Zemei nelielā attālumā lidos garām asteroīds

Speciālisti uzsvēruši, ka asteroīda, kura diametrs sasniedz aptuveni 400 metru, orbīta ir kārtīgi izpētīta un nepastāv draudi, ka tas varētu ietriekties Zemē vai Mēnesī.

«Tas nav potenciāli bīstams asteroīds, toties sniedz labu iespēju izpētīt šo debess ķermeni,» AFP citē Nacionālā zinātnes fonda astronoma Tomasa Statlera sacīto. Zinātnieks uzsvēris, ka šoreiz nenāksies tērēt nedz naudu, nedz laiku, lai sagatavotu zondi, kas dotos uz asteroīdu.

Līdzšinējie pētījumi liecina, ka tas ir tā dēvētais C klases asteroīds, kas, visticamāk, sastāv no materiāliem ar lielu oglekļa daudzumu un nelielu silikātu iežu piemaisījumu. NASA speciālists Dons Jeomenss norādījis, ka zinātniekus interesē gan tas, vai uz asteroīda ir kādi krāteri, gan tas, vai uz tā atrodas ūdeni saturoši minerāli vai pat ūdens ledus formā. Ja šī hipotēze apstiprināsies, parādīsies iespēja nākotnes kosmisko ceļojumu laikā asteroīdus izmantot kā savdabīgas ūdens uzpildes stacijas.

Debess objekta sastāva noteikšana ir svarīga arī tādēļ, ka Visumā atrodas asteroīdi, kas potenciāli apdraud mūsu planētu, tādēļ vajadzīgas zināšanas, kas nepieciešamības gadījumā ļautu novērst šādu asteroīdu radītos draudus. Perdjū universitātes profesors Džejs Melošs, piemēram, aplēsis – ja Zemē ietriektos 2005 YU 55 lieluma asteroīds, tas radītu vairāk nekā puskilometru dziļu krāteri, kura diametrs sasniegtu 6,5 kilometrus. Asteroīda trieciens izraisītu vismaz 7 balles stipru zemestrīci, ja tas iekristu okeānā, rastos milzīgi cunami viļņi.

Šajā gadījumā gan tas nedraud, turklāt speciālisti, izmantojot datormodelēšanu, secinājuši, ka vismaz tuvāko 100 gadu laikā 2005 YU 55 nekādus draudus mūsu planētai neradīs. Jāpiebilst, ka iepriekšējo reizi kāds asteroīds tik tuvu garām Zemei palidoja 1976. gadā, taču toreiz nopietni novērojumi netika veikti, jo zinātnieki nemaz nezināja par asteroīda tuvošanos.

2005 YU 55 vistuvāk Zemei atradīsies otrdienas vakarā pulksten 23.28 pēc Griničas laika. Kaut gan asteroīds ir samērā prāvs, tā novērošana ar neapbruņotu aci nebūs iespējama – nepieciešams teleskops ar vismaz sešu collu lielu spoguli, skaidrojis Nacionālā zinātnes fonda astronoms Skots Fišers. Viņš arī piebildis, ka amatieriem novērot asteroīdu būs samērā grūti lielā kustības ātruma dēļ.

Nra.lv