Ventspils pašvaldības iestāde ''Komunālā pārvalde'' izsludina publisko iepirkumu ''Būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība Ēkai Tirgus iela 5, Ventspilī.'', paredzot atjaunot ēku, kurā atrodas vieni no vecākajiem sienas gleznojumiem Latvijā.
Top iecere atjaunot vēsturisko ēku Tirgus ielā 5
15Tirgus ielā 5, kas ir viena no vecākajām ielām Ventspilī, atrodas divstāvu koku ēka uz laukakmeņu mūra un māla ķieģeļu pamatiem, kas tika celta 1797. gadā, iespējams, kā noliktava, bet 19.gs. 1. pusē tā tika pielāgota dzīvojamai ēkai, izbūvējot apvalkdūmeni. Nokļūšanai 2. stāvā tika izmantotas ārējās kāpnes, kas atradās pagalma pusē. Daudzu desmitu gadu laikā ēkai daudzkārt mainījās īpašnieki, līdz ar to notika gan iekštelpu remonti, gan fasādes dēļu apšuvumu maiņa, par ko liecina atrastie griestu gleznojumi un trafaretu krāsojumi.
Pētot Tirgus ielas 5 ēku vēsturi un arhīvu bildes, ir zināms, ka 1857. gadā ēkas īpašnieks bija Vilhelms Gebhards, kurš ēku pārdeva tirgotājam Johanam Pikertam (Andreasa Pikerta Mēmeles muiža īpašnieka dēls, Skaistkalnes pag.). Taču 1878.g. 15. oktobrī J.Pikerts apbūves gabalu sadala četrās daļās un pārdod Ludvigam Kīlingam, kurš bija Krājkases biedrības direktors. Par četriem gruntsgabaliem Kīlings samaksāja 35 tūkstošus rubļu. Vēlāk 1883.g. 19. janvārī visus īpašumus no Kīlinga atpērk Oto Feierabends, savukārt 1912.g. ēka atkal nonāk Ludviga Kīlinga īpašumā. Pēc 1939.gada īpašuma tiesības iegūst Otto Kīlings (namīpašnieks un maiznieks), kurš ēkas pirmajā stāvā izveidoja maiznīcu ar ceptuvi un konditoreju, kas kalpoja līdz padomju laikiem. 19.gs. otrajā pusē jaunais nama īpašnieks Vilhelms Kīlings (Elejas alusdarītavas ''Pauls Mēdems'' īpašnieks) uzcēla alusdarītavu kompleksu – alusdarītavas ēku, divas artēziskās akas, katlumāju, brūža meistara dzīvojamo ēku un vairākas palīgēkas. Pamatā visi īpašnieki šeit uz vietas nedzīvoja, bet ēku izmantoja kā peļņas avotu.
Vislielākās pārmaiņas ēka piedzīvoja 20.gs. 20/30.gados, kad Tirgus ielā 5 tika izveidoti dzīvokļi un veikalu telpas 1.stāvā, par ko liecina senās atklātnes, kur redzamas trīs ieejas durvis. No iekšpuses redzams, ka darbi tika veikti nekvalitatīvi, steigā uzmetot tikai apmetumu, balsinot un uzlīmējot tapetes vai krāsojot. Tomēr visilgāk šeit ir atradusies konditoreja un maiznīca, vēl pirmajos gados, pēc padomju armijas ienākšanas, kad pilsētā tika likvidēti privātie uzņēmumi. Maiznīcas un konditorejas vajadzībām tika piebūvēta vienstāva mūra ēka pagalma pusē, kas tika celta no ķieģeļiem 20.gs. 20.gados, kur iekštelpā saglabājusies koka ēkas ārsiena. Vēlāk šī piebūve piederēja Grīnbergai, bet tad Šneideram.
Lielāki dzīvokļu pārplānojumi notika 1949.g., kad tika iebūvētas jaunas starpsienas no saplākšņa, piesedzot tās ar avīzēm vai tapetēm. Diemžēl ēka 1999. gadā piedzīvo nelaimi, izceļoties ugunsgrēkam – 2. stāvā izdega dzīvoklis un jumta segums, kuru piesedza ar ruberoīdu. Tomēr iespējams, ka ir bijis vēl kāds ugunsgrēks, jo ēkas 1. stāva veikala telpās ir izmantotas sijas, kas ir apdegušas, bet tika apšūtas ar dēļiem. Veikala telpas savu darbību beidz 2016. gada aprīlī.
Veicot ēkas apsekošanu, tika konstatēts, ka ēkas stāvoklis strauji pasliktinās kopš 2010.gada. Šobrīd ēka atrodas avārijas stāvoklī, jo ir bojāti un izpuvuši tās galvenie konstruktīvie elementi - pamati, ārējās sienas, pārsegumi. Komunālā pārvalde ir izludinājusi publisko iepirkumu par ēkas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, lai tuvāko gadu laikā veiktu Tirgus ielas 5 ēkas atjaunošanu un teritorijas pārbūvi, labiekārtošanu.
Nākotnē šo ēku tiek plānots izveidot par modernu un mūsdienīgu biroja ēku, kurā tiks radītas vairāk nekā 20 jaunas darba vietas Ventspilī. Tiek plānots, ka projektēšanas darbi norisināsies no 2021. gada janvāra līdz 2021. gada septembrim, bet būvdarbus plānots uzsākt 2022. gadā, noslēdzot tos 2023. gada sākumā.
Komentāri (15)
Vai Ventspilī trūkst biroju telpu? Fabrikas ielā 9 stāvu BMGS jau gatavu ēku kantoriem neviens neņem.
Vai tad labāk nebūtu bijis izveidot lētus,nelielus,vienkāršus dzīvokļus priekš ventspilniekiem (ne ieklīdeņiem)? Dzīvokļus,kas piederētu pašvaldībai,un kurus nedrīkstētu pārdot vai nodot apakšīrei.Vai mazums iedzimto ventiņu spiesti īrēt no privātajiem,maksājot neadekvātu īres maksu?
Tas nav priekš mīļiem ventiņiem! Lai stingrāk savelk jostas un ēd reņģes!
Super! Katra atjaunotā vēsturiskā ēka rada lielāku cieņu un vērtību nekā kāds plastmasas objekts.
Oponējot augstāk rakstītajam. Par turpmāko ēkas izmantošanu neņemos spriest, bet ja biroji un saloni, kāpēc ne.
Katram, kurš spēj strādāt, vajadzētu spēt sev nopelnīt miteklim - pašu celtam vai īrētam. Diemžēl, augstākai varai ir izdevīgāk lielāko daļu sabiedrības turēt nabadzībā un lūdzēju lomā
Ar visām četrām par! Laba iecere! Tajā rajonā vēl ir vairākas ēkas, kuras raud/kliedz/brēc pēc sakopšanas.
Pie mums viss kaut kā notiek no nepareizā gala. Kā būtu radīt apstākļus, lai uzņēmēji šeit paši vēlas uzsākt savu darbību? Fasādei nav nekādas nozīmes, ja nav satura...
Protams būs skaisti, bet tas diemžēl arī viss
Kādā ziņā no nepareizā gala? Ir kāda atjaunota ēka, kas mums tukša stāv!? Pils ielas ēku atjaunoja un Testdevlab tur jau pieteicās uz telpām vēl pirms ēka bija pabeigta.
Apsveicami, ka šīs ēkas tiek atjaunotas un vecpilsēta atdzimst.
Kamēr atstādinātais ar saviem līdzskrējējiem pie šprices.
Jāgaida,kad tos Kocids pie vietas noliks...
kļūdas labojums-Kovids.
Tu jau es saslimis ar Covidu! Debilais ! Ar tādām lietām nejokojas,
Protams ka nevar aizlaist tās vecpilsētas ēkas postā.
Laiki kad vieglāk būvēt jaunu nekā remontēt vecu sen situši augstu vilni.
Un ironiski traģiski, nosituši velosipēdisti nupat Rīgā.
Kāds sakars satiksmes negadījumam ar ēkas restaurāciju? tu vel pieraksti visus kuri gājuši bojā dunduk.Ne velti pauris ar lupatu apsiets-lai skaidas neizbirst.
Jūtos pagodināts. Sakars principā braukšanas manierē.
Uz tirgu omiņas ar riteņiem ir braukušas un brauks.
Ja jūs domājat pa rajonu vālēt ar kamazu uz 40 tad labāk plēsiet to ūķi uzreiz nost, sirsnīgs paldies.