Laikapstākļi pēdējās nedēļas mūs lutina, tādēļ pirmais apkures rēķins nesolās būt pārāk skarbs un maku, cerams, vien mazliet papluinīs. Kā drusku stiprāks vējš rudens pievakarē. Pilsētas iedzīvotājiem šajā sezonā nedaudz samazināts apkures tarifs, un ventspilnieki rudens vējiem parasti ir gatavi – pēc spējākiem pūtieniem ātri prot samobilizēties un jau rīta agrumā novākt lūzušos zarus.
Sasildīt maciņu 0
7. novembris, 11:06 | Dagnija DrungilaPērnruden kāda sētniece pirms pirmās solītās rudens vētras nepacietībā jau berzēja rokas – nebūšot vairs zem lielajiem kokiem katru rītu pa drusciņai lapas jāvāc, jo vējš lielumu noraus, tās tad savāks un līdz sniegiem varēs mazliet atvilkt elpu. Apbrīnojami norūdījušies tie mūsu sētnieki gan lietū, gan salā, gan smagā darbā. Un apbrīnojami norūdījies piejūras vējos ir arī ventspilnieks, paaudžu paaudzēs uz vārdu galotnēm dvašu ekonomēdams, jo tās jau tāpat vējš aizpūtīs.
Par to, ka šoziem vējš zēģelēs pa visiem pakšiem, jau vairākus mēnešus mūs brīdina no dažādām tribīnēm. Laika prognozi noklausījušies, vairāki uzņēmēji, noslēdzoties vasaras sezonai, laikraksta lappusēs stāstījuši, ka šo ziemu gaida, jostas savilkuši. Vairāk josta jāsavelk tiem, kuru uzņēmumu durvis visbiežāk virina vasarnieki. Tāda ir mūsu piejūras pilsētas specifika, un liela daļa uzņēmēju, strādājot šādos apstākļos vairāku gadu garumā, ir jau norūdījušies. Par tiem, kuri savu uzņēmumu durvis apmeklētājiem vēruši nesenāk, ir cits stāsts – viņiem šī ziema būs vēl nopietnāks pārbaudījums.
Par vietējiem uzņēmējiem mudina domāt arī šajā laikraksta numurā lasāmā intervija ar SIA Azeron valdes locekli Robertu Daiginu. Viņš par izdzīvošanu ziemā nerunā, jo šim ražošanas uzņēmumam raksturīga pavisam cita veida sezonalitāte, ne manis pieminētā. Uzņēmējs neslēpj, ka viņu produkts lielākoties tiek radīts pavisam citam tirgum, ne vietējam, un viņu neietekmē nedz tūristu plūsmas, nedz vietējais iedzīvotājs, kurš vasarā atļaujas mazliet vairāk nekā laikā, kad jāmaksā lielāki ikmēneša rēķini. Tomēr Daigins iezīmē citu jautājumu, kas aktuāls visiem, kas strādā pie uzņēmuma zīmola veidošanas, produktu izstrādes un klientu piesaistīšanas, – viņš tiešā un netiešā veidā runā par uzņēmuma vērtībām. Par to, ar kādu rūpību tiek izstrādāts produkts un kā uzņēmums attiecas pret klientu – nevis mirdzošām acīm lūkojoties uz klienta maku, bet vēlmē dalīties ar paša radīto. Pāris reižu ir izdevies pa pieliekamā lodziņu ielūkoties uzņēmumos, kuros ir līdzīga vērtību sistēma. Kur cilvēkiem mirdz acis par to, ko viņi dara, un klients ir daudz kas vairāk par ienākumiem kasē. Viņu vērtības piesaista citus cilvēkus gan klientu, gan darbinieku statusā, un rezultātā tiek ne tikai sasildīts uzņēmēja maciņš, bet iegūst vietējā kopiena. Šī iemesla dēļ atkal apņemos rudens un ziemas vējos visiem spēkiem sildīt vietējo uzņēmēju maciņus un mudinu to darīt arī citus. Pēc iespējām.
Komentāri (0)