Atkritumu poligona Pentuļi attīstības otrajā kārtā paredzētie infrastruktūras pilnveidošanas pasākumi pieliks punktu apkārtnes piesārņošanai. Pagaidām bērzu jaunaudzē līdzās poligonam spirgtajā vējā jautri plivinās neskaitāmi, daudzkrāsaini plastmasas maisiņu karodziņi.
Aptuveni 4–5 metrus augstais poligona Pentuļi atkritumu kalns, kurā nonāk Ventspils, Kuldīgas un lielākā daļa abu šo novadu pagastu atkritumi, periodiski tiek pārklāts ar piecpadsmit centimetru biezu grunts slāni – lai nosegtu vieglākos atkritumus. Taču ventiņpuses jūras vēju spēks nav apturams. Vieglās plastmasas driskas kā uzticamas pavadones seko katrai spēcīgākai gaisa plūsmai.
Poligona atkritumu pieņēmējs Uldis Radelis stāsta, ka pirms vairāk nekā nedēļas vēja virpulis atkritumus aizrāvis līdz pat Liepājas ceļam – tur esot savākti trīs lielie maisi dažādu drisku. Kokos ieķērušos, novadgrāvjos sagūlušos un pa laukiem izmētātos plastmasas gabalus darbinieki vācot regulāri, taču, tikko uzpūš vējš, tā tie lido atkal.
Labiekārtošanas kombināta Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītājs Andis Kracis piekrīt sacītajam: «Nelīdz ne parastais, ne pārnēsājamais žogs, ko novieto šķērsām valdošā vēja virzienam. Atkritumu vieglākās daļas – plēves maisiņus – vējš paceļ pat piecu un vairāk metru augstumā. Atkritumu kalna plānotais augstums ir 20 metri – tik augstu žogu neuzbūvēt.»
Lai novērstu atkritumu nonākšanu apkārtējā vidē, iecerēts ap atkritumu uzglabāšanas šūnu stādīt kokus, kuru zari tūlīt uztvertu lidojošo sērgu un neļautu tai izplatīties tālāk. Taču vislielākās cerības tiek liktas uz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta – poligona «Pentuļi» infrastruktūras pilnveidošana.
Tās būtība: atkritumu pirmapstrāde, kas ļaus ievērojami samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu. Atkritumu pirmapstrāde notiek speciālā iekārtā, kurā atkritumu masu sadala mitrajā un sausajā frakcijā. No sausajiem atkritumiem tiek ražots kurināmais, ko izmanto kā piedevu kurināmajam cementa rūpniecībā.
Starp citu, Igaunijā no atkritumiem ražoto kurināmo materiālu izmanto siltumenerģijas ieguvei dzīvojamo māju apsildīšanai. Savukārt atkritumu mitro frakciju kopā ar attīrīšanas iekārtu dūņām izmanto komposta ražošanai. Rezultātā poligonā uzglabāšanai nonāktu tikai nepārstrādājamie atkritumi. Kracis skaidro, ka tuvākajā tiks izsludināts konkurss par iekārtas iegādi, bet tā varētu sākt darboties nākamā gada vasarā.
Atkritumu pārstrādes nozīmi apliecina visiem zināmie fakti: plastmasa sadalās vidēji 100 gados. Tā uzkrājas un iespaido vidi – bojā tās izskatu, kaitē dzīvajai dabai. Atkritumu daudzums uz Zemes pieaug proporcionāli tās iedzīvotāju skaitam. Pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits sniedzas pāri sešiem miljardiem, bet vē1 ap 1900. gadu uz Zemes dzīvoja tikai divi miljardi cilvēku.
Foto: Juris Ģigulis
Atvestos atkritumus kompaktors tūdaļ sapresē. Taču paši plānākie maisiņi nepakļaujas tehnikas stingrajai rokai. Vējainā laikā tie sacenšas lidošanā ar atkritumu pārlūkotājām – kaijām.
Komentāri (0)