Sociālam dienests ir pelnījis balvas, bet !

Krustmātflorenc- drošvien strādā sociālā jomā un jūtas miljonāre un var braukt ar limuzīnu .Lembergs cietumā slims galīgi nevar vairs sociālā jomā novirzīt jums naudiņ.

Ar mecinātismu -es nodarbojos visu gadu, un redzu arī šogad no sava naudas maisa būs jāiedod daudziem.
Es nelielos un man balvu nevajag, bet jābūt cilvēciskumam un nesavtīgai attieksmei pret cilvēkiem.
Visi grib ziemassvētku brīnumu sirdī un baudu vēderam, taču mūsu valstī - tā vēl ilgi nebūs.

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 2022. gada 11. janvārim, Sociālais dienests Ziemassvētku pabalsta izmaksu pārskaita tikai uz norēķinu konta.
Pabalsta izmaksa ar piegādi dzīvesvietā tiem pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuri nevar ierasties Sociālajā dienestā veselības stāvokļa dēļ, tiks nodrošināta pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas valstī. Par pabalsta piegādi dzīvesvietā jāinformē Sociālais dienests, zvanot pa tālruni 63601210 vai 63663001.

iztikas minimums vienam cilvēkam ir jau 724.euro mēnesī, jo sadārdzinājusies elektro enerģija, visiem nepieciešamiem pārtikas produktiem, zālēm, drēbēm , apaviem, pat pie friziera ir jārēķinās -ka būs pa pakalpojumu jāsamaksā 20.euro ,tas ir mazākais, un kur nu vēl citas skaistumkopšanas procedūras.
Ārkārtas situācija ir sen jau galā, tas ir tikai tāds izdomāts iemesls ,lai lieki nenogurdinātu ierēdņus.
82% valstī jau ir portējušies pret covid19.-žēl protams -ka tai skaitā no portes mirušas 6. grūtnieces, pa ko protams -Dieva tiesas priekšā būs jāatbild mūsu pašreizejam ministru kabinetam
Jau tas vien ir apsurds un pret visām cilvēku tiesībām, ka cietumā tiek spīdzināts smagi slimais A. Lembergs-domāju ja Latvija būtu tiesiska -un demokrātiska valsts-tad arī labklājībā dzīvotu katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, un tad nevajadzētu nekādu pabalstus izmaksāt.
Starpcitu, man zeķubikses izmaksā no 60.euro uz augšu-un tās man mēnesī vajag-vismaz 6.pāri.

krustmāt, ir pandēmija, līdz ar to dažādi ierobežojumi. Līdz ar ko pabalstu iespējams saņemt uz norēķinu kontu. Vēlas pabalstu saņemt uz vietas - jauki, tomēr jāsaprot, ka ir brīži, kad tas nav gluži iespējams. Kāpēc būtu jāriskē ar šo cilvēku veselību dodoties klātienē?

Man personīgi nekādi ierobežojumi neskar-esmu neatkarīga no visa traucēošā-bet man žēl to cilvēku-kuriem- ne savas vainas dēļ jācieš .
Nekas nenotiks ja pirms ziemassvētkiem uz pāris stundām atvērs kasi Raiņa ielā sociālā dienesta ofisā,un ievērojot visus piesardzības pasākumus -nu nekas slikts notikt nevar.
Ne visiem darbojas bankas konti un nevisiem ir mājās ir interneta pieslēgums-un nevisi prot pareizi rīkoties ar internetu.
Un riska nekāda-jo kā zināms -tā nabadzīgā tatas daļa dzīves vētrās ir norūdījusies-un otrkārt -kurš neriskē-tas nedzer šampānieti un neatpūšas Malibū. Likumi uz papīra var izturēt visu-bet cilvēki ne katrs var izturēt kāda ierēdņa pieņemtos likumus.
Sociālais dienests ir domāts lai maksimāli -sniegtu palīdzību jebkuram cilvēkam- jo pa darbu viņiem maksā -nu ne to minimālo algu.
Es visu pasauli nevaru glābt-man arī ir sava dzīve jādzīvoun katrs euro un dolārs ir grūtā darbā -gadiem sapelnīts.

Kad nedod bezmaksas naudu, tad viss ir slikti. Kad to dod, tad atkal viss ir slikti. Nu kāpēc gan neievērot kārtību kādā iegūt bezmaksas naudu?

Paralēlās pasaules
Šis stāsts nebūs par mistiku un nebūs pat populārā sazvērestības teorija, bet gan – realitāte.
Iesākumam matemātikas uzdevums.
Sētnieka alga šogad Rīgā no 300 līdz 400 eiro mēnesī.
Tautas kalpa alga šogad no 3000 līdz 4000 eiro mēnesī.
Nākamajā gadā tautas kalpa alga būs no 6000 līdz 8000 eiro mēnesī.
Uzdevums: Aprēķiniet, cik nākamgad saņems sētnieks!
Ja kāds rēks, ka meloju un mēs dzīvojam leiputrijā, lūdzu, apzvaniet visas sētnieku vakances Rīgā, bet nevis kā vispasauļu prinči, bet parasti mirstīgie, kam steidzami vajag darbu un, kas ir ar mieru strādāt ārā jeb kādos laika apstākļos!

Latvija ir ļoti maza valsts, bet dzīves kvalitātes līmeņu atšķirības kā pasaules lielvalstī Krievijā, milzīgajā Indijā un pirms kara laiku Ukrainā. Kad viens brauc džipā un nekad nav mūžā redzējis bomzi, jo nekad nav gājis kājām un pabijis autoostā. Kad otrs gadiem ilgi grabina naudu divritenim un nekad mūžā nav bijis restorānā. Kad trešais izmet miskastē neapēsto torti, jo rīt būs jauna. Kad ceturtais baidās lielveikalā, ka kartupeļu maisiņā ielicis par daudz un pie kases aparāta aptrūksies nauda.

Kāpēc tā?! A viss ir vienkārši! Mūs nav okupējuši ne ļauni citplanētieši un nav arī tā, ka pensionāre Maskačkā dzīvo vienā paralēlajā pasaulē, bet deputāts Jūrmalas villā – citā. Jā, viņu dzīves ceļi nekad šai dzīvē nekrustosies, taču tas nenozīmē, ka viņi dzīvo uz dažādām planētām vai dažādās valstīs. Visi dzīvo vienā dzimtenē, taču ne vieniem, ne otriem pat sapņos nav rādījies, kā dzīvo tie citi. Nu, tā. Tagad mazliet ielūkosimies šajās paralēlajās pasaulēs, paceļot aizkariņu, - tā tikai drusciņ, ar vienu acs kaktiņu.

Traktorists B ceļas kopā ar gaiļiem un iet gulēt ap 2 naktī, miegam atliek tikai pāris stundas. Lopi, saimniecība, dārzi, tīrumi – darbu ir bezgalīgi daudz. Varbūt kādam tas būs milzīgs atklājums, taču maize neaug kokos, pienu nevar nokačāt internetā, bet gaļu – izprintēt! Lai iegūtu visus šos produktus, ir vajadzīgs milzīgs darbs bez brīvdienām! Šiem cilvēkiem nav laika dīkdienīgi lasīt postus soc tīklos, jāzdelējot darba vietā pa internetu un ap 5 vakarā teikt, ka smagi strādājis un nāvīgi noguris. Šie cilvēki nekad nemēdz lielīties, ka šausmīgi smagi strādā, ne arī žēloties, ka ir pārstrādājušies. Šīs problēmas ir taustiņu pisējiem birojos. A traktoristam B nav laika pat TV ziņas blenzt, viņš ir palaidis garām lielos jaunumus un pat neko nav no tā zaudējis, jo TV ziņās jauna info parādās labi, ja pēc 2 gadiem. Taču arī viņiem ir sūri, grūti jāpelna maizīte un, ja nav ko stāstīt, tad kā saka – atkārtošana ir zināšanu māte!

TV purns M, kuras darbs ir sabiedrības dāma, nevar izlemt, vai rīt braukt uz Parīzi, vai Maiami. Visur jau ir būts, ko iesākt?! Viņai vajag atpūsties pēc smagas darba nedēļas. Jo viņa ir to pelnījusi! Viņa izmet gružkastē sviesta paciņu, jo tā šodien nav pirkta, bet vakar. M nekad mūžā nav pieskārusies govs pupiem, toties savējos viņa uzkačā ar silikonu regulāri. Viņa ir dīva! Vīrieši vārtās pie viņas kājām, jo M ir kopta daiļava, nevis smirdīga slaucēja

Pensionāre L ieraugot kāpņu telpā mentus, dodas ar viņiem parunāties. Nav jau kam citam pažēloties! Jaunais rēķins par elektrību nozīmē tikai to, ka nākammēnes viņa to nespēs nomaksāt, pat, ja pārdos savu dārgāko no īpašuma – televizoru. Jau tā līdz šim L ir knapi, knapi nomaksājusi visus rēķinus, niecīgā pensija parasti aiziet par zālēm. Vienīgais L draugs ir mazs sunītis, no kura viņa neatteiksies pat tad, ja nāksies pārtikt tikai no kartupeļiem. Bet stāsts jau nav par to, jaunie tarifi paredz, ka viņa kopā ar sunīti jau šoziem var kļūt par bomžiem. Kāds varbūt padomāts, ka viņa nekad mūžā nav strādājusi, nav mācījusies vai ieguvusi doktora grādu nepareizajā zinātnē. Nē, viņa visu mūžu strādāja fabrikā pie komunistiem, tāpēc pati vainīga, ka pensija maza. Policisti līdzjūtīgi uzklausa pensionāri, pat nezinot, kā palīdzēt. Arī pašiem bērni jābaro, ja nu vienīgi no savas kabatas, bet kaimiņi uzzinājuši, arī prasīs...

Dzīres mēra laikā pie tautas kalpa sit augstu vilni. Dārgās glāzēs, kuras speciāli priekš šī pasākuma pasūtīja pie labākajiem glāžu meistariem ir unikālas. Special priekš tautas kalpiem, vienas vienīgās uz Zemes! Līsts dārgs šampis, kungi smokingos, dāmas vakarkleitās un smalkās kurpēs. Special priekš tautas kalpiem šefpavārs grilē sivēntiņu. Uz galda ir viss iespējamais no iespējamā smalkajiem tautas kalpu kuņģīšiem. Skan dzīvā mūzika. Noalgota grupa dzied jautras dziesmas un pohuju, ka kovid mirstības statistika sit augstu vilni un lohi sēž loh daunā.

Otrās grupas invalīde O šobrīd meklē vietu patversmē, lai pārlaistu nakti. Viņai kājās ir gumijas zābaki, bet visi īpašumi – mugursomā. Viņa nav bomzene, nedzer, nepīpē. Viņas ģimene vienkārši izmeta O no mājām kā kaķēnu, kurš uzdrošinājās pieaugt par kaitinošu runci. Viņas mēneša pensija ir 180 eiro, kuras dotajā momentā nav, jo invalīde O šomēnes šausmīgi izšķērdīgi dzīvoja, strādājot 12 h diennaktī! Viņa meklē jaunu darbu, jāīrē dzīvoklis par naudu, kuras nav. Nebūs darba, atliks tikai pansionāts, kur notriekt savu jaunību

Kādam šķitīs, ka fantazēju vai gļučiju. TĀ NAV TAISNĪBA! MĒS DZĪVOJAM LEIPUTRIJĀ! REDZU HALUCINĀCIJAS! Bet tā nav mana problēma, ja jūs tās neredzat. Prieks par jums, ka redzat ķīseļa upes un mannā krastus, - tā ir labi un ērti, un nav naktīs jāmokās ar bezmiegu, domājot par to, ka jauna meitene Rīgā šonakt var apsaldēt kāju pirkstus un jūtot savos pirkstos halucinācijas – apsaldējuma sāpes.

Un tā, mēs nonākam pie tā, ka mūsu sabiedrību var iedalīt ļoti rupji ņemot 3 grupās – parazīti, strādnieki un švalis. Strādnieks ir govs, kuram parazīts kā ap kāju aptinusies odze izzīž visu pienu. Govs paklausīgi stāv, jo zina, - ja protestēs, odze iedzels tesmenī. Švalis ir tie, ar kuriem parazīti nezina, ko iesākt, jo maz tolka no tādiem. Un tie ir pensionāri, invalīdi, nepaklausīgie, antivakseri, duraki, maģistri-bezdarbnieki, kuriem sirdsapziņa neļauj kļūt par tautas kalpiem, bet simtlatniekos viņi arī neiet un varza visādu jampampiņu, kas neklausa, dzīvo pa savam, dzīvo sev un kaut kā vēl nav nosprāguši no tām drupačām, ko parazīti pakaisa kā vistām no saviem lepnajiem galdiem. Švalim nav bail no kovida, nāves un pat ne no soda, jo švalis var zaudēt tikai elli, kurai viņu nolēmuši parazīti, kamēr parazīts var zaudēt savu paradīzi.

Tā ir realitāte bez atbildības. Visatļautība. Diršana zelta podos, kad tautai jāsaziedo nauda bērnu operācijām Ziemassvētku akcijās. Un pēc pastāvēšanas Doma Baznīcā, tautas kalpi dosies Ziemassvētku brīvdienās ar saviem privātajiem vertaļotiem, kurus vada privātie vertaļotu piloti. Un šogad nebūšot pat Jaungada salūta, jo kādam no tautas kalpiem steidzami nepieciešama operācija – vajadzīgs silikona implants vīrišķajam lepnumam, jo tā vēlas jaunā mīļākā. Deputāts apsolīja viņai šo dāvanu Ziemassvētkos, deputātam solījumi ir jāpilda!TADAS MUSU DZIVES PARALELES,

ne jau visi sociālā dienesta vadītāji, var atļauties nēsāt pierre Cardin kostīmus un Cucci optiskās brilles, tomēr manus krūšu kalnus, viņai nekad nepārspēt.