Ventspils bruģētās ielas

Tranzītielas nedrīkst būt no bruģa. Pārējas ielas - drīkst.
Ja notiek kaut kāda kanalizācijas avārija, tad nav jārok asfalts.

Es esmu laimīgs par Ventspils bruģetajām ielām, tik koptu pilsētas ainavu tās rada pretēji salāpītiem asfaltiem.

Lidija Ābola,Ventspilī un ne tikai Ventspilī.tās bruģētās ielas jau no pašiem pirmsākumiem(no tā bruģīša ražotnes)taisa par "naudas maisiem"ne vienu vien tautas ienaidnieku,arī dažu labu,kurš regulāri tiek ievēlēts pilsētā par "pašu dievu".Kas attiecas uz nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu,ja tai būtu saistība ar bruģīti,tad tas būtu sīkums,ja salīdzina ar to kaitējumu valstij un sabiedrībai,ko nes šāda privātā padarīšana tur,kur jābūt ir valsts monopolam.Tie nodokļi ir graši,ja salīdzina ar peļņu,ko savās kabatās iebāž visādi te kretīni,kurus sabiedrībā dēvē par uzņēmējiem.

Lidija Ābola,

izvēli lietot bruģakmens segumu asfaltbetona seguma vietā pamato vairāki faktori, taču galvenie no tiem ir ekonomiskais faktors un kalpošanas ilgums.

Ja pie līdzvērtīgas konstruktīvās seguma uzbūves bruģa segums brauktuvei izmaksā ap 32 – 35 EUR/m2, tad asfaltbetons ap 40 EUR/m2. Savukārt, ja bruģis kalpo ap 20-30 gadu, tad asfaltbetona kalpošanas laiks ir tikai 10 – 12 gadi.

Izvērtējot ielas, kas būvētas 1994.-1996. g., kad tirgū sāka parādīties bruģakmens materiāls, piemēram, Pils iela, Andreja iela, Peldu iela, Sinagogas iela u.c., kas ir jau 20 gadu un vecākas ielas, konstatējam, ka to kvalitāte joprojām ir laba, turklāt tik laba, lai tās nebūtu jāpārbūvē vēl tuvākos 10 – 15 gadus. Tajā pašā laikā daudz ielu, kas izbūvētas ar asfaltbetona segumu laika posmā no 1996. līdz 2002.g., ir jau pārbūvētas vai to segums ir sliktā tehniskā stāvoklī, piemēram, A.Puškina iela, Pāvila iela, Bērzu iela un citas ielas.

Jāatzīmē arī, ka, lai gan asfaltbetona kalpošanas laiks ir 10 – 12 gadi, arī šajā laika periodā bieži ir jāveic seguma remonta darbi, un asfaltbetona seguma gadījumā tas ir ne tikai darbietilpīgi, bet arī dārgi. Turklāt ielāps ne vienmēr ir estētisks, un tā kalpošanas laiks ir tikai ap 4 - 5 gadiem.

Arī bruģi reizēm ir nepieciešams remontēt, taču tas nozīmē atsevišķu ķieģeļu izcelšanu un nomaiņu, pēc darbu veiksānas nemaz neredzot, ka veikti kādi remontdarbi. Īpaši bruģakmens segums ir pateicīgs kabeļu izbūvju un inženiertīklu remonta gadījumos.

Tāpat ne mazāk svarīgs ir fakts, ka bruģakmens seguma izbūve pārsvarā gadījumos ir roku darbs, kas nodrošina darba vietas un nodokļu atgriešanu budžetā, pie tam bruģa izbūvi var veikt ap 9-10 mēnešus gadā, bet asfaltbetona izbūvi var veikt tikai pie āra gaisa temperatūras virs +10 C, kas ir 3- 4 mēneši gadā.

Ventspils pilsētā kopumā ir zema un pat ļoti zema satiksmes kustības intensitāte - 80 % ielās tā ir mazāka par 3000 – 4000 automašīnām diennaktī. Tādēļ tikai tādās tranzītielās kā Lielais prospekts, Dzintara iela, Kustes dambis, Robežu iela, Durbes iela, Zvaigžņu iela un vēl dažās ielās nav pamata izbūvēt bruģakmeni, bet pārejās ielās ir visi priekšnoteikumi, lai tās izbūvētu bruģakmens segumā.

Man personiski bruģis nepatīk,
jo ir posmi, par kuriem braucot šķiet ka piekare ir beigta. Tā viss vibrē un dreb, jo bruģis uzlikts nekvalitatīvi.
It kā brauktu nevis par ķieģelīšu,
bet Vecrīgas akmeņu bruģi.

Bruģis ir labs tajā ziņā, ka labi drenē ūdeni.Bet galvenais skaisti izskatās.

Novadniek, Krievijas un Latvijas ceļi ir apmēram vienā līmenī.
Bet Latvijas ceļi paliek aizvien katastrofālā ko - nesen braucu uz Liepājas pusi, bedre pie bedres, bedre pie biedres, bedre pie bedres...

Pašam nav apnikuši murgi par noziedzniekiem?
Prezidents ka prezidents, katrā gadījumā valstij no viņa lielāka jēga nekā mūsējai no mūsējā.
Uzlabojumi būs?
Kad pūcei aste ziedēs...

Bruģītim tā vibrācijas skaņa ir lielāka par asfaltu, bet nu salīdzināsim citu pilsētu asfaltētās ielas. Bedres bedru galā. Ja salikti ielāpi, tad tie dilst divreiz ātrāk. Un kur tad nu tās nejēdzības, kad vienā vasarā kāda pašvaldība dabūjusi naudu asfaltam un to uzliek, bet nākamajā vasarā to visu rok augšā, jo nu redz dabūjuši naudu siltumtrases nomaiņai. Izcili!

Pat ja mūsu ielās būtu jāmaina siltumtrase, tad to pašu bruģīti smuki saliktu atpakaļ. Bet mūsējie dara visu reizē - gan siltumtrasi maina, gan ielas segumu liek.

Humorīgi ka drebelīgākais bruģa posms ir Vasarnīcu ielā pie domes:)

Igdienā braucot pa Ventspils ielām sāk piegriezties ģieģelīšu radītais fons zem autiņa riteņiem

Ventspilī ielas bruģē no 1994. Tātad 23 gadu laikā var nobruģēt tik daudz. Un tas ir izdevīgi- remonta gadījumā izņem un atliek atpakaļ to pašu bruģi . Vēl jau svarīgi, ka zem bruģa jaunas komunikācijas.