Ventspilnieki iecerējuši kārtējo ambiciozo projektu Solārā Vecpilsēta Ventspilī un Liepājā, kam veiksmes gadījumā būs jāapvieno mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi Vecpilsētas arhitektūrā un dizainā un vienlaikus jāspilgtina pilsētas kultūras un mūzikas dzīve.
Projekts Solārā Vecpilsēta pretendē uz līdzfinansējumu no Eiropas pilsētvides atbalsta iniciatīvas programmas Jaunais Eiropas Bauhaus. Ventspils jau otro reizi pretendē uz ES līdzfinansējumu no pilsētvides inovatīvas attīstības atbalsta programmas. 2019. gadā, pateicoties šīs programmas finansiālajam atbalstam, Ventspils kopā ar Valmieru uzsāka Eiropas nākamās paaudzes mazo pilsētu projekta īstenošanu. Šoreiz Ventspilij atkal meklēja partneri, jo projektā var piedalīties pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, skaidro Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš. Šoreiz Ventspils partneris iecerētajā projektā ir Liepāja, tomēr vadošā loma projektā pieder mūsu pilsētai.
Bauhaus principi paredz objektu izveidi, izmantojot jaunas metodes, jaunus materiālus un inovatīvas pieejas būvniecībā. Ja projekta iesniegums saņems Eiropas programmas atbalstu, tad Ventspils un Liepājas vēsturiskajos centros tiks ieviesti novatoriski energoefektivitātes un alternatīvo enerģijas avotu eksperimentāli risinājumi. Standarta risinājumi vēsturiskajā pilsētas apbūvē nav piemēroti, jo, piemēram, tradicionālie saules paneļi un kolektori no dizaina viedokļa nav estētiski un nesaskan ar seno ēku arhitektūru.
Tāds projekts ir liels izaicinājums Ventspilij, atzīst Vītoliņš. Projektam jābūt inovatīvam un jāpiedāvā pilnīgi jauni risinājumi, kas iepriekš nav izmantoti ES pilsētās. Līdz ar to ventspilnieku idejai – lai tā uzvarētu konkursā –, būs jākonkurē ar citām pašvaldībām nevis nacionālā, bet ES līmenī. Jebkurā gadījumā par ēku energoefektivitāti ir jādomā ne tikai jauno apbūvju rajonā, bet arī pilsētu vēsturiskajās daļās, kur ēku enerģijas patēriņš ir daudz lielāks nekā mūsdienu jaunbūvēs. Tā ir kopīga problēma visai Eiropai, norāda idejas autors, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs. Jaunās tehnoloģijas, kas parādās tirgos, piedāvā dažādu veidu saules paneļus – dakstiņu veidā jumtam, caurspīdīgo logu un fasāžu plākšņu veidā u.tml.
Jauno solāro tehnoloģiju un nākotnes paneļu testēšanai dizaina testēšanai ēkām Vecpilsētā VATP tiks izveidots testēšanas centrs.
Ja Ventspils projektam būs lemts saņemt finansējumu, tad mēs būsim pirmie Eiropā, kas eksperimentē un pielieto jaunas tehnoloģijas vēsturiskajā apbūvē. Ventspils pieredze var noderēt citām Eiropas pilsētām. Tādēļ jau šobrīd Ventspils saņēmusi partnerības pieteikumus no sešām ES pilsētām – Tartu (Igaunija), Kauņas un Klaipēdas (Lietuva), Štrālzundes (Vācija), Vestervīkas (Zviedrija) un Otēnas (Francija).
Ventspils pilsētas domes administrācija jau ir iesniegusi projekta pieteikumu ES finansējuma piesaistei. Atbilde jāgaida pēc pusgada, proti, vasaras vidū. Iespējamais finansējums ir 6,25 miljoni eiro, no kuriem vietējai pašvaldībai būs jāinvestē tikai 20%. Projektu Solārā Vecpilsēta Ventspilī un Liepājā plānots īstenot laikā no 2023. līdz 2027. gadam.
Runājot par visa projekta saturu, pilsētas domes priekšsēdētājs kā ventspilniekiem nozīmīgu daļu minēja Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas paplašināšanu. Šo projekta daļu plānots īstenot sadarbībā ar Kultūras ministriju. Bijušās ātrās palīdzības stacijas teritorijā Annas ielā 11 paredzēts uzcelt Kultūras rezidences centru jeb citiem vārdiem – Komponistu namu. Topošajai komponistu rezidencei tiks izsludināts metu konkurss, kuram būs jāpiedāvā līdztekus arhitektoniskajiem risinājumiem arī projektā pieteiktās solārās Vecpilsētas tehnoloģijas. Komponistu nams juridiski tiks apvienots ar tagadējo Rakstnieku un tulkotāju namu.
Rezidences darbības pamatfinansējumu, tostarp stipendijas rezidentiem, tāpat kā līdz šim, nodrošinās Kultūras ministrija. Pēc Vītoliņa teiktā, līdz šim ar kultūras ministru projekts pārrunāts divas reizes – pagājušajā rudenī vizītes laikā Ventspilī un tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām. Izveidota kopīga darba grupa, kuru vada Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietniece Ineta Tamane. Darba grupā iekļauti pārstāvji no Kultūras ministrijas, Latvijas Komponistu savienības u.c. Plānota iepazīšanās ar līdzīgu objektu Zviedrijā – Komponistu māju Visbijas pilsētā.
«Ideju par Komponistu mājas izveidi ceram attīstīt un virzīt, neatkarīgi no tā, vai tiks atbalstīts Solārās Vecpilsētas projekts,» norāda Vītoliņš. Šim objektam iespējama finanšu līdzekļu piesaiste no dažādiem avotiem.
Komentāri (13)
Prieks dzirdēt par šādiem projektiem, lai izdodas mūsu pilsētai.
Vispār jau tā teritorija piederēja Ventspils Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai.
Vai nav paredzams šo Psrs laikā atņemto īpašumu viņiem atdot atpakaļ?
Pieteikties uz īpašumiem vai to kompensāciju varēja līdz 1996.g.
Nu ja, plānots bija torni būvēt augstāku, laist tur iekšā tūristus un braukt klāt ar augstāku mašīnu, trepes nolauzīs.
Nabagmājai pieder tā teritorija, vienkārši cita risinājma vairs nebija.
Atbild Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa:
Komentētājam reku ir taisnība, jo tiešām, savulaik, nekustamo īpašumu Annas ielā 11, Ventspilī izmantoja Ventspils Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Saskaņā ar pieejamo informāciju, jau 1872. gadā ziņās ir pieminēts ugunsdzēsēju depo Annas ielā, pie pilsētas rātsnama.
Ja arī Ventspils Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai pastāvēja tiesības uz īpašuma tiesību atjaunošanu, tā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un termiņā nav veikusi darbības, nolūkā atjaunot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Annas ielā 11, Ventspilī, kā arī nav izrādījusi cita veida iniciatīvu pārņemt apsaimniekošanā minēto īpašumu. Nekustamais īpašums Annas ielā 11, Ventspilī ir Ventspils valstspilsētas pašvaldības īpašums. Īpašumtiesības zemesgrāmatā ir reģistrētas 1998. gadā.
Nu labi, tad jūs zinat ko darat. Piesienos.
Kur ir arka?!
Jā, kur ir arka?
Vispār, piedošanu, man sāk likties ka tur viens otrs beidzot ir nozvanījis pēdējo pajēgu.
Nu labi ka skanēs mūzika bet šitāds izklāsts zem tāda lūk virsraksta, Kristap mans fb draugs, ko tu pīpē??
Izejam no tā ka - re kur neatliekamā palīdzība, re kur Konstes valdījumi, rakstnieki un tulkotāji, labi, kāds māk varbūt arī pie klavierēm apsēsties vai ģitāru līdzi paķēris. Pāri laukumam ir baznīca ar ērģelēm kur tiklab daudz kas var norisināties.
Bet nav no tā jāiztaisa koncetzāle, man škiet, ja Lielajā laukumā tāda jau eksistē un arī šad tad uzdod jautājumus, korektus un savu reizi ne visai.
Bet tam ir, pardon, kāds sakars ar moderno enerģētiku, nudien viss vēsturiski estētiskais ir jāaizvāc lai būtu vieta mūsdienīgai saimniekošanai?! Jūsu līdzfinansējumu shēmas noved pie apšaubāmiem rezultātiem, varbūt saksim to pamanīt?
Te jau krievam ar raķeti nav jāšauj - paši atbrauc un noārda. Jo arka kļuvusi bīstama un lielākiem transporta līdzekļiem par zemu. Tad otrā pusē ir nobalsināta siena kur varējāt izlauzt vārtus un braukt, šito es nezinu, vajadzēja jaunas viras un to tad varēja ielikt. Bet vēl pilsētā ir kaut kur līdzīgs objekts? Es nezinu, kas var pieņemt tādu lēmumu bet no estētiskā viedokļa te ir zaudējumi - rātslaukumam kopumā.
Labi, nu es arī nemāku mūrēt arkas un gribēdams nedrīkstētu tur.
Nav varbūt arī tik traki bet - teiksim, stāsts ir par to ka izzūd pamazām tā Ventspils kuru ventspilnieks ir pazinis un tās vietā ceļas koncertzāles, viziumi ar lūrāmkamerām visos kaktos bet labāk jau cilvēkam netiek, ja tu vienkārši tā ej pa ielu un gribi kaut kur iegriezties - tajā pašā rakstnieku mājā piemēram. Ja jūs gribat lai lieliski iespējams kontrolēt cilvēku plūsmas, bēgļu armijas un reptiloīdu apakšvienības - labs ir, neviens jums par šo nepārmetīs un miskasti aiz vārtiem neapgāzīs.
Tas ir 100%, vienmēr kad ambulance brauc, nedod Dievs nositīs miglaku nost un dakstiņi nobirs!
Šito te - sorī, ja, kas izdarīts nu izdarīts bet es diezin vai iečohnīšos te.
Vispār jau klātienē tīri neko, baigi neslikti vēl, paldies. Nu, var arī tā ja jau tā izdomājuši, beigu beigās atpakaļ jau tik un tā viņu neviens nemūrēs.
Man nepatīk atkal jau izbraukātais zāliens Skroderu ielā 11.