izliekumam. Tāpat, paplašinot ražošanu, uzņēmums šogad uzbūvējis arī noliktavu.
Izgatavotos produktus galvenokārt eksportē uz Dāniju, kā arī Vāciju, kur atrodas Froli Baltic mātesuzņēmums. Taču ir produkti, kas mēro ceļu arī pāri okeānam uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Ir vietā atzīmēt, ka poliuretāna izstrādājumi ir pieprasīti medicīnas un rehabilitācijas nozarē, jo tie ir viegli tīrāmi ar dezinficējošiem līdzekļiem, kā arī daudz izturīgāki pret nodilumu nekā dabīgā āda. Poliuretāna produkti ir dermatoloģiski nekaitīgi, ar salīdzinoši ilgu kalpošanas laiku.
Ar tā dēvēto cieto poliuretānu Froli strādā jau kopš paša darbības sākuma Ventspilī, bet nu uzņēmums jau iekarojis savu vietu arī ortopēdisko spilvenu nozarē, speciālās presēs izgatavojot tos no mīkstā poliuretāna. «Pats materiāls ir Froli kompānijas izstrādāts, presforma, kurā tas tiek ieliets, ir līdzīga vafeļu pannai, bet iekšā tam tiek ievietotas speciālas lameles. Spilvens tiek nodots pēcapstrādei, bet tam virsū tiek uzšūts augstvērtīgs pārvalks,» stāsta Boitmane. Visa gatavotā produkcija ir pieprasīta, tādēļ ir pamats cerēt, ka darba ražotnē būs aizvien vairāk.
«Katru gadu Froli piedalās vismaz 13 izstādēs, jo nepārtraukti rada arī jaunus produktus, pielāgojoties tirgus un klientu prasībām,» atklāj uzņēmuma pārstāvji, neslēpjot, ka, cik vien iespējams, cenšas sadarboties arī ar vietējiem ražotājiem. Ar koka ieliktņiem, kas nereti nepieciešami dažādu medicīnas produktu ražošanai, problēmu neesot, taču atsevišķus metāla ieliktņus nākas sūtīt no ārvalstīm, jo Latvijas uzņēmumi tādus piegādāt neapņemas.
SIA Froli Baltic mīkstās plastmasas PUR (poliuretāna) produktu ražotne darbojas kopš 2006. gada maija. Uzņēmums specializējas dažādas formas un krāsu spektra poliuretāna produktu ražošanā galvenokārt tādām nozarēm kā medicīna, rehabilitācija.
Savukārt uzņēmums Ventspils-Andren, viens no jaunākajiem ražošanas uzņēmumiem mūsu pilsētā, Ventspilī darbojas kopš 2009. gada nogales un specializējies lielgabarīta rezervuāru un citu stiklšķiedras materiāla rūpniecisko iekārtu ražošanā.
Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis Ventspilī Aigars Millers, šobrīd notiek darbs pie apjomīga pasūtījuma. Rūpnīcā izgatavo stiklšķiedras tvertnes vairāk nekā četru metru diametrā un padsmit metru garumā. Ventspils-Andren sadarbojas ar Vācijas uzņēmumu CAC, kas būvē kālija apstrādes rūpnīcu Baltkrievijā. Šai rūpnīcai arī paredzētas vērienīgās tvertnes. Millers atklāj, ka ar šī pasūtījuma izpildi Ventspils ražotne būs aizņemta līdz pat nākamā gada pavasarim, bet jau šobrīd paralēli tiek plānoti arī jauni projekti. Tostarp notiek sarunas ar Ventspils brīvostas pārvaldi par iespējamo paplašināšanos. Viens no attīstības scenārijiem ir veikt investīcijas un paplašināšanos jau esošajā ražotnes ēkā, atpērkot to no Ventspils brīvostas pārvaldes, vai arī plānot tālāko attīstību Rūpniecības ielā. Esošās telpas uzņēmumam kļuvušas par šaurām, atklāj Millers.
Ventspils-Andren ir Valmiera-Andren meitasuzņēmumus, ko Latvijā izveidojuši zviedri. Ventspili kā ražošanas vietu uzņēmēji savulaik izvēlējās ostas infrastruktūras dēļ – šeit ir iespējams caur Noord Natie Ventspils Terminal transportēt nestandarta – lielgabarīta – kravas.
Komentāri (0)