Izdomā «redaktoru» un neciena «vecos mežkopjus»

Runa ir par pensionēto mežkopju vēstuli, ko Ventas Balss saņēma pagājušā gada augustā un kas tika publicēta 21. augustā laikrakstā Ventas Balss un 23. augustā portālā ventasbalss.lv ar nosaukumu Civilizētā sabiedrībā dzīvot uz bērnu rēķina ir amorāli. Vēstuli redakcijai iesniedza ugālnieks Aivars Mačtams – viens no tiem cienījamajiem, sirmajiem kungiem, kuru vārds minēts vēstules noslēgumā pēc teksta: «Pie šāda secinājuma par pašreizējo mūsu valsts meža stāvokli kopīgās pārrunās ir nonākuši šādi kādreizējie kopēji un audzētāji». Mačtama dzīve vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar mežu. Savulaik viņš absolvējis Aizupes meža tehnikumu, strādājis gan kā Ugāles virsmežniecības virsmežziņa vietnieks, gan Ventspils virsmežniecības vecākais inspektors juridiskajos jautājumos, gan citos ar meža saimniecību saistītos amatos. Citi vēstules beigās minētie agrākie meža nozares darbinieki ir: Jaunjelgavas MRS galvenais mežzinis, mežzinātņu doktors G. Skriba, Talsu MRS ilggadējā mežu izmantošanas inženiere L. Bērziņa, Smiltenes mežniecības mežziņa vietniece A. Vilža, Cēsu MRS direktors E. Eglīts, bijušais meža meliorators G. Klapars, Meža ministrijas meža atjaunošanas inženiere I. Birzgale, Daugavpils MRS direktors A. Reliņš, Kuldīgas MRS Abavas mežniecības mežzinis E. Kiršpīlis, Jaunjelgavas MRS Lāčplēša un Ērberģes mežniecības mežzinis J. Censonis.

Lai kliedētu šaubas par vēstules patiesumu, ikviens var apskatīt iesniegtās vēstules oriģinālu, kas ieskanētā veidā publicēts portālā ventasbalss.lv. (1, 2, 3, 4, 5, 6) Jāpiebilst, ka Ventas Balss nebija vienīgais medijs, kas šo vēstuli publicēja, proti, pagājušā gada 25. augustā tā ar nosaukumu Civilizētā sabiedrībā dzīvot uz bērnu rēķina ir amorāli: sabiedrība apzināti tiek maldināta par pašreizējo mežu stāvokli bija publicēta arī portālā pietiek.com. Portālā pietiek.com publicētais teksts vārds vārdā sakrīt ar Ventas Balsij iesniegto vēstuli un kā vēstules autori minēti tie paši bijušie meža nozares darbinieki, tātad, visticamāk, arī pietiek.com redakcija bija saņēmusi tādu pašu vēstuli.

Bagāta iztēle

Ventas Balss redakcijas kolektīvs bija diezgan pārsteigts, kad uzzināja, ka pagājušā gada 2. septembrī portālā zemeunvalsts.lv tikusi publicēta intervija ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktoru Jurģi Jansonu, kurā tiek runāts par to, ka «veco mežkopju» vēstuli, kas bija publicēta portālā ventasbalss.lv, daļēji esot sacerējis «redaktors».

Proti, Jansonam tiek jautāts (intervijas autors nav minēts): «Vai, tavuprāt, pie ventasbalss.lv raksta ir strādājis «redaktors»?» Uz ko viņš atbild: «Tā ir ticama versija. Pie tam tāds «redaktors», kam pietrūkst īstam māksliniekam raksturīgās mēra jeb sāta sajūtas – gribot vēstuli padarīt vēl spilgtāku un «efektīvāku» [..]» No sākuma intervijā tiek teikts, ka tā ir tikai versija, bet pēc tam jau apgalvots, ka «bīstamākā tendence, ko novēroju, ir «redaktoru» (vai «redaktora») vēlme apzināti pretnostatīt vai pat sanaidot meža nozares cilvēkus».

Šī pati intervija (ar ļoti nelielām izmaiņām) vēlāk arī publicēta izdevumā Meža gadagrāmata 2020, ko izdevis nodibinājums Latvija aug, saglabājot tos pašus izdomājumus par redaktoru, šoreiz vārdus «ventasbalss.lv raksts» aizstājot ar «Ventas Balss raksts», kas lietas būtību, protams, nemaina.

Un it kā ar to vēl nebūtu gana, arī šā gada 21. janvārī portālā delfi.lv publicētajā Jurģa Jansona paša sacerētā rakstā ar nosaukumu Jurģis Jansons: Un mežs nav gurķu dobe! jau ar pilnu pārliecību apgalvots, ka vēstules līdzautori ir «redaktori». Jansons raksta: «Patiesībā vēstules bija divas – veco mežkopju vēstule Valsts prezidentam un materiāls, kurš uz tās pamata tika sagatavots un publicēts portālā Ventasbalss. Šajā materiālā kādi anonīmi «redaktori» veco mežkopju viedokli bija papildinājuši, iepinot gan personīgi mani, gan Latvijas valsts mežus, gan manis pārstāvēto mežzinātnieku kolektīvu. Redaktoriem gan bija pietrūkusi īstiem māksliniekiem nepieciešamā mēra sajūta – gribēdami uzmirdzēt košāk, viņi pārcentās un atklājās.»

Pelnījuši cieņu

«Grūti komentēt Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktora Jurģa Jansona izteikumus, jo nav īsti saprotams, par ko vispār ir runa. Viņa teiktajā par Ventas Balss redaktoru iejaukšanos pensionēto mežkopju vēstules tekstā nav ne grama patiesības, ko apstiprina vēstules oriģināls. Tas ir nožēlojami, ka, lai nebūtu jāieklausās šo pieredzes bagāto un dzīvesgudro cilvēku argumentos, tiek nepatiesi apgalvots, ka viņi nemaz nav šīs vēstules autori. Patiesībā bijušie mežkopji ir pelnījuši lielu cieņu. Un mums būtu jāsaka liels paldies par viņu darbu un to mantojumu, ko viņi mums visiem ir atstājuši – Latvijas mežiem. Es augstu vērtēju arī sirmo kungu uzdrīkstēšanos un viņu viedokli par to, kas notiek meža nozarē šodien. Tajā noteikti ir vērts ieklausīties, tāpēc arī šo vēstuli publicējām,» uzsver Ventas Balss galvenā redaktore Gundega Mertena.

Finansē dāsni

Jāpiebilst, ka Jurģis Jansons ir ne tikai institūta Silava direktors, bet arī AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētājs. Silava saņem finansējumu no Latvijas valsts mežiem, 2011. gadā starp šīm institūcijām ir noslēgts sadarbības memorands par sadarbību zinātniskajā izpētē.  Tāpat Latvijas valsts mežu ziedotā nauda ar Zemkopības ministrijas paspārnē esošā Meža attīstības fonda starpniecību ik gadu tiek dāsni piešķirta arī medijiem, tai skaitā tiem, kuros parādījās versija par «redaktoru».

Kā liecina Zemkopības ministrijas interneta mājaslapā pieejamā informācija, Latvijas valsts mežu 2018. gada dāvinājums (ziedojums) izglītības un zinātnes attīstības veicināšanai, uz kuru var pretendēt arī mediji, bija 800 000 eiro. Šos līdzekļus mediji un biedrības varēja tērēt 2019. gadā. Pieminētās Meža gadagrāmatas 2020 izdošanai tika piešķirti 10 000 eiro. Savukārt minētā portāla zemeunvalsts.lv pilnveidošanai un paplašināšanai biedrība Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija saņēma 40 000 eiro.

Sadaļā Periodiskie plašsaziņas līdzekļi kopējā piešķirtā summa bija 116 000 eiro, no tiem AS Delfi par veidoto rubriku Meži Latvijā saņēma 25 000 eiro. Papildus tam 108 382 eiro tika piešķirti elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, šo pieteikumu vidū bija vēl viens pieminētā nodibinājuma Latvija aug projekts – Meža vēstis Latvijas Radio 2.

Lai varētu cirst

Jāatgādina, ka pensionētie mežkopji savā vēstulē pauda kritisku viedokli par Latvijas valsts mežiem un institūtu Silava. Piemēram, viņi uzsvēra, ka sabiedrība nezina, kāds ir patiesais valsts mežu stāvoklis, paužot kritiku par Silavas pielietoto metodi – meža stāvokļa raksturojumu, izmantojot parauglaukumus, pateicoties kuriem esot pierādīts, «ka mūsu meži pēkšņi ir sākuši trīs reizes ātrāk augt un tos var arī trīs reizes vairāk cirst». Vēstulē norādīts, ka meži tiek izcirsti netālredzīgi un intensīvi, turklāt apaļkoku veidā (tātad – neradot produkta pievienoto vērtību) tie tiek pārdoti tādām mežiem bagātām valstīm kā Zviedrija un Somija. Tāpat tiek skaidrots, ka jaunaudzes, kas tagad dominē valsts mežos, ir mazvērtīgākas par pieaugušām audzēm, līdz ar to meži ir zaudējuši savu vērtību un turpina to zaudēt. Turklāt mežaudžu vecumklašu izmaiņas negatīvi ietekmē visu mežu ekosistēmu, uzsver vēstules autori.