Lai Līgo svētki būtu droši!

Kā liecina ikgadējā pieredze, Līgo svētkos un Jāņos visbiežāk deg dārza mājiņas, siena šķūņi, nojumes, pārkurinātās pirtis. Lietū izmirkušie un nosalušie Jāņu bērni tieši šeit turpina svinības, lai sagaidītu rīta gaismu, un nereti telpās smēķē un izmanto sveces. Pirtis tiek kurinātas pārāk centīgi, bieži tās atstātas bez uzraudzības. Savukārt, no glābšanas darbiem visbiežākie ir cietušo un bojā gājušo atbrīvošana no transporta līdzekļa pēc smagiem ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī glābšanas darbi uz ūdens un noslīkušo meklēšana.

Kad visas somas jau saliktas pie durvīm un esi gatavs doties zaļumos, vēlreiz pārliecinies, vai ūdens krāns aizgriezts un gludeklis izslēgts. Kaimiņi diez vai priecāsies par tradicionālo Līgo nakts lietu savā dzīvoklī. Parūpējies, lai pēc svētkiem nav jāatgriežas izpostītā dzīvoklī.

Dodoties atpūsties dabā, bieži tiek pazaudētas mantas, tajā skaitā arī māju un automašīnu durvju atslēgas. Noglabā tās drošā vietā! Turklāt, lai palīdzētu atvērt durvis, būtu jāmeklē nevis glābēju, bet atslēdznieku palīdzība, kuriem arī svētku laikā var būt brīvdiena.

Arī cilvēkus, kuri nolēmuši svinēt Jāņus pilsētā, aicinām būt uzmanīgiem. Atceries, ka atkritumu tvertne nav ugunskurs, kur var iemest nenodzēstu izsmēķi. Nez, vai degoša atkritumu tvertne iedvesīs patīkamu Jāņošanas atmosfēru, it sevišķi, ja tā aizdegusies tuvu kādai mājai, vai vēl ļaunāk – tavā dzīvoklī. Izvairies arī no šašliku cepšanas uz balkona. Iespējams apakšējā stāva kaimiņš balkonu izmanto kā vecu un nederīgu mantu noliktavu. Taču, ja no augšas viņa balkonā ielidos kāda dzirkstele vai oglīte, izraisot ugunsgrēku, vainīgs būs gaļas cepējs.

Protams, Jāņu svinēšana nav iedomājama bez ugunskura. Tādēļ arī šim svētku galvenajam atribūtam jāizvēlas tā cienīga vieta, lai visus apgaismo un silda, taču neko nenosvilina. Pirmkārt jau to nedrīkst darīt mežos, jo ir izsludināts uguns bīstamais periods.

Vietu nevajadzētu izvēlēties koku un ēku tuvumā, lai nenodeg viesmīlīgā Jāņu tēva māja. Jāņem vērā arī vēja virziens, lai liesmas nepārmestos uz kaimiņu māju. Zaļumos iederas fiziskās aktivitātes, un nebūs lieki apkārt ugunskura vietai aprakt zemi, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Savlaicīgi atnes pie ugunskura arī spaini ar ūdeni – tas noderēs, ja negaidīti kaut kas aizdegas, var atveldzēt arī kādu pārkarsušu Jāņu bērnu. Ugunskurā nemet riepas un tukšās plastmasas pudeles un citus atkritumus, jo smirdīgie dūmi, kas izdalās tiem degot, neļaus sajust ne pļavas puķu smaržu, ne arī svaigi ceptā šašlika aromātu, turklāt tie var būt pat indīgi.

Visvairāk svētkus gaida bērni. Pasākumu rīkošanas laikā par viņiem nedrīkst aizmirst ne mirkli. Redzot, kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai un kurina ugunskuru, mazajiem šķiet, ka arī viņiem ļauts padraiskoties. Bez šaubām, viņiem ir jāuztic kāds darbiņš, lai nebūtu laika nedarbiem. Taču ugunskura kurināšanu un desiņu vai šašlika cepšanu tomēr pieaugušajiem jāatstāj savā ziņā.

Tiem, kuri pirms svētku sākuma vēlas izpeldēties, tas būtu jāizdara vēl pirms alus nobaudīšanas. Kad reibums galvā, ne vien jūra, bet arī visas pārējās ūdens krātuves var likties līdz ceļiem. Turklāt peldvietu labāk kārtīgi apskatīt, vai nav bedres un dūņas, vai ūdenszāles netraucēs izkļūt krastā. Jāuzmanās arī no zvejnieku ieliktajiem tīkliem, jo kļūsi par lielo lomu un bez citu palīdzības no ūdens izkļūt neizdosies.

Papardes ziedu meklējumos, nav vērts pārāk dziļi doties mežā, jo apmaldoties, pārējiem nāksies tevi meklēt vēl cītīgāk nekā papardes ziedu. Ja nu tomēr esi izlēmis doties šajā nakts pārgājienā pa mežu, vismaz kabatas lukturīti un mobilo telefonu gan paņem līdz, jo tas palīdzēs atrast atpakaļceļu. Ja mežā smēķē, rūpīgi nodzēs cigareti, lai neaizdedzinātu mežu. Izdegušā mežā papardes vairs nezied!

Kad jāņubērni nolīgojuši, ir vēlme doties gulēt, tad nu kur pagadās: cits teltī, cits mašīnā, cits, senatnes garšu meklējot, uzlien šķūņaugšā. Lai arī tur nav aizlieguma zīmes „Nesmēķēt 10 metrus no ieejas!”, vēlams to tik un tā tur nedarīt. Vasarīgā siena smarža taču ir daudz patīkamāka nekā gruzdošas šķūnīša krāsmatas. Arī tiem, kuri ielīduši patīkamā lauku mājas gultā, ieteicams atstāt pietiekami daudz spēka, lai aizsmēķēto cigareti nopīpētu līdz galam.

Savukārt tie, kuri svētkus svin dzīvoklī vai arī pēc atgriešanās mājās vēl izlēmuši pavakariņot vai pabrokastot, nedrīkst aizmirst par uz plīts uzlikto katliņu vai pannu un gaidot iecerēto maltīti doties nosnausties. Kad no piedegušā katliņa pa logu jau velsies ārā dūmi un garāmgājēji par to informēs ugunsdzēsējus, pats „pavārs” jau var būt smagi saindējies ar dūmiem.

Daži noderīgi padomi kurinot ugunskuru:

• ugunskura vieta nedrīkst būt koku, ēku, degošu materiālu tuvumā, kā arī jāņem vērā vēja virziens;
• apkārt ugunskura vietai jāaprok zeme, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, krūmiem utt.;
• aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
• ugunskuru nedrīkst atstāt bez uzraudzības;
• neatstāt mazus bērnus bez uzraudzības pie ugunskura;
• ieteicams lai pie ugunskura vietas būtu dzēšanas līdzekļi – ugunsdzēšamie aparāti vai sliktākajā gadījumā spainis ar ūdeni;
• ugunskurā nededzināt sintētiskos materiālus, gumijas riepas un tamlīdzīgas lietas, kas degot izdala indīgas vielas;
• netuvoties un nelekt pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiskās drēbes, kas viegli un ātri aizdegās;
• atstājot ugunskura vietu, tas jānodzēš pilnīgi lai izslēgtu ugunsgrēka iespējamību.

  Ja nu tomēr ir izcēlies ugunsgrēks vai atgadījusies kāda nelaime, kas apdraud Tavu vai līdzcilvēku veselību vai dzīvību, nezaudējiet laiku un nekavējoties zvani uz tālruni 112.