Bažas par piesārņojumu neapstiprina

Pirmdien Ventas Balss redakcijā vērsās kāds iedzīvotājs, kurš sarunas laikā sevi dēvē par dabas novērotāju, lai dalītos redzētajā un pastāstītu par iespējamu vides piesārņojuma problēmu. Vīrietis stāsta, ka svētdien vakarpusē kopā ar draugu devušies uz Ventu makšķerēt – pie Dienvidu mola, līdzās krastā izceltajam zvejas kuģim Azova. Sākotnēji ūdens upē, kā ierasts, bijis tīrs un bez redzamām izmaiņām, taču vēlāk tajā parādījusies «melna masa». Vējš tovakar pūtis no ziemeļiem. Netālu strādāja gruntssūcējs Vlieree. Makšķernieki novērojuši, ka upes padziļināšanas darbu rezultātā ūdens un grunts masa, kas izplūst no kuģa, ir melna. «Pirmo reizi tādu redzēju. Viss krasts palika galīgi melns, pa virsu kaut kas peldēja,» turpina iedzīvotājs. Sarunas laikā vīrietis pieļāva, ka, pūšot ziemeļpuses vējam, netālu esošajā smilšu krastā vajadzētu būt redzamām iespējamā piesārņojuma paliekām. «Mūsu domas, ka tā ir nafta,» pašu izdarītajos secinājumos dalās makšķernieks.

Pēc sarunas uz minēto vietu devās arī Ventas Balss darbinieki. Apstaigājot upes krastu no automašīnu stāvlaukuma virzienā uz Dienvidu molu, ūdenī acīmredzama ķīmisku vielu klātbūtne nebija manāma. Līdzīgi arī krastā.

Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece informēja, ka domē nav saņemtas ziņas par ūdens piesārņojumu.

Atsaucoties uz iedzīvotāja novērojumiem par grunts un ūdens masas krāsu, Zīlniece vērsa uzmanību, ka upes gultni, atšķirībā no pludmales krasta, neklāj baltā smilts. Tumšu nokrāsu var radīt ne tikai ķīmiskas vielas, kā to pieļāva iedzīvotājs, bet arī dabiskas izcelsmes vielas, tostarp ieži, dūņas, zemes kārtas.

Ventspils brīvostas pārvalde gruntssūcēja Vlieree pakalpojumus izmanto kopš pagājušā gada, kad par ārpakalpojumu tika noslēgts līgums ar Nord Company. Arī Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidro, ka, smeļot grunti, ūdens, kas tiek iesūkts kuģī, saduļķojas upes dabisko sanesumu, tostarp dūņu, ūdenszāļu, kā arī citu dzīvo un nedzīvo organismu dēļ, un tā rezultātā rodas tumša nokrāsa.

Vides uzraudzības nodaļas vadītāja zināja teikt, ka naftas produktu noplūdes Ventspilī nav bijušas vismaz pēdējo 10 gadu periodā.

Ventspils brīvostas priekšrocība ir tās dziļūdens piestātnes, kā rezultātā uzņēmumi, kas darbojas brīvostā, var apkalpot lielākos kuģus, kādi var ienākt Baltijas jūrā. Pēc Ieviņas sacītā, Ventspils brīvostas pārvalde regulāri seko līdzi gultnes dziļumam un veic kuģu ceļu attīrīšanu no sanesumiem. Kopš pagājušā gada tas tiek darīts ar 1955. gadā būvēto gruntssūcēju Vlieree, kas ir 76 metrus garš, 10 metrus plats un kuģo zem Belizas karoga. «Ventspils brīvostas pārvalde savā darbā ļoti rūpīgi ievēro visas vides aizsardzības prasības,» komentējot radušos situāciju, pauž pārvaldes pārstāve.

Pēc divām nedēļām, proti, no 1. oktobra līdz 15. novembrim grunts padziļināšana uz laiku tiks pārtraukta zivju migrācijas dēļ.

Kur vērsties, ja ir aizdomas par vides piesārņojumu:
Valsts vides dienestā – zvanīt pa tālr. 26338800 (gadījumos, kad nepieciešama nekavējoša rīcība). Citos gadījumos var izmantot mobilo aplikāciju Vides SOS vai rakstīt uz e-pastu [email protected].
Ventspils Pašvaldības policijā – zvanīt pa tālr. 63680808 vai 28680808.
Zvanīt uz 112, ja iespējamā piesārņojuma dēļ pastāv apdraudējums cilvēku dzīvībai, veselībai un apkārtējai videi, kā arī gadījumos, kad nav iespējams izvērtēt apdraudējuma riskus.