Jo ilgāk kalpo, jo mazāk riska

– Plastmasas lietojumu cenšos samazināt pakāpeniski jau aptuveni astoņus gadus. Sāku to darīt, kopš studēju vides zinātni. Jāpiebilst gan, ka runa ir par vienreizlietojamo plastmasu iepakojumos un precēm ar īsu dzīvi, piemēram, zobu birstes. Tās tagad ražo arī no koka un bambusa. Tāpat tagad var nopirkt šampūnu, ziepes un zobu pastu bez iepakojuma. Parādās arī, piemēram, brilles ar koka rāmi.

Mūsdienās ļoti grūti izvairīties no plastmasas produktiem vispār. Bet, jo ilgāku laiku tie kalpo, jo mazāki arī riski dabai. Pārtikas iepakojuma samazināšana ir ar vislielāko ietekmi.

Kad sāku saprast plastmasas piesārņojuma problēmu, vispirms atteicos no visbezjēdzīgākajām lietām – ūdens pudelēm, pārāk cītīgi iepakotiem augļiem un dārzeņiem, neņēmu katru reizi jaunu plastmasas maisiņu.

Pirms dažiem gadiem, kad sāku darboties vides izglītībā, sapratu, ka iespējams samazināt piesārņojumu daudz vairāk, ja maina savu ikdienu plašāk – vairāk gatavojot ēst mājās, no neapstrādātiem dārzeņiem un citām izejvielām. Tieši pārtika ir mūsu biežākais pirkums, tādēļ ļoti noder receptes, kas prasa maz laika gatavošanai, bet ir veselīgas un gatavotas no dārzeņiem bez iepakojuma. Daudzas no veikala iepakotajām precēm iespējams pagatavot mājās, ietaupot naudu, bet ne laiku. Taču, ja netrūkst laika, iespējams iztikt gandrīz bez vienreizlietojamās plastmasas.

Pēdējā laikā neuztraucos tik ļoti par katru plastmasas iepakojumu, kuru nākas nopirkt steigas dēļ. Svarīgāk strādāt pie pārmaiņām, lai mazāk atkritumus radītu mēs visi kopā – lai tas būtu vieglākais un ērtākais ceļš katram no mums. Ar prasībām ražotājiem ir iespējams panākt daudz vairāk nekā katram savās mājās. Tomēr pat bez liekas piepūles mans plastmasas atkritumu daudzums ir ap 10 reizes mazāks nekā kādreiz.

Kā panākt, lai ražotājs preci mazāk iepakotu plastmasā? Ja ražotājam nav jāsamaksā pilna cena par radīto piesārņojumu, konkurences cīņā ar zemāko cenu uzvarēs vispiesārņojošākie uzņēmumi. Tāpēc viens risinājums ir prasīt valsts rīcību – likt par nepārstrādājamiem un videi īpaši nedraudzīgiem iepakojumiem maksāt vairāk. Ja tas neizdodas, var iet runāt uz mazajiem veikaliem, rakstīt vēstules ražotājiem un izplatīt informāciju par plastmasas piesārņojuma ietekmi uz dabu. Pirms rīkoties, uzņēmumi gaida brīdi, kad kaitējums tēlam no bezdarbības būs lielāks nekā niecīgās izmaksas par videi draudzīgāku papīra u.c. iepakojumu.

Jebkura rīcība, kas šo brīdi pietuvina, palīdz ātrāk mazināt piesārņojumu.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.