Klimata pārmaiņas – lokāli risināma globāla problēma

Tās nepieciešamību apstiprina ne vien pētījumi, bet par to aizvien skaļāk kliedz pati daba ar plūdiem un ekstrēmiem laika apstākļiem pat līdz šim dabas kataklizmu ziņā mērenos reģionos. Latvijas iedzīvotāji gan pagaidām klimata pārmaiņas neuztver kā lokālu, bet vairāk globālu problēmu. Taču, neskatoties uz domstarpībām par to, vai klimata pārmaiņas ir nenovēršams un dabisks cikls vai tomēr cilvēku saimnieciskās darbības rezultāts, nav noliedzams, ka klimats mainās un cilvēkiem jāpielāgojas, vienlaikus domājot par negatīvās saimnieciskās un sadzīves ietekmes mazināšanu uz dabu. Ventas Balss uzsāk tematisko rubriku par šo tēmu, iepazīstinot vispirms ar Eiropas zaļā kursa prioritātēm un aktualitātēm Latvijā.

Klimata pārmaiņas – ietekmētas vai dabīgas?

Lai arī varētu rasties priekšstats, ka klimata pārmaiņas ir tikai mūsdienu aktualitāte un šobrīd īpaši saasināta problēma, patiesībā par tām zinātnieki ar pētījumiem un pierādījumiem klajā nāca jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados. Vides un klimata problēmas aktualizēja arī dažādas nevalstiskās organizācijas, īstenojot vērienīgas un radošas akcijas, tādējādi pievēršot politikas veidotāju uzmanību. Viena no pasaulē zināmākajām vides aktīvistu akcijām bija par vaļu medību aizliegumu, kas veiksmīgi arī izdevās, panākot arī politisku rezultātu jeb pasaules valstu vienošanos par medību aizliegumu. Protestētāji pret vaļu medībām izmantoja aukstā kara tematiku, kā arī Dāvida un Goliāta cīņas pievilcību, pārdodot pasaulei ideju par nepieciešamību aizsargāt vaļus. Organizācijas Greenpeace aktīvisti nostājās starp lielu Krievijas zvejas kuģi un vaļiem mazā piepūšamā laiviņā, kurā pēc tam atgriezās vienā no ASV ostām. To nofilmēja un izplatīja pasaules medijos. Tiesa, zinātnisks apstiprinājums vaļu medību ietekmei uz vaļu populāciju tā arī nenotika, taču mērķis tika sasniegts. Līdzīgas protesta akcijas sekoja par kodolizmēģinājumiem, jūru un okeānu piesārņošanu ar toksiskām ķimikālijām.

Vienlaikus zinātnieki jau gadu desmitiem nākuši klajā ar pētījumiem par to, kā paaugstinātas oglekļa emisijas un citas gāzes rada siltumnīcas efektu, kas nozīmē, ka vidējā temperatūra paaugstinās jeb planēta Zeme uzkarst, ledāji kūst un līdz ar to notiek pārmaiņas dabā, izmainās klimats, tiek piedzīvots aizvien vairāk kataklizmu, no kurām visvairāk cieš pasaules nabadzīgākie reģioni.

Taču līdzās pētījumiem, kas apstiprina klimata izmaiņas, kā arī tiešu cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz tām, tiek izplatīts arī viedoklis, ka klimata pārmaiņas nav saistītas ar cilvēkiem, bet ir dabisks, ciklisks process un tādēļ arī nekāda cilvēku darbība – fosilo resursu izmantošana, dabas piesārņošana ar plastmasu – to nevar novērst. Līdz ar to mēs varam turpināt dzīvot kā līdz šim. Neskatoties uz to, ka sabiedrībā šis klimata pārmaiņu nenovēršamības un cilvēku nevainības viedoklis klejo, zinātnieku vidū tomēr valda salīdzinoši liela vienotība par to, ka ir jārīkojas, lai kopīgiem spēkiem nepieļautu, ka vidējā temperatūra uz planētas paaugstinātos par diviem grādiem. Dabas kataklizmas pat reģionos, kuros tās netika piedzīvotas, pasaules valstu politiķus tomēr mudinājušas vienoties par kopīgu rīcību, jo vides politikas specifika ir tāda, ka tai nav valstu robežas un vairāk kā jebkurā citā jomā rīcībai valstu starpā jābūt saskaņotai. Nav jēgas pieņemt videi draudzīgus pasākumus vienā valstī, ja to nedara citas.

No protesta akcijām līdz Parīzes nolīgumam

Apvienoto Nāciju Organizācija izvērta aktīvu diskusiju par nepieciešamību reaģēt uz dabas un zinātnieku brīdinājumiem un pieņemt tādus lēmumus, kas mazinātu cilvēku saimnieciskās, rūpnieciskās darbības ietekmi uz dabu. Arī Latvija bija starp tām valstīm, kas 2015. gadā pievienojās Parīzes nolīgumam – daudzpusējam starptautiski saistošam dokumentam, kurā valstis vienojas, ka klimata pārmaiņas ir reālas, tās veicina rūpnieciskā ražošana un fosilo resursu izmantošana, kas rada siltumnīcefekta gāzes jeb tā dēvētās SEG emisijas. Ņemot to vērā, pasaules valstīm ir savstarpēji jāvienojas par vienotu rīcību, lai šo piesārņojumu novērstu, un jātiecas uz klimatneitrālas saimniekošanas sasniegšanu līdz 2050. gadam. Taču šī vienošanās Eiropas Savienībā ietver arī tuvākus soļus. Pirmkārt, līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Taču pagājušajā gadā šis mērķis tika padarīts ambiciozāks – līdz 2030. gadam šīs emisijas samazināt par 55%. Balsoties uz šādu pamatojumu, papildinot to arī ar ekonomiskiem mērķiem, Eiropas Savienība uzņēmusi tā dēvēto zaļo kursu klimatneitralitātes virzienā, un cīņa pret klimata pārmaiņām ir viena no Eiropas Parlamenta prioritātēm.

Eiropa – zaļais pionieris

Eiropas Savienība ir bijusi viena no galvenajām un aktīvākajām dalībniecēm ANO sarunās par klimata pārmaiņām. Pirms gada Eiropas Parlaments apstiprināja Klimata likumu, ar kuru klimta neitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam Eiropas Savienībai ir juridiski saistoša, un dokumentu pakete, kas ietver gan šos izvirzītos mērķus, gan noteikumus, gan arī attiecīgu finansējumu un tā izlietojumu, tiek dēvēts par Eiropas zaļo kursu. Tiesību akti, kas Eiropai ļaus sasniegt zaļā kursa mērķus, ir izklāstīti paketē Fit for 55. Eiropas plāns neaprobežojas tikai ar enerģētiku un SEG emisiju mazināšanu rūpniecībā, tā mērķi ir daudz ambiciozāki un iedalāmi vairākās jomās – atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikas attīstībā, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveidē, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Finansējuma nodrošināšanai zaļā kursa īstenošanai izstrādāts Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns, kas ietver arī vērienīgu atbalstu reģioniem un kopienām, kas pāriet uz zaļo ekonomiku, īpašu atbalstu paredzot reģioniem, kas atkarīgi no ogļu izmantošanas. Te jāpiebilst, ka Eiropas zaļie plāni izslēdza gan ogļu izmantošanu, gan atomenerģiju, gan dabasgāzi no tiem, kuri tiek uzskatīti par zaļajiem resursiem. Taču diemžēl situācija šobrīd pasaulē arī Eiropas Savienību spiež plānus koriģēt un, visticamāk, ambiciozie mērķi par atteikšanos no oglēm, par to, ka koksnes izmantošana enerģētikā ir samazināma un atomenerģija izslēdzama no zaļā atbalsta saņēmējiem, tiks samazināti.

Latvijas sabiedrībai nav prioritāte

Lai arī Latvijas valdība un Saeima šos starpvalstu dokumentu apstiprinājusi, kā arī Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā skaidri pausta apņemšanās doties klimata neitralitātes virzībā un izstrādāt ar to saistītu normatīvo regulējumu, finanšu atbalsta mehānismus, tai skaitā Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, Latvijas sabiedrībā klimata jautājumi nav starp prioritārajiem. Latvijas sabiedrība klimata pārmaiņas vairāk uztver kā globālu, no tiem attālinātu, nevis lokālu un vietējā sabiedrībā akūtu problēmu. Vairākos Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālo zinātņu pētījumos jau 2021. gadā veikti sabiedriskās domas pētījumi atklāj, ka klimata pārmaiņas par visnopietnāko vai prioritārāko problēmu pasaulē jau pirms karadarbības sākšanas Ukrainā uzskatīja tikai 6% Latvijas iedzīvotāju. Par tiem vairāk pagājušā gada septembra RSU Zinātnieku brokastīs atklāja pētniece Vineta Kleinberga. Saskaņā ar rezultātiem visvairāk klimata pārmaiņas kā problēmu redz iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ieņēmumiem un tādi, kas ir nodarbināti publiskajā sektorā. Vismazāk klimata pārmaiņas kā problēmu saskata iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, pamatizglītību, bezdarbnieki, laukos dzīvojošie un krievu valodā runājošie. Lielākā daļa Latvijas sabiedrības klimata pārmaiņas uzskata tikai par problēmu pasaulē, ne Latvijā. Nedaudz vairāk kā puse norāda uz nopietnību un aktualitāti arī Latvijā, bet tikai viena trešdaļa saista klimata pārmaiņas ar negatīvu ietekmi uz sevi un ģimeni. Interesanti, ka sievietes klimata pārmaiņām pievērš lielāku nozīmību nekā vīrieši. Minētajā aptaujā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki skaidrojuši arī Latvijas sabiedrības viedokli par klimata pārmaiņu cēloņiem. Tie atklāj, ka tikai 12% no aptaujātiem uzskata, ka klimata pārmaiņas nav saistāmas ar cilvēku rīcību un tās izraisa dabas procesi paši par sevi. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji pārstāv uzskatu, ka klimata pārmaiņu iemesls ir gan cilvēku rīcība, gan dabas procesi, bet 30% domā, ka pie vainas ir tikai cilvēku darbība.

Savukārt starp nozīmīgākajām klimata pārmaiņu sekām Latvijas iedzīvotāji ierindo ekstrēmus laika apstākļus un dabas katastrofas, kā arī piesārņojuma palielināšanos, bet, domājot par sekām Latvijas kontekstā, kā galveno draudu saredz tieši piesārņojuma palielināšanos, nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Signalizē arī daba Eiropā

Vienlaikus aizvien vairāk Eiropas iedzīvotāju ik dienu sasniedz ziņas par dažādām dabas katastrofām un netipiskiem laika apstākļiem nevis attālākos pasaules reģionos, bet tepat Eiropā. Šonedēļ Igaunijā tornado nopostījis saimniecību, Portugāle, Spānija un Francija cīnās ar ekstremāla karstuma ietekmētiem plašiem savvaļas ugunsgrēkiem. Sinoptiķi prognozē, ka, visticamāk, tiem palīgā nenāks daba, jo gaisa temperatūra pēc Celsija skalas 40 grādus pārsniegs līdz pat nedēļas nogalei. Vienlaikus arī lietavas un negaisi Eiropā kļūst aizvien spēcīgāki un postošāki. Ekstremāls sausums un karstums mijas ar intensīviem lietus periodiem un plūdu draudiem, tādējādi apliecinot, ka jau pagājušā gadsimta zinātnieku brīdinājumi par klimata pārmaiņu sekām arī Eiropā kļūst par realitāti.