Vissatļautība skolās.
Visur tiek runāts ka bērnu tiesības tiek pārkāptas.Bet kur tas ir rakstīts ka bērns skolā drīkst šādi izturēties.?
1.Rupji izturēties
2.Aizskart skolotājus
3.Pārkāpt cilvēktiesiskās normas
4.Vai tad bērns skolā ir tik pat kā dieva lomā ko gribu to daru,un ko gribu to sūtu d****?
Ko ar šādu uzvedību taisāmies izzaudzināt,mežoņus?Cilvēkus bez ētikas kulturālības pieklājības?Bērnav nav tiesības ne skolā ne uz ielas braukt kādam augumā to nu man neviens neiestāstīs ka tādas esot bērnu tiesības.
Komentāri (43)
Nu ja, kādi vecāki, tādi bērni.
Nu, ko tad ieliki mīnusu? Laikam pats tāds, kuram savi bērni neinteresē.
Tie ir stulbie valdības likumi.
Konkrētāk, lūdzu!
Tīģer, tas jau visā pasaulē, ne tikai šitajā latvijiņā.
Audzināt vajag, audzināt! ("Limuzīns Jāņu nakts krāsā")
Ne jau visa pasaule skrien līdzi stulbiem likumiem.
Mani dēli ir izauguši gudri un inteliģenti. Viss tikai vecākos. Ja būs dzērāji un pļunduri, tad arī bērni būs tādi paši.
To es nepiekrītu ka vecāki tādi paši ,bet izlaiz gan vecāki par daudz, tas gan
ja skolotājs pateks kadu sliktu vādu tulīt vecāki aizskries taisnoties.Un berns saprot ka viņam ir tiesības darīt ko grib. Kā krievu laikā nedrīksēja papīkstēt stundās tad dabūja pa ausīm ,un izauga kārtīgi cilvēki. Kas tagad izaug pļempaki ar telefoniem rokās
Jap! Bingo, Tīģeri un kaimiņ!
Kā saka , ko sēsi , to pļausi, tik tālu esam ar visatļautību daudzās jomās, mežonīgais kapitālisms un nekas vairāk , groži ir palaisti vaļā un te ir rezultāts , nekāda paklausība, cieņa pret vecākiem cilvēkiem, skolotājiem. Paldies Dievam , mani bērni paspēja izaugt pirms visa šī murga ,kas notiek skolās.Var jau mājās audzināt pareizi , bet, ja ārpus tām viss notiek nepareizi, nekas labs nav gaidāms.
Nekādu murgu neredzu.
Klasēs, kur mācās manējie, bērnu savstarpējās attiecības ir labākas nekā manā skolas laikā.
Jā, viņi ir kritiskāki pret skolotājiem, jo skolotājas aurēšanu uz sevi neuzskata par pašsaprotamu lietu.
Varbūt nav arī tik bijīgi pret citu vecākiem, sakot - čau! labdien vietā :)
Liela muiža..
Un kas var izaugt no tāda bērna, kuru miesīgā māte apsaukā bļadj, matj un citiem vārdiem? Man te viena tāda virs galvas dzīvo. Žēl puiku. Viss ir dzirdams, kā jau paneļu mājā.
Savā ziņā šeit var vainot arī likumdevēju un izpildvaru, kuri ar savu rīcību ir panākusi to, ka bērniem ir tikai tiesības, bet tikpat kā nav pienākumu. Mums savulaik bija vairāk pienākumu, mazāk tiesību, un tikai tāpēc mēs esam izaudzināti par atbildīgiem cilvēkiem, kuri ciena vecākos cilvēkus, kuriem nav vienaldzīgi līdzcilvēki., kuri prot novērtēt citu cilvēku darbu. Kaut vai tāds sīkums - agrāk skolniekiem bija jātīra savas klases, un tas iemācīja nemēslot tur, kur pašam nākas kopt, bet tagad visiem priekšā un pakaļā apkopējas, un var mēslot šie izlaisti bērniņi, jo nekad aiz sevis nav bijis jāsakopj. Prātam neaptverams fakts, ka skolnieks var skolotājai runāt pretī un pat nolamāt.
Tas tiek darīts apzināti - pieņemti attiecīgi likumi, kas bērnu "tiesību" lozungu aizsegā it kā rūpējas, lai tas būtu pasargāts no kaut kā šķietami ļauna. Tanī pat laikā to, kas ir patiesi ļauns un nederīgs, ne tikai neierobežo, bet pat pabalsta un uzteic.
Tajos pašos likumos ir arī noteikti bērnu pienākumi. Vai kāds no vecākiem ir vērsies kādās valsts vai pašvaldības instancēs šādā jautājumā - bērns sevi neapkopj, bērns nepiedalās majas darbos, bērns ar cieņu neizturas pret saviem vecākiem? Tas ir likumā noteikts kā bērna pienākumi mājās.
Bērnam ir arī pienākumi pret sabiedrību. Tikai jautājums - kas var būt šajos gadījumos prasītājs, ja bērns šos savus pienākumus neievēro? Un kas būs bērnam, ja pret viņu tiks tāda prasība izvirzīta? Vai ir kāda praktiska pieredze kaut kur aprakstīta?
22.pants. Bērna pienākumi mājās
(1) Bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos.
(2) Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.
23.pants. Bērna pienākumi pret sabiedrību
(1) Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam.
(2) Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
(3) Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību.
(4) Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi.
(5) Bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.
(6) Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.
Tā kā mūsdienu bērniem ļoti pietrūkst darbaudzināšanas (un ne tikai – vispār audzināšanas) un cieņas pret apkārtējiem cilvēkiem, Izglītības likums nosaka: skolēniem ir jāpiedalās izglītības iestādes vides uzkopšanā un labiekārtošanā atbilstoši izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Ir tikai loģiski, ja skolēns drīkst samitrināt sūkli un notīrīt tāfeli, izslaucīt grīdu vai pacelt nomesto papīru. Taču likuma izmaiņas nebūt nenozīmē, ka skolā var likt lietā padomju laika tradīcijas, kad bērniem stundu laikā vajadzēja, piemēram, dežurēt skolas ēdnīcā.
Tāpat skolēniem ar cieņu jāizturas pret Latvijas valsti un tās Satversmi, vēsturi, valsts simboliem, sabiedrību un latviešu valodu, jāievēro pedagogu, skolēnu un citu personu tiesības un intereses.
"Skolēniem ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi."
Skolēnu pienākumos ietilpst apgūt pamatizglītības programmu, ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi, nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību, neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību, būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās, atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā.
Daļa skolēnu pārprasti uzskata, ka tikai viņiem ir tiesības uz savu viedokli – diemžēl bieži arī aizskarošu, lai gan Izglītības likumā rakstīts, ka, aizstāvot savas domas un uzskatus, nedrīkst aizskart citu personu cieņu un godu.
Visos laikos iepriekšējie ir pukstējuši par nākamo paaudzi, sevi idealizējot un jaunos noliekot.
Tā kā nav ko iespringt.)
Būs jau labi.
Diezgan apšaubāmi, vai pats (pati) rakstītāja vispār skolā pabijusi. Tik analfabētisku tekstu bīdītājam ne to vien var nākties piedzīvot.
Šitādi stulbeņi mani baigi kaitina ,kuri piesienas ne pa tēmu .Pasēdi uz poda gudreli ,vai gudrele
Kad mēs augām,tad tā negāja!
Jā, zāle tad bija zaļāka :D
Sveika Kristīne
Liels paldies Tepatvienam vai -ai par 22. pantu!
Beidzot ir minēti pienākumi, tikai es tos redzu pirmo reizi mūžā, domāju ne vienīgi es...
Pie bērniem nāk uz skolu speciālisti, lai stāstītu par viņu tiesībām nevis pienākumiem, diemžēl.. Un vēl iedod numuru, kur zvanīt, ja viņu pamatā kaut kas neapmierina... Te nu tas ir valsts iekārtas darbs.
Lai gan mūsdienās vairumā gadījumu 22. pants tiek pārkāps teju visos apakšpuktos...
Sekojoši rodas jautājums - Kāds soda mērs pienākas???