Ražo pārstrādājamo iepakojumu

Uzņēmums Immer Digital ražo iepakojumu no pārstrādātiem polimēru materiāliem un pats šis iepakojums ir pilnībā pārstrādājams.

Eiropas komisija 2015. gada beigās pieņēma Rīcības plānu saistībā ar aprites ekonomikas ieviešanu, bet šā gada pavasarī informēja par to, ka no 54 plāna pasākumiem visi jau ir vai nu izpildīti, vai atrodas izpildes stadijā. Tomēr reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši, kā tas izskatās Eiropas Komisijas atskaitēs. Ekonomisti ir aprēķinājuši, ka pagaidām tikai 9% pasaules ekonomikas funkcionē pēc aprites ekonomikas principiem. Savukārt Eiropas Savienības valstīs, kas pakļauti otrreizējai apstrādei, nodrošina mazāk par 12% no kopīgā izejvielu pieprasījuma.

Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas (EESO) eksperti, kuri šogad sagatavojuši apskatu par Latviju, norādīja uz vāji attīstītu otrreizēju izejvielu tirgu. Valsts līmenī Latvijā atkritumi joprojām netiek izskatīti kā resursi, kas atbilst pārstrādei un atgriešanai ekonomikas apritē, norādīja EESO eksperti. Tomēr Ventspilī ir uzņēmumi, kas ražo produkciju no otrreizēji pārstrādātas izejvielas. Elastīgā iepakojuma materiāla ražotājs Immer Digital, pildot attiecīgas Eiropas Savienības regulas, palielina iepakojumu materiālu īpatsvaru, kas der pārstrādei un atkārtotai izmantošanai vai kuri pēc izmantošanas paši sadalās.

«Aktīvi strādājam pie tā, lai pakāpeniski aizvietotu visus iepakojuma materiālus, kas satur alumīniju, pret polimēriem, kas pakļauti pilnai pārstrādei. Otrs virziens, kurā mēs strādājam, – ražojam iepakojuma materiālu, kas pēc izmantošanas paši sadalās, nenodarot dabai nekādus kaitējumus. Piedāvājam klientiem iepakojuma materiālu no kukurūzas,» pastāstīja Immer Digital valdes priekšsēdētājs Ivars Sudmalis.

Starptautiskā uzņēmumu grupā Immer ir struktūras, kas pilnībā pārstrādā izmantoto polimēru iepakojumu granulās, no kurām pēc tam atkal tiek ražots tāds pats iepakojuma materiāls, pastāstīja Immer Digital ražošanas direktors Maksims Kovaļenko. Polimēra granulas, kas iegūtas no pārstrādātā iepakojuma, ienāk Ventspilī, kur no tām tiek ražots jauns iepakojuma materiāla. No otrreizējas izejvielas Ventspilī saražo aptuveni 85% visa iepakojuma materiāls, skaidroja Kovaļenko.

Starptautiskā darba organizācija noformulējusi aprites ekonomikas jēdzienu, uzsverot, ka tā balstās uz precēm, kas tiek veidotas ilgstošai lietošanai, pakļaujas remontam, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Piemēram, lietotu apģērbu, kas labi saglabājusies, var atdot citiem vai pārdot second-hand veikalos, bet izlasītās grāmatas aiznest uz makulatūru vai grāmatu maiņas punktu. Personīgā transporta kopīga izmantošana tāpat veicina aprites ekonomiku, jo tādā gadījumā tiek izlietots mazāk degvielas, mazāks daudzums izplūdes gāzu piesārņo gaisu ielās un uz ceļiem, bet gala rezultātā samazinās nepieciešamība pēc personīgā transporta.

Aprites ekonomiku var stimulēt ne tikai ražotāji, bet arī patērētāji, mainot savus ieradumus. Turklāt mainīgā dzīve un tehniskais progress arī ievieš savas korekcijas, samazinot problēmas asamu. Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes profesors Sergejs Hiļkevičs atgādina Anglijas galvaspilsētas – Londonas vēsturi, kur vēl pirms kāda pusotra gadsimta bija gana izteikta pilsētas ielu piesārņojumu problēma ar zirgu mēsliem. Tolaik zirgi bija pamata pārvietošanās līdzeklis, bet, iespējams, arī vienīgais sabiedriskais transports pilsētā un laukos. Londonā ielas bija tik ļoti piesārņotas ar zirgu mēsliem, ka pilsētas vadība prognozēja pārskatāmā nākotnē totālu dzīvojamo kvartālu piesārņojumu līdz ēku otrajam stāvam. Par laimi, šīs prognozes neattaisnojās, jo drīz vien tika izgudrots iekšdedzes dzinējs un zirgu ielās pakāpeniski nomainīja automašīnas. «Tas tikai apstiprina to, ka atkritumu utilizācijas problēma ir veca un aktuāla vismaz pēdējo 150 gadu laikā,» apkopo profesors.

«Viens no stratēģiskajiem mūsdienu industrijas attīstības virzieniem orientēts ne tikai uz preču ražošanu, bet arī to tālākai utilizācijai,» norādīja Hiļkevičs, atgriežoties pie aprites ekonomikas aktualitātēm. Ar šo mērķi tiek organizēta lietoto automašīnu, radioaparatūras, bateriju pieņemšana, kam ir nepieciešami īpaši apstākļi utilizācijai. Līdz ar to daudzu valstu zinātnieki un ražotāji strādā pie tādu iepakojumu veidu izveides, kas pēc izmantošanas paši sadalās, neradot kaitējumu apkārtējai videi. Kā iepriekš minēts, tādu iepakojuma materiālu jau ražo Ventspilī. «Tas ievieš optimismu un cerību uz to, ka pārskatāmā nākotnē tiks pilnībā atrisināta arī stikla un plastmasas taras problēma,» cer profesors Hiļkevičs.

Preces, kuras pārdod bez iepakojuma, mēbeles no izmantotas koksnes, izstrādājumi no lietotiem apģērbiem, gumijas segums no pārstrādātām riepām – šie un citi aprites ekonomikas atribūti joprojām atrodas brīvā nišā Latvijas tirgū. Tomēr eksperti prognozē, ka jau tuvākajā desmitgadē teju katrs uzņēmums un katrs iedzīvotājs būs spiests iekļauties apites ekonomikā.

Iepakojums, kas tiek ražots Ventspils uzņēmumā Immer Digital, ir pilnībā pārstrādājams.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.