Siltumenerģiju saņemsim no atkritumiem

Projekts, kura īstenošanai ķeras klāt Ventspilī, paredz no atkritumiem iegūtā kurināmā dedzināšanu, atgriežot energoresursus tautsaimniecībā kā kurināmo un elektroenerģiju un samazinot poligonā apglabājamo atkritumu apjomu. Ar Latvijas SIA MONUM noslēgtā līgumsumma ir 17,5 miljoni eiro, bez PVN. Šogad plānots pabeigt projektēšanu un uzsākt no sadzīves atkritumiem iegūtā kurināmā ražošanas un dedzināšanas stacijas būvniecību. Stacija tiks uzbūvēta pašreizējās katlumājas Pārventā, Talsu ielā 69, teritorijā. Būvuzraudzību īsteno kopuzņēmums LAKALME&CC3.

Ventspils atkritumu reģenerācijas projekts ir pirmais savā jomā un pagaidām vienīgais Latvijā, kas saņēmis atbalstu no ES fondiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Ņemot vērā PVN, kopējais investīciju apjoms projektā veido teju 22 miljonus eiro. ES līdzfinansējums – aptuveni 9,2 miljoni eiro. Nesen banka Luminor informēja par aizdevuma piešķiršanu Ventspils labiekārtošanas kombinātam 8,7 miljonu eiro apmērā iekārtu iegādei un celtniecības darbu veikšanai.

Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms norādīja, ka projekta realizācijā piedalās arī pašvaldības uzņēmums Ventspils siltums. Patlaban uzsākta projektēšana un projekta dokumentācijas sagatavošana. Kā skaidro Celms, Ventspils labiekārtošanas kombināts turpina pirms vairākiem gadiem iesākto sadzīves atkritumu šķirošanu, bet nešķirotie atkritumi nonāks poligonā sagatavošanai un tiks nogādāti katlumājā sadedzināšanai un siltumenerģijas iegūšanai.

No atkritumiem iegūtā kurināmā dedzināšana nodrošinās pilsētai 5,6 megavatus siltumenerģijas un aptuveni 2 megavatus elektroenerģijas. Vasaras periodā tāds siltumenerģijas daudzums pilnībā nodrošina pilsētas vajadzības. Ziemas periodā paralēli atkritumu dedzināšanai darbosies arī abas pašreizējās pilsētas katlumājas. «Vietējo sadzīves atkritumu dedzināšana nodrošinās daļu nepieciešamās siltumenerģijas un ļaus diversificēt izmantojamo kurināmo, respektīvi – mazāk iepirkt šķeldu un pilnībā atteikties no oglēm,» skaidro Ventspils siltuma valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris. Patlaban katlumāja Talsu ielā 69 siltuma tehnoloģiskā tvaika ražošanai daļēji izmanto ogles.

Ieviešot projektu, ievērojami samazināsies nešķiroto atkritumu apglabāšanas apjoms Pentuļu poligonā. Tas atbilst ES atjaunojamās enerģētikas politikai. Ar katru gadu ES ievieš arvien bargākas prasības attiecībā uz atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Līdz 2035. gadam ES valstīm ir jāpārstrādā vai atkātoti jāizmanto 65% sadzīves atkritumu un tikai 10% atkritumu varēs apglabāt poligonos. Šobrīd Latvijā tiek pārstrādāts mazāk kā 50% atkritumu, bet lielāko daļu ierok zemē poligonos.

Saskaņā ar ES fondu nosacījumiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam projekts ir jāpabeidz ļoti īsā laika posmā – līdz nākamā gada beigām. Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš skaidro, ka iepirkumu konkurss jaunas siltumstacijas projektēšanai un celtniecībai tika pabeigts pagājušajā gadā. Par uzvarētāju tika atzīta Nīderlandes kompānija, kura diemžēl nevarēja nodrošināt banku garantijas konkrētajā termiņā. Līdz ar to šā gada sākumā vajadzēja atkārtoti rīkot iepirkumu konkursu. Par uzvarētāju atzina Latvijas uzņēmumu MONUM. Savukārt Latvijas kompānijas apakšuzņēmējs ir Horvātijas uzņēmums, kas pirms diviem gadiem uzbūvēja Albānijā līdzīgu katlumāju, kurā izmanto no atkritumiem iegūtu kurināmo.

Bijušais pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atceras, kā radās ideja ražot siltumu no sadedzinātiem atkritumiem. Ventspilī varēja arī necelt dārgo ražotni, bet nogādāt sadzīves atkritumus dedzināšanai uz Brocēniem, kur jau tiek izmantota līdzīga tehnoloģija. «Taču nelaime tā, ka Brocēnos dedzina atkritumu, kas pienāk no ārzemēm,» norāda Lembergs. Savulaik viņš centās pārliecināt vides ministriju un zaļzemnieku partiju pieņemt lēmumu vismaz nepalielināt atļauto no ārzemēm ievesto atkritumu apjomu, tomēr neveiksmīgi. «Tādēļ nolēmām dedzināt atkritumus Ventspilī, jo tos apglabāt poligonā kļūst arvien dārgāk,» secina Lembergs.

Foto: Šonedēļ notika projekta darba sanāksme, kurā piedalījās Ventspils labiekārtošanas kombināta vadītājs Gaitis Celms (centrā), Ventspils siltuma vadītājs Arnis Uzaris (otrais no labās), pilsētas domes deputāts Didzis Ošenieks (centrā no labās), kā arī ģenerāluzņēmēja un būvuzrauga pārstāvji.