Adrese - iela, pilsēta, valsts. Vai kādreiz aizdomājamies par ielvārdu stāstiem? Piemēram, ka katrā Latvijas pilsētā daudzi ielu nosaukumi atkārtojas, vai norāda virzienus, kurp doties, vai nosaukumi saistīti ar senu vēstures liecību, vai nozīmīgu arhitektūras būvju atrašanos tuvumā.
Ieskatoties vēsturē ielu nosaukumus ietekmējusi arī politiskā varas maiņa. Tik daudz stāstu… Šoreiz Ventspils ielu stāsti.
Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes ''Komunālā pārvalde'' datiem, šobrīd ielu kopskaits Ventspilī pārsniedz jau 300. Ielu skaits mainās, augot pilsētai.
Skats vēsturē. 1797. gada Ventspils kartē minētas 35 ielas, 1900. gadā ielu skaits audzis līdz 50 ielām, savukārt, 1912. gadā skaits teju dubultojas līdz 63 ielām. Ielu skaits būtiski palielinās pēc 1921. gada 3. janvāra, kad Ventspils pilsētas teritorijai pievienojas apkārtnes ciemi - Ostgals, Strīķciems, Gāliņciems u.c. Diemžēl, nav zināms, kad ielas iegūst savus nosaukumus, taču noprotams, ka senākajā Ventspils kartē ir fiksēta esošā, jau iepriekš izveidojusies, situācija.
Ventspils ielu nosaukumi rāda virzienus, kurp doties pa šo ielu, piemēram, Kuldīgas, Užavas, Sarkanmuižas dambis. Vairākas ielas veltītas svētajiem - Ģertrūdes, Katrīnas, Annas, Sofijas, Marijas, citas - amatnieku: Maiznieku, Skroderu, Kuģinieku utml. Vēl citas raksturo galveno objektu ielā - Pils, Nabagu, Skolas, Zvana ielas. Vēl citas pašu ielas būtību - Lielā, Platā, Īsā. Tādējādi Ventspilī ielu nosaukumos ievērota tā pati tradīcija kā Eiropas pilsētās - dot saprotamus un loģiskus nosaukumus.
Cara laikos, kad Ventspils pilsēta aug un veidojas, jaunās ielas nosaukumos jau parādās nodevas Romanovu dinastijai - pareizticīgo baznīcas svēto vārdi, kas vienlaicīgi ir arī Krievzemes valdnieku vārdi - Nikolajs, Pēteris, Pāvils un Aleksandrs. Jaunas ielas veidojas arī 20. gadsimta 30. gados un nosaukumi veidojas atbilstoši laika garam - Brīvības, Lāčplēša, Strēlnieku, Lidotāju, Radio ielas.
20. gadsimtā Ventspilī, kā jau visur citur Latvijā, piedzīvota arī ielu nosaukumu politizēšana. Pirmā, ko pārdēvēja, bija Frīdriha iela, kas 1914. gada vasarā kļuva par Puškina ielu - tā to dēvē vēl arvien. Visbiežāk pārdēvēšana skāra ne pārāk skanīgus nosaukumus (Nabagu, Reņģu ielas) un noteikti centrālās ielas. Te nu Ventspils nav izņēmums - Kuldīgas iela ir bijusi, gan Vadoņa, gan Padomju, gan Ļeņina iela.
Ventspils ir viena no pirmajām, ja ne pati pirmā pilsēta Latvijā, kas jau 1989. gadā, vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, sāk vēsturisko nosaukumu atgriešanu pilsētas ielām. Bet jaunas ielas rodas vēl arvien un nosaukumu jaunrade turpinās. Ventspils ir otrā pilsēta pēc Viļāniem, kurā ir Lata iela.
Ventspils pilsētas ielu kopgarums ir 189 km, kas, interesanti, sakrīt ar oficiālo attālumu no Ventspils līdz Rīgai. Garākā iela pilsētā ir Talsu iela (5,7 km), savukārt, īsākā – Zosu iela (15 m).
Komentāri (1)
Kuldīgas ielas daļai no ģimnāzijas līdz Lielajam prospektam būtu vajadzīgs atkal piešķirt Vadoņa ielas nosaukumu!
Par godu lembergam.