Vēja parkā atrod beigtu ērgli

Beigto jūras ērgli pie vienas no Platenes pļavā uzbūvētajām vēja elektrostacijām nedēļas nogalē atrada iedzīvotājs, kurš bija devies pastaigā ar suni. Veiksmīgas sagadīšanās dēļ suns pievērsa saimnieka uzmanību zemē guļošajam, sasalušajam putnam, kas, iespējams, pie citiem apstākļiem tā arī būtu palicis nepamanīts.

Par atradumu iedzīvotājs paziņoja arī Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, kas nekavējoties reaģēja un ieradās Platenē. Putns tika savākts, un tiek organizēta ekspertīze, lai noskaidrotu tā bojāejas iemeslu. Ornitologs Jānis Ķuze, kuru Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti piesaistīja, lai pārliecinātos par putna sugu, Ventas Balsij skaidro, ka bojā gājis Latvijā aizsargājam putns – jūras ērglis. Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte neslēpj, ka, neskatoties uz slikto ziņu par putna bojāeju, «šis ir tāds laimīgs gadījums, kad ar mums sazinās un izdodas piefiksēt notikušo, pirms plēsīgie dzīvnieki putnu ir apēduši. Tas mums dod iespēju precīzi noteikt putna sugu un nāves iemeslu.» Savukārt Platenes iedzīvotājs, kurš vēlas palikt anonīms, stāsta, ka šajā vietā atrod jau otro ērgli. Turklāt vīrietis ir pārliecināts, ka pats savām acīm piefiksējis arī trešo gadījumu, taču toreiz zvēri, visticamāk, jau bija paguvuši notiesāt ērgļa ķermeni un pāri bija palicis tikai spārns.

Beigtais jūras ērgli atrasts aptuveni 20 metru attālumā no vēja elektrostacijas, kas ir vistuvāk meža joslai. «Vizuāli apsekojot, konstatējām, ka putnam ir lauzts spārns tuvu pie tā pamatnes. Būtībā tas nozīmē, ka putns ar šādu spārnu nespēj palidot, kas ļauj izdarīt ticamu pieņēmumu, ka trauma gūta tieši pie elektrostacijas,» stāsta Sāmīte, piebilstot, ka arī 2020. gadā šajā vēja parkā fiksēta aizsargājamas sugas putna bojāeja.

Savukārt Ķuze atklāj, ka šis ir trešais viņam zināmais gadījums ar vēja parkos konstatētiem bojā gājušiem jūras ērgļiem Latvijā. Vienlaikus ornitologs piebilst: «Kamēr nav veikta ekspertīze, apgalvojums, ka putna spārnu lauzis vēja elektrostacijas spārns, vēl ir spekulatīvs. Par to jāpārliecinās ekspertīzē.» Ķuze skaidro, ka atrastais putns nav gredzenots un ir vēl jauns jūras ērglis, kas parasti dodas tālākos klejojumos, nekā to dara pieaugušie šīs sugas putni. Jūras ērgļi ligzdošanas vecumu sasniedzot piecu gadu laikā.

Dabas aizsardzības speciālisti, komentējot šo gadījumu, norāda uz problēmām putnu monitoringa jomā vēja parkos. Viņu ieskatā, šobrīd spēkā esošā kārtība, kad atsevišķos vēja parkos vispār nav paredzēts veikt šādus novērojumus, bet citos tas uzlikts par pienākumu vēja parka īpašniekiem, nesniedz objektīvu informāciju. Taču, lai vēja parku būvniecību un ekspluatāciju plānotu tā, lai kaitējums dzīvajai dabai būtu iespējami mazāks, šādi dati speciālistiem ir ārkārtīgi nepieciešami. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad vēja parku tīkls Latvijas teritorijā, tai skaitā jūras piekrastē, kļūst blīvāks un ir plāns vēja parkus būvēt arī Latvijas mežu teritorijās. «Ja mums būtu kvalitatīvs monitorings, mums būtu cita līmeņa informācija, uz kuras pamata pieņemt lēmumus par vēja elektrostaciju tīkla attīstību,» norāda Ķuze.

Ornitologs piebilst, ka šobrīd notiek vadīšanās pēc ārvalstu datiem, taču ne vienmēr situācijas ir salīdzināmas un katrai vietai ir sava specifika. Turklāt ārvalstu prakse pierāda, ka vietas izvēle ir ļoti būtiska, kā piemēru minot konkrētu gadījumu Norvēģijā, kur pēc tam, kad nepiemērotā vietā tika uzbūvēta vēja elektrostacija, konstatēta simtiem putnu bojāeja. Tāpat Ķuze piebilst, ka mūsdienu tehnoloģijas, savienotas ar kvalitatīvu izpēti, ļauj samazināt iespējamo kaitējumu dzīvajai dabai. Tiek speciāli nokrāsoti vēja turbīnu spārni, uzstādītas radaru sistēmas, kas reaģē apstājoties, kā arī tiek pielietoti citi tehnoloģiski risinājumi. Uz Ventas Balss jautājumu, kādēļ Latvijā šobrīd šāds plašāks monitorings potenciālajās vēja parku būvniecības teritorijās netiek mērķtiecīgi veikts, Ķuze atbild, ka «tas būtu jājautā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai».

Tikmēr Sāmīte uzsver, ka minētajam vēja parkam Platenē ietekmes uz vidi novērtēšana tika veikta jau sen un bija stipri vienkāršota, arī bojā gājušo putnu monitorings ekspluatācijas laikā tam netiek īstenots. Tieši tādēļ pārvaldē šobrīd top vadlīnijas, kā dabas vērtību sargātāju ieskatā būtu jāvērtē vēja parku ietekme, tai skaitā ietekme uz putniem. «Mēs atsevišķos gadījumos pamanām šo lielo plēsējputnu bojāeju, taču ir vēl daudzas citas putnu sugas, kas tiek ietekmētas,» skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve. Viņa uzsver arī Ventspils novada specifiku, kur šobrīd topošajos teritorijas plānojuma grozījumos plašas meža zemju teritorijas paredzētas vēja parku būvniecībai. Pēc Sāmītes domām, būtu svarīgi jau šobrīd veikt pētījumus, lai noteikti, kuras no teritorijām tomēr būtu nosakāmas kā liegums vēja enerģijas ražošanai un kurās savukārt kaitējums dzīvajai dabai nav tik liels. Tā, piemēram, daudzās Eiropas valstīs, kur vēja parku attīstība jau ir daudz ilgstošāka, pamatojoties pieredzē, ap jūras ērgļa ligzdošanas vietām tiek noteikts liegums pat 2–3 kilometru rādiusā, bet sešu kilometru rādiusā tiek veikta detalizēta izpēte.

Taču, atgriežoties pie konkrētā gadījuma, dabas aizsardzības speciālisti aicina arī medību kolektīvus, kuru teritorijas atrodas vēja parku tuvumā, neatstāt nomedīto dzīvnieku iekšas un neveikt piebarošanu, jo tas var kalpot kā papildu plēsīgos putnus pievilinošs faktors.