Daļā piekrastes vēl turpinās meteoroloģiskā vasara

Meteoroloģiskais rudens iestājas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem. Aptuveni pusē valsts šis kritērijs tika izpildīts 25.-29. augustā, bet daudzviet citviet - tai skaitā Daugavpilī un Rīgā - pirmās piecas secīgās diennaktis ar vidējo gaisa temperatūru zem +15 grādiem bija 17.-21. septembris.

Vēl tikai Ventspils, Liepājas, Pāvilostas un Skultes jeb Zvejniekciema novērojumu stacijā nav reģistrēta meteoroloģiskā rudens sākšanās. Vasara šeit turpināsies arī šonedēļ, jo līdz svētdienai visā Latvijā saglabāsies silts laiks, prognozē sinoptiķi.

Daudzu gadu gaitā iegūtie novērojumi liecina, ka Alūksnes un Vidzemes augstienē meteoroloģiskais rudens parasti sākas laikā ap 20. augustu, bet visvēlāk - septembra pirmajās dienās - rudens parasti iestājas atklātas jūras piekrastē.

2019. gada meteoroloģiskais rudens daudzviet valstī turpinājās līdz 2020. gada februārim, kad tika pasludināta pavasara iestāšanās. Anomāli siltās ziemas dēļ sinoptiķiem nācās ieviest papildu kritēriju meteoroloģiskā pavasara sākuma noteikšanai, pēc kura novilkt robežu starp rudeni un pavasari, ja iztrūkst meteoroloģiskās ziemas.

Citviet pasaulē meteoroloģiskos gadalaikus mēdz saukt par termālajiem gadalaikiem vai arī tie atbilst kalendārajiem gadalaikiem, tai skaitā rudens sākas 1. septembrī un noslēdzas 30. novembrī.

Turpretī astronomiskā rudens sākums ir ekvinokcija - šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu.

Gadalaikus var iedalīt arī citādi. Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu krāsošanās un citas norises dabā. Klimatiskā rudens robežas ir iepriekšējo trīs desmitgažu meteoroloģiskā rudens sākuma un beigu vidējie datumi.

Solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6. augustā un beidzas 5. novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.