Pēdējos gados Latvijā pieaugusi kopbraukšanas platformu un automašīnu koplietošanas pakalpojumu popularitāte. Mūsdienīgās iespējas raksturo ne tikai ērtības un zemākas pārvietošanās izmaksas, bet arī rūpes par vidi un klimatu. Tomēr vienlaikus tas ir izaicinājums taksometru nozarei.
Tehnoloģiju attīstība ir veicinājusi jaunu pakalpojumu rašanos, tostarp transporta nozarē, kas cita starpā ir ilgtspējīgi un atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un klimatu. Cilvēki aizvien biežāk izmanto kopbraukšanas iespējas, tāpat arvien pieprasītāki kļūst automašīnu koplietošanas pakalpojumi, tādējādi taupot resursus, samazinot oglekļa izmešu daudzumu un veicinot zaļāku dzīvesveidu.
Taksometru pakalpojumu nozarē šobrīd izjūt pieprasījuma kritumu. SIA Fortūna 2 īpašnieks Agris Grundmanis pieļauj, ka pieprasījumu pēc taksometru pakalpojumiem un attiecīgi pasažieru skaita samazinājumu patlaban ietekmē vairāki faktori, tostarp, iespējams, arī Ventspilī nesen ienākušais CityBee, kas ir koplietošanas automašīnu platforma. Tomēr, pēc Grundmaņa sacītā, pagaidām ir grūti izdarīt jebkādus secinājumus, īpaši – ņemot vērā to, ka taksometru pakalpojumu nozare regulāri saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. «Kā pa viļņiem. Kā jau vienmēr. Es jau esmu pieradis pie šī visa,» nosaka uzņēmuma īpašnieks.
Aizvadīto vasaru, pirmo pēc divu gadu pārtraukuma pandēmijas dēļ, uzņēmējs raksturo kā ļoti labu; beidzot bijis iespējams atgūties pēc grūtā kovida laika. Taču par to, ka caurmērā taksometru nozarei neklājas viegli, liecina arī skaitļi – ja agrāk Ventspilī bija 80 taksometru, tad šobrīd ir 13. «Bet es domāju, ka mēs izdzīvosim jebkuros apstākļos,» tā Grundmanis.
Lietuvā dibinātā koplietošanas automašīnu platforma CityBee Latvijas tirgū ienāca 2019. gadā, un kopš augusta pakalpojums pieejams arī Ventspilī. Viena no koplietošanas auto priekšrocībām ir iespēja mašīnu izmantot tikai tad un tik daudz, cik nepieciešams, maksājot par ceļā pavadīto laiku un nobrauktajiem kilometriem. Esot izpētīts, ka viena koplietošanas automašīna var aizstāt 12 personīgās automašīnas, tādējādi rezultātā tiek mazināts kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā, pilsētās ir vairāk brīvu vietu un mazāk sastrēgumu uz ceļiem.
«Skatoties uz ikdienā veikto braucienu skaitu, redzam, ka pakalpojums kļūst arvien pieprasītāks,» pakalpojuma pieprasījumu Ventspilī komentē CityBee pārstāve Agnese Kapteine. Tā kā ar koplietošanas automašīnām var pārvietoties gan pilsētas robežās, gan arī doties tālākos braucienos, atstājot mašīnu galamērķī, to skaits konkrētā vietā ir mainīgs. Piemēram, vakar ap pusdienlaiku Ventspilī bija pieejami kopskaitā 11 spēkrati.
Uzņēmuma pārstāve informēja, ka līdz septembra sākumam Ventspilī bija noticis viens ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīta CityBee automašīna, taču tās vadītājs nav bijis negadījuma izraisītājs. Tāpat Ventspilī līdz šim nav konstatēta ļaunprātīga mašīnu bojāšana un novietošana ārpus atļautajām stāvēšanas zonām. Pēc Kapteines stāstītā, pēdējā gada laikā izveidota cieša sadarbība ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, jo uzņēmumam ir svarīgi ne tikai tas, lai autobraucēji atbildīgi izturētos uz ceļa, bet arī lai augtu kopējais drošības līmenis uz ceļiem. Piemēram, tā iemesla dēļ ir ieviesti automatizēti zvani un īsziņas uz klienta tālruni, ja tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums.
Paradumu maiņa zaļākai Eiropai
Eiropas zaļajā kursā mērķis ir līdz 2050. gadam panākt reģionā tādu dzīvesveidu un saimniekošanu, lai neatstātu negatīvu ietekmi uz klimatu. Viens no būtiskākajiem punktiem tā sasniegšanā ir siltumnīcefekta gāzu jeb SEG emisiju samazinājums. Savukārt transporta nozare ir viens no lielākajiem SEG emisiju radītājiem. Vieglie auto rada 12% no SEG emisijām. Tādēļ līdztekus tādiem pasākumiem kā pāreja uz videi draudzīgiem transporta līdzekļiem, tai skaitā – elektroauto, svarīga ir arī iedzīvotāju paradumu maiņa.
Koplietošanas auto attīstība ir viens no punktiem klimata neitralitātes plānā, lai šādu paradumu maiņu veicinātu. Īpaši būtiski tas ir pilsētvidē, jo arī pilsētā dzīvojot ne vienmēr ir iespējams iztikt ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai kājām.
Koplietošanas paraduma ieviešana ir būtiska arī, ņemot vērā šī gada jūnija Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos par stingrākiem emisiju standartiem jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem. Tā paredz atteikties no iekšdedzes dzinēja transporta, kā arī daudz stingrākus emisiju rādītājus, ko vecākas automašīnas neiztur. Attīstīts koplietošanas transporta pakalpojums un paradumi tādējādi varētu kalpot kā risinājums tiem iedzīvotājiem, kuriem Eiropas ieviestie noteikumi vecākos iekšdedzes dzinēja auto aizliegs izmantot, bet jaunu personīgo auto tie nevarēs iegādāties.
Komentāri (17)
Bolt stāvdrāži izpogā visus, ja runā par publisko satiksmi.
Vēl vajag drošus un ērtus veloceliņus no guļamrajoniem līdz centram. Tad bailīgākie un kautrīgākie arī atstās savus smirdekļus sētā.
No kura "guļamrajona" nav veloceliņa vai vienkārši labas ietves pa kuru nokļūt līdz centram vai jebkurai citai pilsētas daļai? Tīri interesanti būtu apskatīt..
Ganību ielā viss veloceliņš ar vaļņiem no koku saknēm, vienā daļā vēl briesmīgs asfalts abās pusēs, augstās apmales, tumšs. Pilnīgi negribas vairs sēsties uz velosipēda.
Sāksim ar vislielāko - 9-nēm. Jau pa Inženieru jāklumburē un jādalās ar kājāmgājējiem. Nokļūstam pa Saules līdz Lielajam P. un ... labi, griežam uz Kosmosa pusi, izbraucam starp ōmēm un bērniem pie laiviņām un tas arī viss. Var, protams pa Parka, Loču, Valdemāra doties uz tirgu jeb bibliotēku, DC. Vai aiz sliedēm dzīvojošie pa Tērauda un Rūpniecības ielas plezīrceliņiem.
Pats es braucu pa ielu, mani tas nesatrauc, jo pa gājēju trotuāru ir drausmīgi neērti.
Ir daži pudeļu kakli drošai braukšanai ar velo, kas nemaz nav sarežģīti likvidēt. Itkā ir daļēja vēlēšanās atdzīvināt vecpilsētu tai pašā laikā nelaist cilvēkus tur.
Kā var pārvērst ielu drošai braukšanai ar velo? Likvidēt auto stāvēšanu ielas malās (mums taču ir milzums daudz stāvlaukumu), organizēt satiksmi vienā virzienā
Veloceliņi Ventspilī vairāk tūristiem domāti.
Kā noteikt, kurš veloceliņš ir paredzēts tūristiem un kurš parastajiem ventspilniekiem? Vai ir aizliegts izmantot iedzīvotājiem tūristiem paredzētos celiņus?
Nelaime tā,ka ventspilnieki par slinku,lai no automobiļa pārsēstos uz divriteni arī ikdienā!Par ērtībām jāmaksā,un nu jau krietni dārgāk.Ne bezīnu,ne soļarku vai gāzi no dīķa nepasmels,tas viss tagad maksā bārgu naudu.Un vārds "taupīt" daudziem ir kļuvis pasvešs...
Šis labs trollings :) Viss tūristiem - veikali, kafejnīcas, ielas, trotuāri un pat pludmale ar visu zilo karogu :D
reku, ne visiem tie 50-60 eur mēnesī ir svarīgāki par psihisko/fizisko veselību. Ziemā katru rītu kuļoties ar riteni pa kupenām vai nesen piedzīvotajos +32 grādos īsti nekāda dzīvošana nesanāk.
Vienkārši veloceliņi ir neērti. Katrs posms varbūt vēl tā,bet savienoti diezgan tā neloģiski. Un vēl veloceliņš ir atdalīts no ietves un ar asfalta segumu.
Aizbraucot ar velo no Tārgales vasarnīcām līdz tirgum. Kā nepārkāpjot satiksmes noteikumus škersosiet tiltu?
Nu jau nu gan kritika pavisam nevietā. Parādiet man kādu pilsētu, kur veloceliņi vai vispār braukšana ar velo ērtāka kā Ventspilī! Nekādu problēmu guļamrajonos. Grūtāk ir dzīvokļos dzīvojošajiem (īpaši šaurajās hruščovkās), jo to riteni nav fiziski kur likt. Ja blakus tiem miljons bērnulaukumiem varētu vēl velonovietnes saņemties sabūvēt, tad vispār būtu paradīze. Tas gan nav pārmetums kādam, jo pašiem īpašniekiem jau vien būtu par to jādomā, tikai tāds skaists sapnis saulainā pēcpusdienā :)
Amsterdama :)))
Nepiekrītu. Tur velo vienkārši brauc visur - gan pa veloceliņiem, gan pa parastiem ceļiem, gan pa gājēju ceļiem, un visi viņus visur laiž.
Kuldīgā.
Kuldīgā vispār labāk tikai ar kājām pa šaurajām ieliņām.
Piekrītu Varim, Ventspilī veloceliņu infrastruktūra ir ļoti augstā līmenī.