Staldzenes stāvkrastā briest nogruvums

Mūsu redakcijā vērsās kāda sieviete, kura kopā ar ģimeni pastaigājusies pa Staldzenes stāvkrastu un, pieejot pie krasta malas, pamanījusi, ka tur sāk veidoties zemes nosēdums, kas liecina par iespējamu nogruvumu. Viņa bažījas, ka var notikt nelaime un kāds cilvēks, uzkāpjot uz malas, var nokrist ar visu krastu. It īpaši neuzmanīgi un neaizsargāti ir bērni. Sieviete uzskata, ka atbildīgajiem dienestiem vajadzētu šajā vietā uzstādīt aizsargbarjeras vai novilkt drošības lentes, kas cilvēkus brīdinātu no potenciālām briesmām. Bīstamā vieta atrodas netālu no centrālajām kāpnēm labajā pusē.

Ventas Balss devās apskatīt šo vietu klātienē un pārliecinājās, ka tur patiešām veidojas nogruvuma draudi. Var redzēt, ka lielākas vētras vai spēcīgāku lietavu laikā Staldzenes stāvkrastam var nobrukt zemes gabals aptuveni pusotra metra platumā un ap desmit metru garumā. Kāpt uz šīs vietas nebūtu droši.

Ventspils Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš informē, ka pēc nelaimes gadījuma Liepājā, kur, nogrūstot Karostas pludmales stāvkrastam, zem smiltīm gāja bojā zēns, Staldzenē divās vietās pie centrālās laipas un kāpnēm tika izvietotas brīdinājuma zīmes, lai cilvēki netuvotos stāvkrasta malām. Viņaprāt, papildu drošības elementu, piemēram, drošības lentu novilkšana, būtu nelietderīga, jo stiprie vēji vai paši cilvēki tās tāpat drīz vien noplēstu. Turklāt Staldzenes stāvkrasts ir ļoti garš. Puriņš uzskata, ka cilvēkiem pašiem ir jābūt atbildīgiem un uzmanīgiem, jāizprot pastāvošie riski un nav jākāpj vai jāsēž uz stāvkrasta malām vai krasta nogāzes. Īpaši ziemas, pavasara un rudens periodos, kad biežāk ir vētras un lietavas, kas veicina krasta eroziju.

Ventspilī regulāri tiek veikti krasta izmaiņu mērījumi, kas uzsākti jau 1992. gadā. Vairāku gadu garumā pašvaldība šajos jautājumos sadarbojas ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesoru Jāni Lapinski. Profesors informē, ka pilsētas robežās kopumā ir ierīkoti aptuveni 500 mērījumu punkti, galvenokārt uz ziemeļiem no ostas, tai skaitā Staldzenē. Tajos tiek noteiktas sanešu apjoma un stāvkrasta krants novietojuma izmaiņas. Balstoties uz iegūtajiem datiem un to interpretāciju, regulāri tiek sagatavoti atzinumi par krasta stāvokli un vēlamajām darbībām tā stabilitātes uzlabošanai Ventspilī. Saskaņā ar izstrādātajiem krasta apsaimniekošanas ieteikumiem Staldzenē nav nepieciešama nekāda nozīmīga iejaukšanās krasta procesos, jo krasta nostiprināšana un cīņa ar eroziju kādā noteiktā vietā var ļoti būtiski pasliktināt situāciju citviet. Tas var arī radīt nelabvēlīgu ietekmi uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamiem piekrastes biotopiem.

Staldzenē ir raksturīgs ļoti izteikts erozijas pārsvars, tomēr pēdējās ziemas laikā būtiskas izmaiņas nav notikušas. «Ņemot vērā krasta procesiem raksturīgo pamatīgo inerci, var teikt, ka izmaiņu temps joprojām saglabājas daudzgadu normas robežās,» norāda Lapiniskis. Krasta erozija ir pastiprinājusies atsevišķos īsos iecirkņos Staldzenē un Liepenē, tomēr joprojām nesasniedz to intensitāti, kāda bija raksturīga pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Vidējais stāvkrasta krants atkāpšanās tālums pēdējos divos gados bijis viens līdz divi metri. Vietām ir nobrukuši lielāki stāvkrasta nogāzes blāķi, izveidojot četrus līdz piecus metrus dziļus robus. Pēdējās ziemas laikā nav notikusi ļoti nozīmīga krasta izskalošana, jo, neskatoties uz silto laiku un ledus trūkumu jūrā, kas veicina eroziju, nav reģistrētas īpaši spēcīgas vētras. Intensīva stāvkrasta erozija Ventspilī notiek tad, ja vētras laikā ūdenslīmenis paaugstinās par vairāk nekā metru virs normālā, parasti rietumu vai ziemeļrietumu virziena vētru laikā. Pēdējās vētras bijušas ar dienvidu vai dienvidrietumu virzienu un krasta nogāzi ietekmējušas salīdzinoši maz, skaidro profesors.

Jāatgādina, ka 2018. gada jūnijā krasta erozijas dēļ krita Staldzenes stāvkrasta simbols – priede, kas sava dekoratīvā izskata dēļ kontekstā ar gleznaino stāvkrastu bieži tika iemūžināta fotogrāfijās un izpelnījās arī vietu starp Ventspils suvenīriem. Bet 2001. gadā pēc vētras Staldzenes stāvkrastā atklājās bronzas laikmeta rotaslietas un senlietas, lielākais šāda veida depozīts Baltijā, kas apskatāms Livonijas ordeņa pils muzejā.