Milzu vēja ģeneratoru projekti: jautājumi lielākā skaitā nekā atbildes

Regulārus skandālus jau vismaz piecu gadu garumā izraisa ne jau viens vai otrs elektrības ražošanas veids (HES, TEC, koģenerācijas stacijas, vēja ģeneratori, biogāzes dedzināšana utt.), bet gan fakts, ka daļa no mazajiem elektrības ražotājiem ir izvērtušies par parazītiem – viņu darbības ir nerentablas, tās tiek mākslīgi uzturētas ar dubultajiem tarifiem un citām shēmām, turklāt pret šīm obligātā iepirkuma komponentes (OIK) shēmām savulaik īpaši pielaidīgi izturējušies Vienotības un Zatlera Reformu «partijas» deputāti un ministri, kamēr iebildumus ceļ no Saskaņas ievēlētais Saeimas deputāts Ivars Zariņš un no KPV LV ievēlētie deputāti – neatkarīgi no tā, vai viņi vēl ir šīs partijas biedri vai nē.

No pēdējā laikā publicētās informācijas izriet, ka OIK afēras izmeklēšanu un izbeigšanu jau divus gadus sekmīgi bremzē pašreizējā valdošā koalīcija ar Jaunās Vienotības premjeru Krišjāni Kariņu priekšgalā.

Shēmu izprašana ir būtiski svarīga ne tikai tāpēc, ka pārmaksāšana par elektrību cērt robus mūsu maciņos un padara Latvijas uzņēmumus nekonkurētspējīgākus, salīdzinot ar kaimiņvalstu ražotājiem – nav nekur pazudušas bažas, ka jaunu, gigantisku megaturbīnu būvniecība Ventspils novadā, iespējams, varēs notikt atkal ar kārtējo OIK shēmu palīdzību.

Nekaunības paraugstunda

Ekonomists un Saeimas deputāts Ivars Zariņš, kurš par OIK shēmu sāka interesēties, vēl pirms gadiem desmit strādājot Konkurences padomē un nemaz vēl neesot deputāts, jau gadus piecus sistemātiski cīnās ar OIK shēmu simtgalvaino pūķi. (Salīdzinājums nav pārspīlēts, jo arī elektrības shēmu pūķim kā vienu galvu nocērt, trīs izaug vietā.)

Daudzi lasītāji atcerēsies slaveno Nekā Personīga raidījumu: bariņš ar aizdomīgiem komersantiem bija saņēmuši licences elektrības ražošanai un saražotās strāvas pārdošanai par vairākkārt paaugstinātu tarifu, taču daudzi no viņiem faktiski plānotās elektrostacijas nebija uzbūvējuši. Pienākot datumam, kad viņiem bija jānodemonstrē spējas saražot un Latvenergo tīklā nodot plānoto strāvas daudzumu, daudzi no blēžiem iznomāja pārvietojamos ģeneratorus, atveda tos uz tukšu pļavu (kurā, pēc papīriem, bija jāatrodas videi draudzīgai elektrostacijai), ielika dīzeļģeneratorus tukšā konteinerā, uz brīdi iedarbināja, tā nodemonstrējot savu «gatavību ražot elektrību», pie kam no «atjaunojamajiem resursiem» (acīmredzami meli abos gadījumos). Ar šādu neslēptu blēdību izdevās panākt, ka Ekonomikas ministrija apstiprināja šādu blēžu tiesības pārdot elektrību par sadārdzinātiem tarifiem, par ko maksāt esam spiesti mēs visi, un mums kā elektrības lietotājiem nav dotas tiesības izvairīties no šiem maksājumiem, pat ja mēs neatbalstām acīmredzamas shēmas.

Pats dīvainākais ir tas, ka šādu kliedzošu gadījumu dokumentēšana nav novedusi ne pie vienas tiesvedības un ne pie viena aresta. Pagaidām vienīgais gadījums, kad OIK shēmas sakarā ir notiesājošs spriedums (un arī tas pats pagaidām tikai pirmajā instancē) – par koģenerācijas staciju Tukumā, kas kurina šķeldu un kur ir gan reāla modernizēta katlumāja, gan elektrības ražošana tajā laikā, kad šī katlumāja neapkurina pilsētu.

Reizēm ir vērts palasīt, ko raksta saskaņieši

Skaidrs, ka bijušo zatleriešu un (vēlāk) jenotu partiju iemīļotās un lolotās shēmas viņu politiskie oponenti cenšas apkarot – konkrēti pret OIK shēmām iestājies gan I. Zariņš, gan daudzi KPV LV deputāti un arī vairāki neatkarīgie (pie frakcijām nepiederošie) Saeimas deputāti. Viņi jau iepriekšējās Saeimas laikā, bet jo īpaši pašreizējās 13. Saeimas laikā sāka iestāties pret OIK afēristiem.

Shēmu lobētāju atbildi der pastudēt kā visai tipisku reakciju: vispirms tika izveidotas vairākas «darba grupas», kuras no to darba rezultātiem drīzāk būtu vērtējamas kā «bezdarbības grupas». Tālāk tika iesniegti vairāki likumu grozījumu projekti, cits par citu neizteiksmīgāki – vienojošs motīvs tiem bija mēģinājumi, piemēram, izmainīt OIK saņēmēju atskaišu iesniegšanas kārtību, nevis centieni likvidēt shēmošanas iespēju kā tādu.

Lūk, ko raksta ekonomists un Saeimas deputāts I. Zariņš: ''Saeimas darba kārtībā tagad nonācis jauns likumprojekts – tomēr ēzeļa ausīm ar Everestu var atrast vairāk kopīgo nekā šim likumprojektam ar centieniem izbeigt OIK afēru. Ir tieši otrādi. [Konkrētais, patlaban aktuālais] likumprojekts ir reāls glābšanas riņķis visiem OIK krāpniekiem, jo dod iespēju ne tikai komersantiem, kuri ir godprātīgi darbojušies, bet visiem (arī tiem, kuri nav izpildījuši nosacījumus atbalsta saņemšanai) tiesvedības ceļā gūt tiem pašreiz likumā paredzētos ienākumus, nu vairs neraizējoties par savu pienākumu izpildi, vispār neko vairs nedarot! Vajadzēja vairākus mēnešus intensīvas izmeklēšanas – īstenot vairāk nekā pussimtu parlamentārās uzraudzības procedūrās paredzēto pasākumu, lai pierādītu un atmaskotu notiekošo un piespiestu Ekonomikas ministriju atzīt, ka notiekošais ir afēra.''

I. Zariņš uzsver: shēmu izbeigšana tiek kavēta ne tikai pēdējos divus gadus, bet jau kopš iepriekšējās Saeimas darba gadiem: ''Novilcināšanai tika izveidota augsta līmeņa darba grupa, piedāvājot sabiedrībai gaidīt vairākus mēnešus uz tās rezultātu. Arī pēc tam, kad valdošajiem politiķiem kā uz paplātes tika pasniegts konstruktīvs, īstenojams risinājums – nekas no tā netika īstenots, vienīgi apņēmīgi solīts pie vajadzīgajiem pasākumiem pieķerties pēc [13.] Saeimas vēlēšanām.''

Saeimas deputātu grupai tomēr, par spīti visam, izdevās ierosināt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredzēja vienkāršas, pašsaprotamas lietas:

– īstenot reālas OIK saņēmēju elektrostaciju pārbaudes, nevis tikai uz papīra;

– novērst pārmaksāšanu par OIK tarifiem;

– anulēt atļaujas komersantiem, kuri krāpjas vai nepilda atbalsta nosacījumus;

– nepamatoti izmaksāto atbalstu atgūt.

Pietrūka vienas nedēļas, lai šos grozījumus pagūtu pieņemt galīgajā lasījumā līdz 2018. gada Saeimas vēlēšanām.

Ko dara Saeimas populisti?

Pašreizējā Saeimas sastāvā klāt jaunpienākušie politiskie spēki, kuri saviem vēlētājiem karsti bija solījuši tikt galā ar OIK afēru, nu bija tikuši pie šīs iespējas. Lielākajiem solītājiem KPV LV uzticēts ekonomikas ministra postenis. Vienā rāvienā nu vajadzēja tikt paveiktam visam nepieciešamajam, lai OIK afēru izbeigtu, jo visas varas sviras nu atradās jauno OIK apkarotāju rokās.

Minētais OIK afēru izbeigšanas likumprojekts, kura izskatīšana 12. Saeimā gandrīz tika pabeigta, pēc Saeimas vēlēšanām apstājās vairāk nekā uz gadu! Bet, kad tos beidzot atkal virzīja tālāk, tajos iestrādāja atrunas, ka shēmās ieinteresētā ministrija varēšot izdot savus noteikumus shēmu apkarošanai. Kāds tur brīnums, ka ministrija attiecīgos noteikumus, uz kuru pamata shēmas beidzot varētu likvidēt, vienkārši... neuzraksta un neizdod!

''Iepazīstoties ar 2. septembrī valdības sēdē apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 560 un 561, pirmais, ko nākas ievērot – šajos noteikumos ir «aizmirsies» ietvert [blēdību] novēršanas mehānismu. Vispār! Toties šajos noteikumos ministrijai nav aizmirsies iestrādāt jaunu, dāsnu atbalsta mehānismu speciāli vienam komersantam, kurš savu atļauju vēja elektrostacijām saņēma skandalozā konkursā vēl tad, kad ekonomikas ministrs bija Atis Kampars. [...] Ekonomikas ministrija ar saviem [jaunajiem] noteikumiem ir izveidojusi kārtējo caurumu, lai var izvairīties gan no atļaujas atņemšanas, gan no nelikumīgi saņemtā atbalsta izmaksas. Pat vairāk – ar saviem noteikumiem Ekonomikas ministrija ir pacentusies nodrošināt OIK krāpniekam iespēju legalizēt tiesības saņemt nelikumīgi atbalstu un paturēt to sev!'' – tā raksta I. Zariņš.

Ekonomists norāda: ''Tiek atkal ieviesta t.s. brīdinājumu sistēma (OIK afēras piesega svarīga sastāvdaļa), kad par būtiskiem pārkāpumiem, tajā skaitā acīmredzamu krāpniecību sevišķi lielos apmēros, par ko ne tikai būtu jāatņem OIK atļauja un jāatprasa samaksātā nauda, bet arī jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs, – ministrijas izstrādātie noteikumi paredz vienīgi iespēju... izteikt brīdinājumu! Ja šādu regulējumu piemērotu, sacīsim, Ceļu satiksmes noteikumos – tad, pieķerot dzērājšoferi, pēc analoģijas ar šiem OIK noteikumiem, vainīgajam nevis atņemtu autovadītāja tiesības, piemērotu naudas sodu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, bet gan… izteiktu par braukšanu dzērumā brīdinājumu un atlaistu piedalīties satiksmē, ļaujot arī turpināt lietot alkoholu, pie kam mēs visi par šādu rīcību pārkāpējam vēl piemaksātu, kompensējot viņam izdzerto šmigu! Jo nosacījums būtu – lai brauc dzērumā, kamēr triju gadu laikā nebūs saņēmis trīs brīdinājumus! Bet, ja nebūs saņēmis – varēs turpināt braukt štīmē un saņemt piemaksas no mums. Tas ir godīgi, samērīgi, pamatoti?''

Atgriežoties pie priekšlikuma būvēt megaturbīnas Ventspils novadā, jānorāda: līdzšinējā vēja ģeneratoru būvniecības prakse parādījusi, ka tie var darboties ar peļņu – ieskaitot jau daudzus gadus strādājošos ģeneratorus ap Tārgali – lielākoties tad, ja to īpašnieku firmas ir OIK atbalsta saņēmēju vidū. Gan iedzīvotāju un pašvaldības noraidītajā turbīnu parka projektā uz Tukuma un Dobeles novadu robežas, gan Ventspils novadā attīstītāji skaļi nav teikuši, ka pretendēs uz OIK atbalstu, taču neviens neatkarīgs aprēķins pagaidām nav nodemonstrējis, ka šiem plāniem būtu ekonomisks pamats bez naudas izsūkšanas no iedzīvotāju un uzņēmumu kabatām. Kamēr I. Zariņš un citi deputāti Saeimā turpina cīņu pret OIK daudzgalvaino pūķi, mums ir pamats palikt skeptiskiem pret dažādiem megaprojektiem, lai tādus neīstenotu uz mūsu mugurām.