Šosezon lūšus medīs mazāk

Ar šādu secinājumu nākuši klajā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieki, kas jau vairāk nekā 20 gadus veic pētījumus par lielajiem plēsējiem. Sadarbībā ar medniekiem daļa nomedīto dzīvnieku nonāk Silavas zinātnieku rokās, kuri vēlāk nosaka lūšu dzimumu, vecumu. Tiek pārbaudīta arī auglība un citi dzīvnieku veselības rādītāji, lai secinātu, vai notiek lūšu populācijas izmaiņas un kādas tās ir.

Vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš informēja, ka pagājušajā gadā novērotas vairākas izmaiņas, un viena no tām ir, ka tēviņi un mātītes nav proporcionāli līdzīgā skaitā. Tāpat pētnieki secinājuši, ka ir samazinājusies mātīšu auglība un vidējais pieaugušā lūša vecums.

Ņemot vērā pētījuma rezultātiem, vairākus mēnešus ilga strīdīgas diskusijas, vai vajadzētu ierobežot lūšu medības un noteikt kādus ierobežojumus. Tā kā, pēc Ozoliņa sacītā, lielākais pieļaujamais nomedīto dzīvnieku skaits un medību termiņa ierobežojums ir instrumenti, ar kuriem var variēt, lai kontrolētu situāciju, nolemts veikt izmaiņas.

Valsts meža dienests informē, ka 2019./2020. gada medību sezonā atļauts nomedīt 100 lūšus. Ja iepriekšējos gadus lūšu medības parasti sākās 30. novembrī un tika atļauts nomedīt 150 lūšus, tad šajā sezonā dzīvniekus atļauts medīt tikai no 1. janvāra. Atbilstoši noteikumiem, lūšu medību sezona turpināsies līdz Valsts meža dienesta noteiktā pieļaujamā lūšu nomedīšanas apjoma sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Lēmums par lūšu medību sezonas termiņa saīsināšanu pieņemts atbilstoši dzīvnieku populācijas stāvoklim. Valsts meža dienests noteicis aizliegumu 2019./2020. gada medību sezonā medīt lūšus vairākos pagastos Zemgales virsmežniecības Jelgavas nodaļas un Bauskas nodaļas uzraugāmajā teritorijā, Rīgas reģionālās virsmežniecības Babītes nodaļas uzraugāmajā teritorijā. Tāpat dienests aicina nemedīt lūšus medībās ar dzinējiem bezsniega apstākļos un nemedīt lūšu mātītes, ar kurām kopā ir iepriekšējā pavasarī dzimuši mazuļi.

Speciālistu ieskatā, populācijas kopējais vērtējums joprojām ir labāks, nekā tas bija 2004. gadā, kad speciālisti lauzīja galvas, vai ļaut medīt lūšus. Latvijas speciālistu nostāja ir būt piesardzīgiem, jo Eiropā lūši ir aizsargājami dzīvnieki. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā tos nav atļauts medīt.

Lai arī pētījumos novērotās tendences nav uzskatāmas par pozitīvām, izmaiņas nav kritiskas, apstiprinājis Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.

Par to, kā rīkoties nākamajā sezonā, speciālisti vēl lems, veicot īpašus pētījumus.

Fakti par lūšiem:
- parasti piedzimst 2–4 mazuļi;
- migu ierīko alā vai zem sakritušiem kokiem;
- veikli (bet reti) rāpjas kokos;
- samērā labi (bet nelabprāt) peld;
- dzīves ilgums: 15 līdz 20 gadi;
- riesta periods: no februāra sākuma līdz marta vidum;
- lielākais Eiropā savvaļā mītošais kaķu dzimtas zvērs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.