Ētmanītis!
Jautājums kur skatās PVD un kafejnīcas ērmanītis īpašnieki! Vai galvenajam pavāram nav jāveic pasniegtā ēdiena kvalitātes kontrole? Vai tiešām ir sasniegts jau bezkaunības kalngals?
Kā var zupā ielikt desu, kurai vispār nav novilkts plastmasas apvalks? Es nerunāju par dabīgo zarnas apvalku, bet konkrētu plastmasas apvalku, kas ir jānoņem! Tad ir jautājums cik daudz cilvēku ir jau apēduši ēdienu ar plastmasu. Un tas nebija tikai atsevišķiem gabaliem bet gan visai partijai, arī smalki rīvētiem gabaliem. To pavārs nevar nepamanīt gatavojot!! Nu nav citu variantu kā paņemt to porciju un aizvest parādīt PVD, jo ir vienkārši neēdams. Un nav arī pirmais nepatīkamais gadījums. Bērns ēdot zupu uzkoda uz kaula gabala un nolauza zobam gabalu. Vai tiešām zupās ir jāatstāj kaulu gabali, kur praktiski no gaļas nebija ne smakas!
Nīdētāji, kas saka ka vajag tāpēc ēst mājās, var paklusēt. Tāpēc ir kafejnīcas, kur labi paēst, bet ērmanitis ir zem katras kritikas!
Komentāri (31)
Aizgāja komentāri.
Visi mēs esam cikvēki. Arī tajā iestādē. Un kļūdīties var.
Saprotams, ka mūsdienas un viss tiek kārtots caur forumiem utt..
Tāpēc šeit ir daudz kafe un izvēlēties, kur iet paēst tiešām ir.
Par cenām...Nu komon! Varētu padomāt, ka kafenes ar labdarību nodarbojas. Visam ir cenas augšā! Jūs veikalā neejat vai kā?
Hūtis
Piekritu pluss vēl tas ka pasūtot ēdienu, virtuvē rosās pavārs ar vēl darbiniecēm un ciemiņiem ar mazu bērnu uz rokām, tas ar normāli.
Dzīve ir pilna ar grūtībām. Tas kā mēs tiekam ar tām galā padara mūs diženus. Nekad nevienam sasniegumi nav pienesti uz sudraba paplātes. Jebkurā dzīves jomā uzvara ir jāizcīna cīņā. Kārtējā izaicinājumā tev šīs atziņas palīdzēs un iedvesmos uz dižiem darbiem.Izturību kolektīvam,lai negativais paliek pie viņiem,kam grūti!
Kasparssrapsk, tev iebildumi par bērnu uz rokām? Ārā vai atstāt normāli būtu, kā padomijā?
Mājās, kur cilvēki dzīvo, teicama kārtība nav nekad. Vienmēr jau var labāk. Un tik pieprasītā kafejnīcā kā Ērmanītis ir ļoti jauks interjers. Man no sākuma gala ļoti uzrunāja īstas eļļas gleznas pie sienām ar latviskām dabas ainavām (pat tagad, sen neesot, atceros tur gleznu ar lupīnām), nevis kaut kādi fotošopi vai ķīnas pakaļdarinājumi, kā mēdz būt pat dižos krogos.
Kam nepatīk, lai iet uz savu "mākslīgo intelektu", kur bambusa krēsli , nav bērnu uz rokām un viss perfekts.
Nesaprotu, kāpēc šim autoram bija vairrākkārt jāviļas- te bērns zobu lauž, te atkal desas apvalkos. (Starp citu tādas ir arī Narvesenā. Es reiz brīnījos, izrādās tā plaststmasa esot dabīga...) Kaut kāds mazohisms sistemātisks.